Lai celtu pasauli mīlestībā

20. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā tika pasniegti Amerikas Latviešu apvienības sagādātie pabalsti daudzbērnu ģimenēm un stipendijas studentiem.

Regīna Gruģe ar meitām Foto: Andris Kļaviņš

Drošais palīdzības tilts

Latvijas daudzbērnu ģimenēm pasniegt pabalstus un stipendijas no ASV bija ieradies Amerikas Latviešu apvienības (ALA) valdes loceklis arhitekts Ēriks Krūmiņš. Viņš vada ALA nozari “Sadarbība ar Latviju”, tā izveidota 1990. gadā. Kopš 1994.gada decembra palīdzība dzimtenē notiek sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu. Tā nav bezpersoniska. Ziedotājs Amerikā uzzina ziedojuma saņēmēja vārdu un adresi, viņu starpā veidojas sarakste, kas nereti pārtop skaistā draudzībā. Apciemojot atbalstītās ģimenes un redzot, ka kuplā saime aug un skolojas, ziedotājs gūst lielu morālu gandarījumu par to, ka viņa dotie līdzekļi nav kaisīti vējā. ALA sniedz palīdzību arī bērniem invalīdiem un studentiem, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm, un bāreņiem. Ēriks Krūmiņš teic, ka šiem projektiem dots nosaukums “Drošais tilts”, kas simbolizē ceļu no latvieša sirds Amerikā uz otru sirdi Latvijā. Deviņos gados ALA programmā “Ģimene” ziedojusi 209 845 latus, programmā “Bāreņi” – 60 087 latus, ievērojamas summas arī citām mērķprogrammām.

Bērni mūsu valstī joprojām nav prioritāte

Par to varēja pārliecināties, sarunājoties ar Regīnu Gruģi no Jelgavas rajona. Viņa kopā ar vīru Hariju audzina piecas meitas un četrus dēlus. Lūk, kāda ir šī darbīgā, šodienas Latvijā reti sastopama ģimene. Vecākā meita Kristīne (21 gads) apprecējusies un dzīvo Līvānos, Sandris (20) strādā, Jānis (19) mācās šoferu kursos, Ingars (18) strādā kopā ar tēvu pie saimnieka, Aigars (17) mācās Jelgavas Amatniecības vidusskolā, Aira (15), Marita (12), Anna Marija (10) un Ivita (6) – visas mācās skolā. Regīna strādā par apkopēju, Harijs ir traktorists. Deviņu bērnu ģimene, kurā gandrīz visi ir skolas vecumā, no valsts saņem 32 latu pabalstu, Aigars saņem stipendiju 11 latu. Regīna stāsta, ka ģimenei neesot bijis mājvietas, tāpēc paņemts kredīts, bet to ļoti grūti atmaksāt bankai.

Nāc un iepriecini mazo sirdi! Foto: Andris Kļaviņš

Toties tagad ir māja Garozā, kur katru vakaru visi putnēni salido, izņemot vecāko meitu. Regīna steidzas pasacīt paldies Latvijas Bērnu fonda prezidentam Andrim Bērziņam un fonda Jelgavas nodaļas vadītājai Silvijai Dālmanei. Palīdzību 100 dolāru mēnesī uz diviem gadiem no ALA Gruģu ģimene saņēma otro reizi, pirmā bija pirms desmit gadiem. “Nezinu kā bez viņu atbalsta mēs izdzīvotu, jo bērniem jāiet skolā,” piebilst Regīna.
Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš: “Ģimenes, kas šeit saņēma pabalstus, no vairuma daudzbērnu ģimeņu atšķiras ar to, ka pie minimālās rocības tajās valda liela mīlestība un rūpes, lai mazie būtu apkopti, iegūtu izglītību un justos labi. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanā svarīga ir arī kvalitāte, tas nozīmē – lai bērni ģimenē būtu gaidīti. Jācer, ka situācija mainīsies līdz ar pabalstu palielināšanu, ar māmiņu algām. Katrs bērns gaida mīlestību, gan vienīgais ģimenē, gan desmitais.”

Agrie rīti ar smago somu

Vairāki studenti no daudzbērnu ģimenēm saņēma studiju stipendijas. Kristīne Nartiša saņēma stipendiju mācībām Latvijas Lauksaimniecības universitātē Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības programmā. Jelgavniece Kristīne ir vecākā no sešu bērnu ģimenes. Māsa un četri brāļi mācās skolā. Lai nopelnītu naudu izglītībai, māsa ceļas ļoti agri, iznēsā avīzes un tad dodas uz skolu, arī Kristīne vasarās vienmēr strādā. Iegūt stipendiju Kristīnei palīdzēja daudzās atzinības, ko viņa saņēmusi zīmēšanas, mūzikas un deju pulciņos pamatskolā.

Trīs nosacījumi tautai

Ēriks Krūmiņš: “Pabalsts ģimenēm ir 100 dolāru mēnesī uz diviem gadiem, bērniem invalīdiem – 40 dolāru, studentiem – 500 dolāru gadā, bet iespējams, ka sakarā ar dzīves dārdzības celšanos summas būs jāpalielina visās programmās. Domājam turpmāk dubultot palīdzības summu ģimenēm, kurās ir vairāk nekā pieci bērni, jo vajadzības tad ir lielākas.
Sadarbība ar Latvijas Bērnu fondu mūs pilnībā apmierina, jo viņiem centrālajā vadībā strādā tikai trīs vai četri algoti darbinieki, pārējie trīsdesmit visās Latvijas nodaļās ir brīvprātīgie. Latvijas valsts cenšas situāciju mainīt un kaut ko palīdzēt, bet laikam jau nav līdzekļu. Runājot par māmiņu algām, vajadzīgā summa ir liela – ap trīsdesmit miljonu. Bet Igaunija tos varēja atrast. Kāpēc mēs nevarētu? Svarīgi, kādas ir valsts prioritātes. Uzskatu, ka ik tautai jābūt trim atbalsta punktiem. Pirmkārt, zemei, kur dzīvot. Otrkārt, ekonomiskai attīstības programmai. Jācer, ka Eiropas Savienība ilgtermiņā palīdzēs saimnieciskajā augšupejā. Bet trešais punkts ir pašas tautas ziņā. Un tas ir tautas vitālā spēka saglabāšana, lai teritorija, kuru tā apdzīvo, būtu piepildīta ar darbspējīgiem un izglītotiem pilsoņiem. Pašlaik demogrāfiskā situācija ir bēdīga. Ģimenes baidās laist pasaulē vairāk bērnu, jo nespēs viņus nodrošināt. Mēs, latvieši Amerikā, darām, ko varam. Esam iemantojuši ASV latviešu uzticību, tāpēc droši varu apgalvot, ka varēsim visas trīs programmas turpināt.”
Šī pēcpusdiena bija mazi svētki bērniem un vecākiem. Gaisotne – īpaša. Telpu nepieskandināja mobilo telefonu zvani, meitenes nedižojās ar spožiem auskariem. Bērni muzicēja un rādīja savus zīmējumus, priecājās par skaistajām grāmatām. No Regīnas Gruģes, kurai klāt spiedās līdzpaņemtie pieci bērni, staroja mātes miers un optimisms. Viņa ar vieglu smaidu stāstīja par lielās ģimenes grūto izdzīvošanu. Te prātā nāca Raiņa vārdi: “... pacel citu, un tu celsies pats.”

Andris Kļaviņš