
Par eiro un eiru mūsu valodā
Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija (LZA TK), kam ar Valsts valodas likumu (22.p.) uzdota jaunu terminu normēšana latviešu valodā, 19.oktobrī pieņēmusi sava iepriekšējā lēmuma daļēju grozījumu jeb precizējumu par Eiropas naudas nosaukumuŠeit – pamatojuma daļa:
Pamatojums
1. LZA TK par ļoti svarīgu atzīst LVEK sēdē un LVEK š. g.
5.oktobrī Terminoloģijas komisijai pausto viedokli, ka no lingvistiskā, t.i., latviešu
valodas sistēmas, viedokļa vairāk pamatota ir lokāmā forma eira. LZA TK
apzinās, ka arī nelokāmā forma eiro atbilst latviešu valodas normām, tomēr
lokāmā forma dod iespēju ērti veidot lakonisku un nepārprotamu tekstu. Bez tam
atšķirībā no euro, ko angļu valodā var lietot arī daudzskaitlī, latviešu
valodā nelokāmai formai šādu iespēju nav.
2. LZA TK uzsver, ka arī sociolingvistiski pamatojama lokāmās formas priekšrocība, jo
1) ierosinājums par eiro aizstāšanu ar eira nāca no sabiedrības; 2)
izzinot sabiedrības viedokli jau vairāk nekā trīs gadu garumā gan ar aptaujas
rakstiem plašsaziņas līdzekļos, ieskaitot internetu, un saņemtajās atbildēs, gan
konsultatīvajā saik-nē ar sabiedrību, gan ievērojot Rīgas Latviešu biedrības
Latviešu valodas attīstības kopas 2003.gadā rīkoto aptauju, kurā “eiro” tika
atzīts par 2003.gada “nevārdu”, u.c., tika secināts liels atbalsts lokāmās formas
priekšrocībām.
3. Lokāmo formu par vairāk ieteicamu liek atzīt arī terminoloģiskie kritēriji, eiras
gadījumā – jo īpaši tas, ka latviešu valodā gandrīz visu ārzemju valūtu
nosaukumi (piem., vācu feniņš, krievu kapeika, austriešu šiliņš)
ir piemērojušies latviešu valodas gramatikas un fonētikas īpatnībām, kā arī tas,
ka, jo biežāk un plašāk tautā kāds termins lietojams, jo vairāk jārēķinās ar
to, ka tautas mutē daudzi nelokāmie vārdi ar laiku kļūst par lokāmiem (piem., peso,
kruzeiro reti jālieto, tie saglabā nelokāmo formu, turpretī eiras latviešu
valodā būs jālieto ikdienā).
4. LZA TK uzskata, ka lokāmā forma eira ir vienīgā lietojamā forma, kas
latviešu valodā nodrošina precīzu izteiksmi un vislabāk iekļaujas latviešu valodas
gramatiskajā sistēmā. Tomēr situācijā, kad sabiedrībā ir pretēji viedokļi,
jebkurš no diviem iespējamiem lēmumiem (par labu lokāmajai vai nelokāmajai formai)
neapmierinās aptuveni pusi no valodas lietotājiem, tāpēc LZA TK savā š. g.
19.septembra sēdē nolēma grozīt 7.septembra sēdes lēmumu ar papildinājumu, kurā
pieļauts nelokāmo formu eiro lietot ierobežotā laikposmā un ierobežotos
gadījumos. Formulējums “ierobežotā laikposmā un ierobežotos gadījumos”, par
kuru tika nobalsots 19.oktobra sēdē, atzīstams par pagaidu variantu, ko paredzēts
precizēt tuvākajā laikā, sazinoties ar ieinteresētajām institūcijām. Viens no
“ierobežotajiem gadījumiem”, par kādu tika runāts 19.oktobra sēdē un kāds tika
ierakstīts Valsts kancelejai adresētajā vēstulē, ka var pieļaut eiro:
“iepriekš sagatavotos dokumentos, veidlapās u.c., kuros tūlītēja pāreja uz lokāmo
formu radītu lielas tehniskas, finansiālas vai citas grūtības; eiro nav
jāmaina arī līdzšinējos ES tiesību aktu tulkojumos”.
5. Prasību, lai naudas vienības nosaukumu visās valodās, kuru alfabēts ir uz latīņu
alfabēta bāzes, vienādi rakstītu “euro”, LZA TK atzīst par latviešu valodai
nepieņemamu, tāpat kā prasību rakstīt “cent”. LZA TK uzsver, ka latviešu eira/eiro
(no “Eiropa”) tieši atbilst angļu vārdam euro (no “Europe”):
atšķirības rakstībā un izrunā nosaka katras valodas fonētiskā, grafēmiskā un
gramatiskā sistēma, latviešu valodā nav iespējams rakstīt “euro”, bet izrunāt
“eiro” vai “eira”. Turklāt forma euro latviešu valodā ne rakstības, ne
izrunas ziņā, ne jēdzieniski nesaistās ar vārdu Eiropa, tādēļ tā zaudē
savu uzdevumu – būt atvasinājumam no ES nosaukuma. Bez tam, mainot rakstības normas
vienā grieķu cilmes internacionālismu grupā, būtu jārēķinās ar ķēdes reakciju
arī citās internacionālismu grupās, kas nozīmētu plašu pareizrakstības reformu, un
tas radītu nevajadzīgu haosu pašreizējā rakstības un izrunas atbilsmju sistēmā
latviešu valodā.
Uzspiežot Latvijai latviešu valodā lietot formu euro, tiek pārkāptas Latvijas
kā ES dalībvalsts valodas tiesības pastāvēt, tikt lietotai un attīstīties
atbilstoši savas valodas sistēmai. Tas rada latviešu tautā negatīvu attieksmi pret ES
ierēdniecību un pašu Savienību.
Nav skaidri motīvi, kāpēc tas ir nepieciešams ES, jo gadījumos, ja raksta tikai
angliski, tad pietiek ar euro, piem., uz naudas zīmēm, īpaši monētām.
Turpretī – ja runa ir par tekstiem dažādās valodās, tad katrā no tām vārdus
raksta atbilstoši katras valodas rakstībai un gramatikai. Savukārt blakus konkrētai
naudas summai dažādu valstu valodās parasti raksta starptautiski pieņemtus
apzīmējumus, piem., ASV dolāram – USD, Krievijas rublim – RUR,
Latvijas latam – LVL, eirai tas jau lietots EUR.
P.S. LZA TK piebilst, ka, apstiprinot lietošanai oficiālos dokumentos lokāmo
formu eira, tiek dota iespēja tai sabiedrības daļai, kura atzīst šīs formas
priekšrocības, apliecināt to praksē.
LZA Terminoloģijas komisija