Uz pašvaldību vēlēšanām ar jauniem noteikumiem

Tuvojas laiks, kad politiskie procesi ar jaunu vilni pirmsvēlēšanu kampaņu, solījumu un vērtējumu izpratnē ienāks katrā Latvijas pašvaldībā. Pašvaldību 2005. gada 12.marta vēlēšanas kopumā atšķirsies no iepriekšējām gan vēlētājiem, gan tiem, kurus grasāmies vēlēt. Izmaiņas būs gan vēlēšanu procesā, gan priekšvēlēšanu norisēs.

Kā “LV” skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja palīdze Kristīne Bērziņa, zināma līdzība pašvaldību vēlēšanu norisē būs ar Latvijas vēlētājiem jau izbaudīto kārtību, ievēlot ES parlamenta deputātus. Šā gada 30.septembrī pieņemtie Vēlētāju reģistra likuma grozījumi galvenokārt saistīti ar vēlētāju reģistra datu pilnveidošanu, kā arī pašvaldību vēlēšanu komisiju sadarbības nodrošināšanu ar Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes apkalpoto vēlētāju reģistru.
Patlaban likumdevējs gatavo pēdējās izmaiņas ar vēlēšanu norisi saistītajā pašvaldību vēlēšanu likumā. Pavisam drīz, 12.novembrī, sāksies vēlēšanu norises sagatavošanas pirmais posms – vēlēšanu iecirkņu robežu noteikšana pašvaldībās. Bet pēc jaunā gada – arī kandidātu sarakstu iesniegšana un citas priekšvēlēšanu aktivitātes.

Cik deputātus varēsim ievēlēt?

21.oktobrī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja būtiskus grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Pirmkārt, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, atbalstīta 5% vēlēšanu barjeras noteikšana politiskajām partijām un to apvienībām Rīgas domes vēlēšanās. Otrkārt, mazajās pašvaldībās tiek samazināts ievēlamo deputātu skaits. Likuma grozījumi paredz, ka paš-valdībās, kurās ir līdz 1000 iedzīvotājiem, tiks ievēlēti pieci deputāti, pašvaldībās, kurās ir no 1000 līdz 2000 iedzīvotājiem, – septiņi, no 2000 līdz 5000 – deviņi, no 5000 līdz 20 000 – 11, no 20 000 līdz 50 000 – 13, bet pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tiks ievēlēti 15 deputāti. Ievēlamo deputātu skaita izmaiņas gan neskar Rīgu, kur tāpat kā iepriekš paredzēts ievēlēt 60 deputātus.

Kāpēc pieci, nevis septiņi?

Uz šo jautājumu argumentētu atbildi būtu grūti rast, atzīst Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka. Šāds priekšlikums Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika izteikts un akceptēts.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka Latvijā ir 198 pašvaldības, kurās ir aptuveni 1000 iedzīvotāju. Deputātu skaita samazināšana līdz pieciem šādās pašvaldībās var radīt problēmas. Ja līdztekus netiek izdarīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, pastāvīgās komitejas varēs izveidot tikai divu deputātu sastāvā. Pret deputātu skaita samazināšanu līdz pieciem iebilst arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Juridiskā departamenta direktors Artis Stucka “LV” skaidro, ka RAPLM iesniedza priekšlikumu deputātu skaitu pašvaldībās noteikt robežās no septiņiem līdz 19.
LPS, gatavojot priekšlikumus likumprojekta trešajam lasījumam, sola iebilst pret deputātu skaita samazināšanu. Arī A.Stucka uzskata, ka, likumprojektu izskatot galīgajā lasījumā, šajā jautājumā var būt izmaiņas. Īpaši mazo pašvaldību kontekstā diskutabla ir arī likumā “Par pašvaldībām” iecerētā norma nepieļaut lēmējvaras un izpildvaras saplūšanu, piemēram, pagasta skolas direktors nedrīkstēs būt pagasta deputāts. Cilvēkresursu problēma, kas jau tāpat ik dienas liek sevi manīt Latvijas reģionos, vēl vairāk ierobežos pagastu lēmējvaras pretendentu loku.
Pēc RAPLM domām, pašvaldību vēlēšanu likumā, ievēlot novadu domes, būtu nosakāma deputātu pārstāvība no katra novadu veidojoša pagasta. Nepieļaujami ir tas, ka otrajā lasījumā pieņemtā redakcija patlaban teorētiski pieļauj pašvaldību, kurā darbojas 100 deputāti. Tas iespējams, vairākām pašvaldībām apvienojoties novadā, kad tajās ievēlēto deputātu skaits summējas.

Diferencētas drošības naudas

Grozījumi nosaka arī diferencētu drošības naudas apjomu par deputātu kandidātu saraksta iesniegšanu. Pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 1000 iedzīvotājiem drošības nauda no pašreizējiem 70 latiem tiks samazināta līdz 50 latiem, savukārt pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu no 20 001 līdz 50 000 drošības nauda līdzšinējo 110 latu vietā būs 130.

Deputāti kļūst jaunāki

Likumā grozīts arī deputātu kandidātu vecums. Līdzšinējā 21 gada vietā turpmāk tiesības kandidēt attiecīgajā pašvaldībā būs Latvijas pilsonim, kā arī ES pilsonim, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu. Lai kandidētu, personai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Kandidāta reģistrētā dzīvesvieta vismaz pēdējos desmit mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas bez pārtraukuma ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Vai arī šajā teritorijā kandidātam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, vai viņš šajā teritorijā ir nostrādājis vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas.
Ne tikai partijām, bet arī vēlētāju apvienībām mēneša laikā pēc pašvaldību vēlēšanām būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskats par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar vēlēšanu kampaņu.