ATSAUCĒ IETVERT:
Akmeņu augšana un citi noslēpumi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2004., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95518
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Akmeņu augšana un citi noslēpumi
 No Jēkaba Zvilnas izstādes plakāta Foto: Evelīna Salceviča |
Latvijas Fotogrāfijas muzeja
salonā skatāmi Kanādā dzīvojušā latvieša (1916.g. Rīgā – 1997.g.
Toronto) Jēkaba Zvilnas darbi. Tās pat nav gluži fotogrāfijas,
darbi radīti jauktā, kombinētā tehnikā, izmantojot ģeometrijas un
rasēšanas elementus savienojumā ar mikroskopā skatītu augu un
audu sastāvdaļu fiksējumu, varbūt arī vēl kādus paņēmienus.
Rezultāts – melnbalta grafika ar ornamentālu, dekoratīvu ievirzi.
Taču darbiem nenoliedzami piemīt mākslas maģija, noslēpums un
vilinājums, tajos saskatāmas norādes, mājieni par kādām
noslēpumainām norisēm dabā, visumā un vissīkākajā šķiedrā.
Izstādes apmeklētājs vienā un tajā pašā darbā var saskatīt
gliemežnīcu vai magones galviņu, citā – jūras zvaigzni, vēl citā
– koka stumbru vai arī sīpola šķērsgriezumu, pāva astes gredzenus
un sniega skulptūras.
Autors visu mūžu ir domājis par dabas norišu, parādību, izpausmju
organizētību un savstarpējo sakarību. Šī interese modusies jau
bērnībā Mežotnē ar mātes stāstītajām pasakām, teikām un leģendām,
no kurām kā spilgta metafora palicis jēdziens “akmeņi aug”.
Pētīdams pasaules kultūras mantojumu, autors saskatīja līdzību,
likumsakarību kopību daudzu tautu rakstos, grafiskajās zīmēs un
nonāca pie pārliecības, ka ir “viens visā”, ko nosaka laiks,
gravitācija un formu ģenēzes likumsakarības.
Arī Jēkaba Zvilnas grafiskajos darbos, kuriem piemīt vienojoša
organizētība, vibrē un pulsē dzīvība, liekas, ka veidojas šūnas
un to struktūras, kas savienojas kaleidoskopiskos zīmējumos,
liecinot par formu veidošanās iespēju neizsmeļamību.
Evelīna Salceviča