Baltkrievu valoda Latvijā – dziesmās un ļaužu mutē

Svētki

Rīgas Latviešu biedrības namā 23. oktobrī notika Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” (“Rītausma”) rīkots latviešu un baltkrievu tautas dziesmu vakars. Dziesmu kamolu tina latviešu folkloriste Indra Kurzemniece un baltkrievu kora dalībniece Tatjana Drobčika. Baltkrievu valodā latviešu dainas skanēja Pjotra Sokola atdzejojumā. Dziedāja Rīgas baltkrievu pamatskolas skolēnu ansamblis “Vavjoračka” (“Vāverīte”) un kultūras biedrības ansamblis, kam arī dots Rītausmas vārds.
Ievadot sarunu par latviešu un baltkrievu senajām kopīgajām saknēm, par paveiktajiem un nākotnē veicamajiem pētniecības darbiem, kultūrvēsturnieks Vjačka Celešs runāja par izcilā baltkrievu folklorista, pedagoga un sabiedriskā darbinieka Sergeja Saharova (1880–1954) raženo kultūras darbu Latvijā, kur aizritēja viņa bagātais darba mūžs. Viņš vadīja baltkrievu ģimnāziju Daugavpilī, pēc tam Indrā. Bija cilvēks ar plašu redzesloku, savāca vairāk nekā trīs tūkstošus Latgales baltkrievu tautas dziesmu, teiku un citu folkloras vienību. Pagaidām izdota tikai daļa no šīs bagātības.
Sarīkojumā piedalījās pazīstamais baltkrievu rakstnieks un tulkotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Sergejs Paņizņiks. Lasītāji saņēma viņa grāmatu “Kriviču rūnas. Latvijas baltkrievu rakstnieki”, kas izdota Minskā. Tā iepazīstina ar vairāk nekā 20 rakstniekiem un dzejniekiem, sniedzot viņu darbu fragmentus un īsas biogrāfiskas ziņas.
Svētkus palīdzēja sarīkot Sabiedrības integrācijas fonds, ar kura atbalstu tiek īstenots projekts “Baltkrievu kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Latvijā”.

Jauni pētījumi

Par to, ka baltkrievu valoda var jauki skanēt arī sveštautieša mutē, pārliecinājos sarunā ar jauno poļu zinātnieku Miroslavu Jankovjaku. Meklējot ziņas par baltkrieviem Latvijā, viņš bija atradis ceļu uz mūsu kultūras biedrību “Svitanak”.
Miroslavs Jankovjaks studējis poļu filoloģiju, lietišķo lingvistiku un austrumslāvu valodas un ieguvis maģistra grādu. Patlaban ir Polijas Zinātņu akadēmijas Slāvistikas institūta doktorants un turpina studijas Varšavas universitātes Austrumeiropas institūtā. Polijas akadēmiskajā sabiedrībā pirms gadiem piecdesmit radusies plašāka interese par Polijas un Baltkrievijas sakariem un Varšavas universitātē izveidota Baltkrievu filoloģijas katedra. Miroslavs teic, ka viņa pētnieciskā darba ievirze bijusi saistīta ar bērnībā dzirdētiem stāstiem par seno Baltkrievijas novadu Poļesji, kur vectēvs strādājis mežos.
Lai pētītu valodas īpatnības Latvijas un Baltkrievijas robežapgabalā, viņš no 12. līdz 24.oktobrim apstaigājis Krāslavas rajona dienvidaustrumu stūri. Iegriezies tādos ciemos un ciematiņos kā Krivoseļci, Novoseļci, Matulišķi, Varnoviči, Rožupole. Iztaujājis arī Krāslavas pilsētas iedzīvotājus. Sarunājušies baltkrievu un poļu valodā. Vairākās kasetēs ierakstītas sarunas par baltkrievu ieceļošanas laiku un iemesliem, par ticību, izglītību un attiecībām ar cittautiešiem. Šai apvidū bez latviešiem un baltkrieviem dzīvo arī poļi, krievi un citu tautību ļaudis. Daļa ir pareizticīgie, daļa katoļi. Sastapti arī vecticībnieki.
Jaunais pētnieks pievērsis uzmanību tam, ka visumā valoda skan līdzīgi tai, ko var dzirdēt Baltkrievijas ziemeļrietumu reģionā. Ir liels krievu vārdu piejaukums, bet šajos vārdos jūtamas baltkrievu fonētikas un daļēji arī gramatikas iezīmes. Katrā apdzīvotajā vietā dzirdamas savas runas īpatnības.
Nopietni valodnieciski pētījumi šajā novadā nekad vēl nav notikuši, tāpēc Miroslavs uzskata, ka turpmāk var tikt atklāti dažādi interesanti uzslāņojumi, ko atstājuši senākie vēstures laikmeti un politiskās norises.
Pētījums tiek veikts sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju. Ar filoloģijas doktori Annu Stafecku jaunais zinātnieks sazinās galvenokārt ar elektroniskā pasta starpniecību. Lielākoties latviešu valodā.