Mērķis – zināšanās balstīta ekonomika

“Latvijas Vēstnesis” ne reizi vien jau informējis par inovāciju sfēras problēmām un attīstību. Gan aizvadītās nedēļas beigās, gan vakar Rīgā pulcējās uzņēmēji, zinātnieki un valsts institūciju pārstāvji, lai spriestu par šiem būtiskajiem tautsaimniecības aspektiem.

22. oktobrī Rīgas domes telpās noritēja apvienotā Tautsaimniecības padomes un Eiropas Savienības 5. ietvara programmas projekta “Stratēģijas uz zināšanām balstītā Latvijā” (RIS Latvija) vadības padomes sēde. Ekonomikas ministrijas atbalstītā projekta mērķis ir palielināt zināšanās balstīto mazo un vidējo uzņēmumu skaitu un konkurētspēju, kā arī veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanos Latvijā.
RIS Latvija vadības padome lēma atbalstīt sēdē prezentētās programmu prioritātes un rekomendācijas Nacionālās inovāciju programmas (NIP) uzlabošanai, kā arī iesniegt valdībai budžeta papildinājumus NIP rīcības plānu īstenošanai nākamajos divos gados. Inovāciju veicināšanas un atbalsta programmu īstenošanai nepieciešams 135 000 latu nākamgad un 250 000 latu 2006. gadā, uzskata papildinājumu autori.
NIP rīcības plāna papildinājumu pamatā ir secinājumi, kurus ļāvis izdarīt pirms dažiem mēnešiem RIS Latvija ietvaros veiktais pētījums. Tajā aplūkoti četri inovāciju sfēras aspekti: uzņēmumu vajadzības saistībā ar inovācijām, inovāciju kapacitāte Latvijas pētniecības institūcijās, inovāciju atbalsta institūcijas un līdzekļu pieejamība inovāciju finansēšanai. Šo aspektu analīze liecina, ka:
– trūkst saiknes starp Latvijas uzņēmumiem un zinātni;
– mūsu valsts uzņēmēji nevelta pietiekamu uzmanību savu uzņēmumu attīstībai, pozicionēšanai Eiropas un pasaules tirgū, kā arī konkurētspējas palielināšanai;
– Latvijas zinātnei trūkst gan cilvēkresursu, gan tehnisko un finanšu resursu;
– valsts finanšu sistēmas nodrošinājums inovāciju veicināšanai un ieviešanai ir nepietiekams;
– Latvijas zinātnes attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanas infrastruktūra ir vāji attīstīta pat salīdzinājumā ar citām ES “jaunajām” dalībvalstīm.
RIS Latvija projekta vadības padomes loceklis Viktors Kulbergs norādīja, ka, neieguldot līdzekļus inovāciju attīstībā, turpmākos trīs gadus uz Latvijas sabiedrību jēdziens “zināšanu sabiedrība” nebūs attiecināms. Kā zināms, Tautsaimniecības vienotā stratēģija paredz Latvijas ekonomikā pirmām kārtām veicināt zināšanās sakņotu uzņēmējdarbību, kas spētu radīt un tirgū piedāvāt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Diemžēl šobrīd mūsu valsts uzņēmējdarbība lielā mērā balstās uz zemām ražošanas izmaksām, ko nosaka lēta, mazkvalificēta darbaspēka izmantošana.
Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks kā vienu no būtiskākajām darbībām inovatīvās vides uzlabošanai uzsvēra tehnoloģiju komercializāciju. J.Stabulnieks bilda, ka efektīvs līdzeklis tehnoloģiju pielietojamības veicināšanai varētu būt tehnoloģiju pārneses birojs. Tā būtu organizācija, kas pētnieciskajām organizācijām palīdzētu intelektuālā īpašuma apsaimniekošanā, lai būtu iespējama tā izmantošana uzņēmējdarbībā. J.Stabulnieks uzsvēra, ka tehnoloģiju pārneses biroja izveidei un darbības nodrošināšanai jāpanāk valsts, zinātnes iestāžu un citu ieinteresēto institūciju vienošanās par biroja mērķiem un optimālo modeli.
Ar sēdē iztirzāto problemātiku sasaucās vakar Rīgā notikušā semināra “Ziemeļvalstu sadarbība ar Latviju pētniecības un inovāciju jomā” galvenās idejas. Īpaša uzmanība seminārā tika pievērsta enerģētikas jautājumu aplūkošanai. Pasākuma ievadā Ministru prezidents Indulis Emsis uzsvēra Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi reģiona ekonomiskajā attīstībā un atgādināja Lisabonas stratēģijas pamatmērķi – ES izvirzīšanos pasaules ekonomisko sistēmu priekšgalā, ekonomikas efektivitāti balstot zināšanās. Premjers norādīja, ka aktuāla kļuvusi jaunu enerģijas avotu radīšanas nepieciešamība, kā arī energoresursu taupīga izmantošana. “Mums jākļūst enerģētiski neatkarīgiem un drošiem,” sacīja I.Emsis. Kā zināms, energoresursu iegūšana un izmantošana bieži ir ekoloģiski riskanta, tāpēc arī enerģētikas drošības jautājums saasinās. Protams, šajā jomā īpaši nepieciešami jauni tehnoloģiskie risinājumi un inovatīva domāšana.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv