Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, veicot pēdējo piecu gadu datu analīzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) konstatējis, ka visvairāk cilvēku ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši rudenī un ziemā, kad nepieciešams lietot apkuri. Ik gadu vidēji augustā dzīvību zaudējuši astoņi, septembrī – 18, oktobrī – 21, novembrī 26, bet decembrī – 46 cilvēki. Nereti, sevišķi nelabvēlīgajās ģimenēs, pie ieslēgtām apkures ierīcēm bez uzraudzības tiek atstāti bērni.
Izplatītākais ugunsgrēku iemesls bijis neuzmanīga rīcība ar uguni – 75% gadījumu. 10% gadījumu ugunsnelaimes izcēlušās no elektroierīcēm, 8% – no apkures sistēmām, liecina VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas sniegtā informācija. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 479 ugunsgrēki, kas izcēlušies saistībā ar trūkumiem apkures ierīcēs. 202 gadījumos aizdegšanās cēlonis bijuši nepareizi uzbūvēti dūmvadi un kurtuves. 151 šāda iemesla ugunsgrēks noticis rajonos, 51 – pilsētās, Rīgas rajonā – 23, Rīgā – 14, Tukuma rajonā – 12, Jelgavā, kā arī Rēzeknes rajonā – 11, Cēsu, Kuldīgas un Ludzas rajonā – 8. Kopā šie ugunsgrēki nodarījuši materiālos zaudējumus 200 879 latu vērtībā. Elektroierīces bijušas par iemeslu 27 ugunsgrēkiem, kuru nestie zaudējumi – 3532 lati.
Pērn apkures ierīču nepareizas ekspluatācijas dēļ izcēlās 795 ugunsgrēki, radot 478 000 latu zaudējumus; no elektroierīcēm – 1040 ugunsnelaimes 824 000 latu kopvērtībā. 2003.gadā ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 260 cilvēku. No tiem 171 – nevērīgas apiešanās ar uguni dēļ, 29 – ekspluatējot plītis un krāsnis, 16 – degšanai izceļoties elektrovadu īssavienojuma rezultātā, bet deviņi cilvēki gājuši bojā dūmvadu un kurtuvju nepareizas izbūves dēļ.

Tīrīšana – vismaz reizi gadā

Atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem, dūmvadi dzīvojamajā sektorā ir jātīra divas reizes gadā, skaidro VUGD Galvenās ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka vietnieks Dz.Umulis. Taču, ja cilvēks to nevar atļauties, tad tīrīšana jāveic vismaz ikreiz pirms apkures sezonas sākšanās. Tā kā rudenī uz profesionālu dūmvadu tīrīšanu bieži vien jāgaida garā rindā, to ieteicams izdarīt jau vasaras beigās. Laikus jāsarūpē arī kurināmā krājumi, jo steigā sagādātas mitras malkas lietošana ir neekonomiska un neefektīva, tā prasa ļoti intensīvu kurināšanu, kas noved pie ugunsgrēka apkures ierīču pārslodzes dēļ.
Kā ļoti bīstamu Dz.Umulis min bojātu un pašdarinātu elektroierīču lietošanu, kā arī nelikumīgu un neprofesionālu pieslēgšanos elektrotīklam. Bieži šādas darbības, kas beidzas ar ugunsgrēku, notiekot sociāli nelabvēlīgajos mājokļos, iemītniekiem rīkojoties alkohola reibumā. Papildu risks ir arī novecojusi un bojāta ēku elektroinstalācija.
VUGD ugunsdrošības uzraudzības inspektori pārbauda arī dzīvojamās ēkas, taču nepietiekamo resursu dēļ tas lielākoties notiekot pilsētās, bet lauku rajoni, sevišķi viensētas, bieži vien paliek ārpus profesionālu speciālistu kontroles. Krāšņu un dūmvadu kvalificētu pārbaudi un tīrīšanu iedzīvotāji var meklēt Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības rajonu nodaļās, taču tas arī maksā naudu.

Pašvaldības nespēj līdzēt

Agrāk mājokļu apkures sistēmu apsekošanā iesaistījušās pašvaldības, taču privatizācijas gaitā to īpašumā esošā dzīvojamā sektora apjoms no gada uz gadu samazinājies, skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehniskajos jautājumos Aino Salmiņš. Tādēļ šobrīd dūmvadu tīrīšana un to ugunsdrošības garantēšana lielākoties ir namu īpašnieku, apsaimniekotāju un īrnieku savstarpējas sadarbības jautājums. Turklāt šo pakalpojumu veikšanai vajadzētu būt iekļautai īres maksā. Taču gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ tas tomēr netiek nodrošināts, rodas problēma, tās gandrīz vienīgais risinājums ir pašvaldības labā griba kaut daļēji finansēt minētos pakalpojumus. Tas attiecināms arī uz trūcīgu iedzīvotāju vienģimenes mājām, lauku viensētām, atzīst A.Salmiņš.
Paradoksālā kārtā problēmu sarežģījot arī pašu iedzīvotāju attieksme. Nereti, kad pašvaldības mēģinājušas apkures sistēmu kontroli un aprūpi veikt centralizēti, atsevišķi iedzīvotāji iebilduši pret pakalpojumu piespiedu īstenošanu viņu privātīpašumā. Tādējādi pašlaik ievērojamam skaitam mājsaimniecību visā valstī apkures sistēmas uzturēšana kārtībā ir vienīgi pašu iniciatīvas un materiālo iespēju jautājums.