Ar pērno maizi statistiķu galdā

Var iebilst, ka minētās mājsaimniecības ar 9368 cilvēkiem nav reprezentatīvs kopums, jo aptver tikai 0,4% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Bet apsekojums nevar aptvert neaptveramo.
Tomēr nevar noliegt, ka “Ziņojums par mājsaimniecību budžetu pētījumu rezultātiem 2003.gadā” sniedz saturīgas ziņas par sociālajiem procesiem, tostarp arī teritoriālā skatījumā. Cita līdzīga informācijas avota mums nav. Pievērsīsimies pētījuma galvenajiem rezultātiem.

Mājsaimniecības ienākumi

Pēc CSP aplēsēm, 2003.gadā viena iedzīvotāja pilnais iztikas minimums vidēji mēnesī līdzinājās 93,54 latiem. Salīdzināsim ar šo nozīmīgo rādītāju viena mājsaimniecības locekļa rīcībā esošo ienākumu, kas aptver it visus neto ienākumus gan naudā, gan natūrā (1.tabula).
Salīdzinājums sarūgtina: viena apsekotā mājsaimniecības locekļa rīcībā esošais vidējais ienākums veido tikai 93% no viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma. Tikai Rīgā un Rīgas reģionā, arī 7 republikas pilsētās minētais ienākums pārsniedz iztikas minimumu, toties laukos tas līdzinās 67% no nepieciešamā minimuma. (Latgales reģionā pat tikai 61%.) 2003.gadā viena iedzīvotāja pilnais iztikas minimums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 4,8 latiem jeb 5,4%. Iepriecina tas, ka gada laikā viena mājsaimniecības locekļa rīcībā esošais ienākums palielinājies par 6,88 latiem jeb 8,6% un starpība starp iztikas minimumu un aprēķināto ienākumu nedaudz mazinājusies (par 3 procentu punktiem). Rīdzinieki var apšaubīt, ka viņu rīcībā esošais ienākums vidēji pieaudzis gandrīz par 20%. Ar tik mazu apsekoto mājsaimniecību skaitu novirzes no patiesā vidējā līmeņa ir neizbēgamas. Tāds pats secinājums jāizdara attiecībā uz iztikas nosacījumu pasliktināšanos Latgales reģionā.
Viens gan ir nepārprotami: palielinājušās disproporcijas ienākumu apmēra ziņā starp Rīgu, tās reģionu un pārējiem valsts reģioniem. Lai kādas arī būtu apsekojuma rezultātu novirzes no faktiskā stāvokļa, Latgales atpalikšanas pieaugums acīmredzami ir nepatīkama realitāte. Ieskatu problēmā sniedz 2.tabula.
Jauna problēma: kādu daļu no rīcībā esošā ienākuma veido ieņēmumi natūrā? Pēdējo īpatsvars, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, 2003.gadā bija 6,6% (Ls 5,70), pilsētās – 3,7% (Ls 3,67), laukos krietni vairāk – 16,0% (Ls 9,95). Reālā tendence ir saistīta ar naturālo ienākumu mazināšanos.
Kā 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, auguši dažādi ienākumu veidi? (3.tabula)
Kā bija gaidāms, gada laikā visstraujāk pieauga ienākums no uzņēmējdarbības, amatniecības, pašnodarbinātības – 1,65 reizes, kā arī no īpašuma un rentes – 3,3 reizes. Ienākums no darba samaksas palielinājies pieticīgi – par 7,4%; šā ienākuma īpatsvars apseko to mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma kopējā lielumā nedaudz samazinājies – par 0,7 procentu punktiem. Pēc informācijas Latvijas statistikas ikmēneša biļetenā, minētajā laika periodā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa pieaugusi par gandrīz 11%, vecuma pensija – par 3,5%. Pēc 3.tabulas datiem, dažādu pensiju apmērs palielinājies par 2,0% (nav šaubu, ka šeit kopumā dominē vecuma pensijas). Tajā pašā laikā turpināja sarukt “tīrie ienākumi” no lauksaimnieciskās ražošanas (vidēji par 25%), tas, pēc statistiķu analītiķu uzskatiem, varētu būt saistīts ar sausumu, kas samazināja lauksaimniecības produktivitāti salīdzinājumā ar pārējiem gadiem.
Ja 3.tabulu transformē 4.tabulā, kur mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums ir strukturizēts pēc sociālekonomiskajām grupām, gūstam šādu ainu (4.tabula).
Šīs tabulas informāciju būtiski iespaido apsekoto mājsaimniecību atlase. To skaitā acīmredzot nav mājsaimniecību ar visaugstākajiem un viszemākajiem ienākumiem. Atstarpe, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, starp uzņēmēju, pašnodarbināto un algotu darbu strādājošo mājsaimniecību ienākumiem Ls 53,09 nerāda patieso ienākumu polarizāciju Latvijas sabiedrībā. Pat tas apstāklis, ka grupā “citas mājsaimniecības” ienākums uz vienu tās locekli ir 3,7 reizes pieticīgāks nekā grupā “uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības”, nav ienākumu reālās diferenciācijas rādītājs. Piemēru, kad lielpelnītāju mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums uz vienu tās locekli 10 un pat 20 reizes pārsniedz mazturīgo mājsaimniecību locekļu attiecīgo ienākumu, ir pietiekami. Nav tikai statistiskās informācijas, kas raksturotu šīs atstarpes.

Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Rīcībā esošais ienākums procentos pret vidējo visu mājsaimniecības līmeni

Mājsaimniecības rīcībā esošā ienākuma sastāvs (kopā naudā un natūrā) un struktūra
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums un struktūra sociālekonomiskajās grupās
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)