Kā Latvija palīdzēs Eiropai kļūt konkurētspējīgākai?

Stratēģijas ieviešana – “viena liela neveiksme”

Lisabonas stratēģija paredz, ka Eiropas Savienībai (ES) līdz 2010. gadam jākļūst par pasaulē konkurētspējīgāko ekonomiku un jāapsteidz ASV. Intervijā “Financial Times” Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romāno Prodi teicis, ka ES centieni panākt ASV ir “viena liela neveiksme” un par tādu arī uzskatāma Lisabonas stratēģijas īstenošana. Kā galveno neveiksmju cēloni R.Prodi min to, ka dalībvalstis ir izmantojušas veto tiesības, lai bloķētu EK centienus panākt ekonomisko izaugsmi. “Visās ekonomikas jomās nevar lēmumus pieņemt vienbalsīgi. Ja tas tiek darīts, tad jāsamierinās ar Lisabonas stratēģijas izgāšanos,” atzinis R.Prodi. Savukārt nākamās EK prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu norādījis, ka Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu realizēšana būs viens no jaunās Komisijas galvenajiem uzdevumiem. Tas, ka Lisabonas stratēģija kļūst arvien aktuālāka, bija redzams arī komisāra amatu kandidātu iztaujāšanā. Katrs tika klaušināts arī par savu redzējumu Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā.
Ambiciozie Lisabonas stratēģijas mērķi izstrādāti 2000.gadā. Nākamais – 2005. – gads ir stratēģijas ieviešanas vidusposms. Tāpēc nākamgad Eiropadomē tiks izvērtēts, kā līdz šim veicies ar mērķu sasniegšanu un vai ir pamats uzskatīt, ka vēl pēc pieciem gadiem Eiropa būs apsteigusi ASV. Tā kā arī Latvija ir ES dalībvalsts, mums jādod savs pienesums kopējo mērķu sasniegšanā.

Eiropa atpaliek

Komentējot Lisabonas stratēģijas ieviešanu, ekonomists Uldis Osis saka, ka “ekspertu vidū jau sen ir skaidrs – Eiropa kā konkurētspējīgākais reģions pasaulē 2010.gadā – tas ir nereāli. Politiķi klusībā tam piekrīt, bet nezina, kā to pateikt, lai nebūtu izgāšanās”. Ekonomists piekrīt daudzkārt izskanējušajam viedoklim, ka patiesībā šo piecu gadu laikā ASV pat ir vēl vairāk “atrāvusies” no Eiropas. “Eiropa atpaliek tieši augsto tehnoloģiju ieviešanā, kā arī šeit ir zemāka darba produktivitāte. Turklāt Eiropa atpaliek arī ASV sasniegumu ieviešanā. Būtu vismaz ņēmuši un ASV sasniegumus ieviesuši...”
Domājot par nākotni, U.Osis saka, ka ES, visticamāk, vajadzēs “definēt, ko tā īsti saprot ar jēdzienu “konkurētspēja”. Augsto tehnoloģiju produkti, telekomunikācijas, informācijas tehnoloģijas – tās ir jomas, kur ASV neapšaubāmi ir priekšā. Un tāpēc tiek uzskatīts, ka Eiropa fundamentāli atpaliek. Šeit ir īstais laiks, lai atkal aktualizētu jautājumu par globālo specializāciju. Varbūt Eiropai nevajag tiekties panākt ASV šajās jomās, bet domāt par citām stiprajām pusēm”. Jautāts, kāda varētu būt īpašā Eiropas niša, ekonomists min, ka “Eiropa varētu konkurēt ar kvalitāti. Jau tradicionāli ES valstis un Šveice izcēlušās ar mehānismu precizitāti. Visā pasaulē pazīstami Šveices pulksteņi, arī Eiropas auto ir pārāki. Tiesa, šeit uz papēžiem min Japāna, bet savas pozīcijas varam arī noturēt”.

Latvija atbalsta, bet…

Latvijai kopumā Lisabonas stratēģijas ieviešana ir izdevīga, jo tās mērķi sniedz iespēju nodrošināt sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību. U.Osis atzīst, ka Latvija pagaidām īpaši nepalīdz sasniegt ambiciozos mērķus. “Viens ir tas, kas rakstīts plānošanas dokumentos, stratēģijās, bet pavisam kas cits – tas, kas reāli notiek. Latvijas vājā vieta ir mēģinājums būt stiprai visās jomās, bet tas nav iespējams. Objektīvi jāizvērtē, ko varam dot. Kas tas varētu būt? Dabiski lauksaimniecības produkti, apstrādāti kokmateriāli, nevis papīrmalka, koksnes ķīmija. Tās ir jomas, kas pašlaik ir Latvijas stiprā puse. Spēcīga mums pagaidām ir arī zinātne.” Tiesa, ekonomists piebilst, ka par zinātnes attīstību būtu īpaši jādomā, bet “pagaidām ir nevis zinātnei pienācīgs finansējums, bet gan sociālo pabalstu sistēma noteiktai personu grupai. Tāpēc nepieciešama radikāla reorganizācija. Pagaidām esam tālu no vēlamā un no veco Eiropas valstu finansējuma”.
Šeit jāatzīmē, ka tieši zinātnes un pētniecības attīstība un īpaši tādu pētījumu attīstība, kas ieviešami praksē, ir viens no Lisabonas stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem. Bet ikvienam zināms, ka Latvijā zinātne atstāta pabērna lomā un valsts atvēlētais finansējums tai ir niecīgs pat tad, ja salīdzina ar citām Austrumeiropas valstīm, par veco Eiropu nemaz nerunājot.

Uzziņai:

Kas ir Lisabonas stratēģija
Lisabonas stratēģija ir 2000.gadā Lisabonā Eiropadomes apstiprināts ES stratēģiskās attīstības dokuments, kas nosaka Savienības ekonomiskās attīstības virzienus līdz 2010.gadam. Stratēģijas pamatmērķis ir panākt, lai ES līdz 2010.gadam kļūtu par viskonkurētspējīgāko ekonomisko bloku pasaulē.

Kā panākt ES izaugsmi
Lisabonas stratēģija paredz, ka ES konkurētspējas izaugsme ir panākama, veicinot katras dalībvalsts un visas ES ekonomisko attīstību. Šīs attīstības sasniegšanai ir izvirzīti precīzi uzdevumi, kuri iedalīti trīs lielos blokos:
• ekonomiskā izaugsme (stabila makroekonomika un konkurētspēja);
• sociālā kohēzija (nodarbinātība un sociālā iekļaušana);
• vide (ekoloģiski pieļaujama un efektīva dabas resursu izmantošana, piesārņojuma samazināšana).
Visi trīs bloki ir savstarpēji sabalansēti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Katrā blokā ir izvirzīti stratēģiskie mērķi dalībvalstīm un noteikti ES līmeņa pasākumi, kas jārealizē stratēģijas sasniegšanai.

Latvijas priekšlikumi Lisabonas stratēģijas realizācijas uzlabošanai ES kopumā
1. Koncentrēt uzmanību uz galvenajām jomām. Ņemot vērā aptverto jomu plašo loku, būtu apsverams jautājums par nepieciešamību sašaurināt Lisabonas stratēģisko mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu un uzdevumu loku. Latvijas skatījumā svarīgākais būtu uz zināšanām balstīta ekonomikas attīstība, nodarbinātības veicināšana un ar tām cieši saistīti pasākumi.
2. Pabeigt iekšējā tirgus pasākumu un citu ES iniciatīvu ieviešanu. Ir jāpievērš pastiprināta uzmanība jau pieņemto ES līmeņa instrumentu (direktīvu un regulu) savlaicīgai, pareizai un efektīvai īstenošanai, kas nodrošinātu izvirzītā mērķa – iekšējā tirgus pilnvērtīga darbība un brīva konkurence – sasniegšanu pēc būtības. Jaunu pasākumu iniciēšana nedrīkst kavēt jau iesākto un turpināmo pasākumu īstenošanu.
3. Uzlabot Lisabonas stratēģijas vadību. Jāveido efektīva dalībvalstu kompetencē esošo saistību izpildes monitoringa sistēma, kas balstīta uz vienotu atskaites sistēmu kopējo stratēģisko mērķu izvērtēšanai.