Latvijas “Kafija slimnīcā”

– Šī lielā funkcionālā dizaina izstāde pulcē māksliniekus, aģentūras un skolas no visiem pieciem kontinentiem – no gandrīz 80 valstīm, – stāsta ekspozīcijas kuratore Anitra Bērziņa. – Mēs pirmoreiz piedalījāmies pirms diviem gadiem. Veicās ļoti labi, un pašlaik ir turpinājums. Toreiz biennāles tēma bija “Ekoloģija”, šogad – “Kafija un kafejnīcas”. Kāpēc slimnīca? Tāpēc, ka kafijai ir divējāda – ambivalenta daba: ar mēru lietota, kafija ir uzmundrinoša, taču pārdozējot var kļūt dzīvībai visai bīstama. Rezultāts tādā gadījumā – balta gulta slimnīcā. Tomēr mēs nedomājam parādīt slimnīcu tik tiešā, reālā veidā. Gluži vienkārši slimnīca – tā, pēc mūsu sajūtas un ieceres, vairāk ir pasaules sajūta: visapkārt ir tik daudz vardarbības, ka kafija kļūst gandrīz vai par tādu dzīvības un enerģijas eliksīru.

– Tomēr laikam vienkāršāk ir izstrādāt studentu kopizstādes koncepciju nekā teoriju piepildīt ar reāliem, domu savstarpēji papildinošiem eksponātiem.

– Par rezultātu visobjektīvāk mēs varēsim spriest pēc skatītāju reakcijas. Modes nodaļas studentes veidoja tērpus apkalpotājām, kas ir no papjēmašē – ļoti smalkas, elegantas…

– Jā, tieši tāds šoreiz ir “domas lidojums”.

– Tas – Baibas Bērziņas-Skrīveres darbs.

– O, jā! – sarunā iesaistās Elīna Ģibiete, kas ir Mākslas akadēmijas izstāžu kuratore un arī viena no darbu autorēm. – Lienei Ķikutei ir ļoti interesants darbs: slimnīcas kolbiņās – mazi, brūni cilvēciņi. Kā viņa teica, – tādi, kas pārmēram sadzērušies kafiju. Man pašai – spēle ar klucīšiem: lai no procedūrām brīvajā laikā pacientiem ir kam prātu piesiet. Varēs darboties pēc izvēles: vai nu kādu šaha kompozīciju atcerēties, vai, ja vājniekam tīk, slimnīcas emblēmu – krustu – salikt, bet atveseļojoties jau padomāt, varbūt no klucīšiem var izveidot arī kafijas krūzīti.

– Mūsu izstādes centrā būs keramiķes Evijas Zujevas realizētā iecere, no kuras izstaros kopideja, – ikviens, kam ir nācies pabūt slimnīcā, lieliski zina, ko nozīmē vārds “sistēma”. Un, lūk, pie pamatīgi augstiem statīviem ir piekārti porcelāna sistēmmaisiņi, veidoti kā kafijas servīze. Tātad, ja citas zāles vairs nelīdz, talkā nāk kafija. Evijas darbs ir ļoti liels un spēcīgs – gan apjoma, gan jēdzieniskās slodzes ziņā, uzreiz piesaista uzmanību. Tāpēc tam mēs pakārtojām visus pārējos. Un, protams, nevar neņemt vērā vēl kādu aspektu: Sentetjēnā mums būs ļoti neliela vieta, kur izvērst savu ekspozīciju. Tāpēc iecerēm it kā jāsaraujas. Taču augstuma ierobežojumi netika noteikti. To, lūk, mēs veiksmīgi izmantosim.
Studenti savus darbus pirms sūtīšanas uz starptautisko izstādi montē tik pašatdevīgi, ka prorektoram Aleksejam Naumovam atliek vien parauties maliņā.
– Visus ar biennāli saistītos darbus un rūpes – no iecerēm līdz to pilnīgai realizācijai un nogādāšanai Francijā – šogad ir ņēmuši studenti.
Ne tikai ieceres, bet arī izpildījuma ziņā projekts ir interesants. Pirmoreiz, kad mūsu topošo dizaineru darbu izstāde devās uz Franciju, ar padomu līdzās bija arī pasniedzēji. Tagad – patstāvība un patīkama daudzveidība. Un ļoti simpātiski, ka mūs finansiāli atbalsta Kultūras ministrija un Rīgas dome, kā arī daži citi sponsori. Ir mums sadarbība arī ar Latvijas vēstniecību Francijā, kas ļoti palīdzēja, atrodot mums nākamās mājvietas. Ar Sentetjēnas skolu mums “Erasmus” programmas ietvaros tagad ir noslēgts līgums par studentu apmaiņu – arī tas veicinās sadarbību.