Veicinot jaunus finanšu sadarbības projektus

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Latvijā šobrīd ir visstraujākais tās vēsturē, turklāt šogad tas ir lielākais arī Eiropas Savienībā. Šo straujo IKP pieauguma tempu saglabāšanā ārkārtīgi svarīga nozīme ir finanšu pakalpojumiem, atklājot konferenci, uzsvēra Ministru prezidents Indulis Emsis. Taču mūsu valsts politika ir vērsta ne tikai uz finanšu sektora kvantitatīvo izaugsmi, svarīgi ir novērtēt arī finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības sistēmu – gādāt, lai šis tirgus tiktu kvalitatīvi uzraudzīts un būtu drošs.
Īpaši svarīgs uzdevums banku sektorā šobrīd ir nepieļaut nelegālo naudas līdzekļu nonākšanu finanšu apritē un šo līdzekļu legalizāciju, uzskata premjerministrs, aicinot cīņai ar nelegālo naudu pievērst īpašu uzmanību, jo sevišķi saistībā ar terorisma draudu pastiprināšanos visā pasaulē. Banku sistēmai ir jāspēj kontrolēt nelegālās naudas plūsmu.
Pēc I.Emša domām, Latvijā ir radīti visi nepieciešamie juridiskie, ekonomiskie un politiskie priekšnoteikumi, lai mūsu valsts varētu sekmīgi cīnīties ar nelegālās naudas plūsmu, tāpat kā ir radīti priekšnoteikumi tam, lai arī Latvija kļūtu par svarīgu finanšu centru, kas spēj piedāvāt augsta līmeņa finanšu pakalpojumus saviem klientiem – gan Rietumu investoriem, gan pārstāvjiem no bijušās Padomju Savienības valstīm. Latvijā arī turpmāk tikšot pievērsta liela uzmanība tam, lai valsts kļūtu par īpaši pievilcīgu vietu investīcijām.
Šajā sakarā premjerministrs pieminēja bažas par Latvijas ekonomikas pārkaršanu. Lai sasniegtu mūsu valsts mērķi – mazinātu atšķirības starp attīstītajām ES valstīm un jaunajām dalībvalstīm, ir tikai viens ceļš – mūsu attīstībai jābūt straujākai. Turklāt šai attīstībai, pēc I.Emša domām, jābūt ilgtspējīgai – tā nedrīkst radīt krīzes nākotnē. Tādēļ tā dēvētā ekonomikas pārkaršana ir jāanalizē pēc būtības, neaizmirstot mūsu galamērķi – attīstības līmeņa izlīdzināšanos starp ES dalībvalstīm, uzsvēra premjerministrs.
Straujā attīstība izraisījusi arī negatīvu efektu – ir palielinājusies inflācija. Tā kā vesela virkne inflāciju izraisošo faktoru ir ārpus valdības ietekmes sfēras, tā nespēja apturēt šāgada straujo inflācijas pieaugumu. Tajā pašā laikā I.Emsis atzina, ka daudzu faktoru ietekmi valdība tomēr var mazināt. “Šai ziņā mēs esam par piesardzīgu politiku un gribam uzturēt valsts parādu iespējami zemā līmenī un budžeta deficītu saglabāt iespējami zemu, virzoties uz nulles deficītu.”
I.Emsis aicināja bankas sniegt īpašu palīdzību šai ziņā, kritiskāk izvērtējot kredīta pieprasījumus patēriņa vajadzībām. Viņaprāt, valsts interesēs ir panākt, lai kredīti tiktu ieguldīti galvenokārt infrastruktūras un ražošanas attīstībā, īpaši ražošanā, kas veicina eksportu.
Uz augsto inflāciju Latvijā, kas varētu apgrūtināt mūsu valsts pievienošanos eirozonai, norādīja arī Vācijas Federālās bankas prezidents Aksels A.Vēbers. Vienlaikus viņš pozitīvi novērtēja Latvijas atbilstību pārējiem Māstrihtas kritērijiem. A.A.Vēbers, kas kopš šā gada 30.aprīļa ir ne vien Vācijas Federālās bankas prezidents, bet arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis, norādīja, ka ECB iesaka jaunajām ES dalībvalstīm nesteigties ar pievienošanos eirozonai. Lielāka uzmanība tām, viņaprāt, būtu jāpievērš sekmīgas darbības nodrošināšanai otrajā valūtas kursa mehānismā.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pauda pārliecību, ka pāreja uz eiru Latvijas centrālajai bankai, komercbankām un visai sabiedrībai ir ne mazāk svarīgs notikums kā mūsu valsts iestāšanās ES un NATO. Lai pāreja uz eiru būtu pēc iespējas veiksmīgāka, šim procesam jābūt viegli saprotamam un caurskatāmam.
Arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš kā sevišķi satraucošu tendenci minēja inflāciju, kas septembrī sasniedza 7,7%. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, šogad netiešo nodokļu izmaiņas kopējo inflāciju varētu ietekmēt ne vairāk kā par 0,6%. Inflācijas pieaugumu būtiski var ietekmēt arī psiholoģiski faktori, piemēram, sabiedrības vēlme iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu pirms iespējamā cenu pieauguma. Šādā situācijā tirgotājiem paaugstinot preču cenas, pieaug arī inflācija.
2005.gadā atbilstoši mūsu valsts likumdošanai tiks palielināta akcīzes likme tabakas izstrādājumiem un piemērots PVN apkures pakalpojumiem iedzīvotājiem. Šie pasākumi varētu paaugstināt inflāciju par 0,7%. Valūtas kursa izmaiņu dēļ nākamgad var rasties nepieciešamība paaugstināt akcīzes nodokļa likmi arī naftas produktiem. Tomēr O.Spurdziņš prognozēja, ka nākamgad kopējais inflācijas līmenis samazināsies, jo būtiski kritīsies citu faktoru ietekme – gaidāms mazāks administratīvi regulējamo cenu pieaugums, bet lata piesaiste eirai mazinās importa cenu svārstības.
Lai gan straujais kreditēšanas apjoma pieaugums liekot ar zināmām bažām raudzīties uz šo tendenci perspektīvā, ministrs tomēr neatbalsta idejas par administratīva rakstura ierobežojumiem kredītu izsniegšanā, jo kreditēšana inflācijas līmeni paaugstinājusi tikai aptuveni par 0,5%.
Konference ar katru gadu kļūst aizvien populārāka, jo tajā nodibinātie biznesa kontakti ar potenciālajiem klientiem, partneriem, investoriem un finanšu speciālistiem veicina jaunus sadarbības projektus gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Piedalīšanās konferencē dod arī iespēju labāk izprast situāciju finanšu tirgū un saskatīt tā attīstības perspektīvas. Šogad konferencē piedalās ap 300 dalībnieku.