Ar pētījumu, kas analizē situāciju informācijas tehnoloģiju jomā

Vakar Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas pārstāvji (LITTA) iepazīstināja sabiedrību ar pētījumu rezultātiem un pauda viedokli attiecībā uz nozares problēmām un perspektīvām.

A/s “Dati” prezidents Valdis Lokenbahs, Latvijas Informācijas sabiedrības biroja vadītāja Ina Gudele, LITTA prezidents Imants Freibergs, SIA “IT Alise” mārketinga direktors Jurģis Ķiršakmens, SIA “Tilde” direktors Andrejs Vasiļjevs, LITTA viceprezidents Andris Anspoks un LITTA valdes locekle Māra Jēkabsone Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

LITTA speciālisti pētījumā aplūkojuši būtiskas informācijas tehnoloģiju (IT) apakšnozares – programmatūras izstrādes attīstību un lomu tautsaimniecībā. Pētījums tika veikts, aptaujājot 24 Latvijas uzņēmumus, kas nodarbojas gan ar programmatūras izstrādi, gan integrāciju, gan izplatīšanu un mazumtirdzniecību. Aprēķini liecina, ka šo uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn pārsniedzis 110 miljonus latu un šī summa atbilst 1, 8 procentiem Latvijas iekšzemes kopprodukta. Pētījuma autori norāda, ka programmatūras tirgus dalībnieki veido produktus ar augstu pievienoto vērtību. Jāpiebilst, ka ceturtā daļa šo uzņēmumu var lepoties ar eksporta apjomu, kas lielāks par 15 procentiem no to kopējā apgrozījuma.
A/s “Dati” prezidents Valdis Lokenbahs norādīja, ka IT uzņēmumu darbībai nav raksturīga būtiska vides piesārņojuma radīšana. Viņš izteica viedokli, ka, pieaugot tranzīta nozares problēmu kompleksam, nepieciešams attīstīt citas uzņēmējdarbības sfēras, turklāt pieprasījums pēc IT precēm un pakalpojumiem palielinās. V. Lokenbahs uzsvēra, ka Latvijai ir visi nozares attīstībai nepieciešamie resursi. Lai tos sekmīgi izmantotu, turpmākajos piecos gados jāizveido IT parks, kuram tiktu piesaistīti labākie mūsu valsts speciālisti šajā jomā. Tas ļautu pretendēt uz nopietna līmeņa pasūtījumu izpildi un demonstrēt pasaulei Latvijas uzņēmumu spējīgumu, sacīja V. Lokenbahs.
Latvijas Informācijas sabiedrības biroja vadītāja Ina Gudele pastāstīja, ka šobrīd Latvijas uzņēmumi jau saņem pasūtījumus, kas ļauj cerēt uz tālejošo plānu īstenošanu. IT nozares vīzijas realizēšana mūsu valstij dotu iespēju konkurēt ar Indiju, Izraēlu, kaimiņvalsti Baltkrieviju un citām šajā jomā panākumus guvušām valstīm. IT eksperti secinājuši, ka šajā jomā Latvija nevar cerēt uz augstu konkurētspēju zemo darbaspēka izmaksu dēļ – gan Indijā, gan Ķīnā, gan Baltkrievijā šīs izmaksas ir vēl zemākas. Mūsu priekšrocība, norāda LITTA pārstāvji, var būt vienīgi darbinieku kvalifikācija, un tā ir paaugstināma, veicinot izglītības attīstību. Turklāt nozares analīze liecina par augstākās kvalifikācijas speciālistu trūkumu.
LITTA prezidents Imants Freibergs pastāstīja, ka paredzēts izvērst programmu plašas sabiedrības apmācīšanā darbam ar datoru un esošo pamatiemaņu padziļināšanai.
Programma būs īpaši orientēta uz reģionu iedzīvotāju izglītošanu.
Asociācija ir profesionāla nevalstiska organizācija, kas dibināta 1998. gadā. LITTA mērķis ir informācijas sabiedrības izveide Latvijā, un tās dalīborganizācijās nodarbināti apmēram 80 procenti mūsu valsts IT nozarē strādājošo.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv