Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts kontrole: kas ir prioritātes, un kā tās īstenot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.2004., Nr. 167 (3115) https://www.vestnesis.lv/ta/id/95301

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apkures drošība - pašu iedzīvotāju ziņā

Vēl šajā numurā

21.10.2004., Nr. 167 (3115)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts kontrole: kas ir prioritātes, un kā tās īstenot

Raits Černajs, Latvijas Republikas valsts kontrolieris, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Jūs tikko atgriezāties no Saeimas Publisko lietu un revīzijas komisijas sēdes, kurā sprieda par Valsts kontroles (VK) ierosināto papildu finansējuma piešķiršanu valsts budžetā nākamajam gadam sakarā ar darba apjoma palielināšanos. Par kādu summu bija runa, un vai izdevās pārliecināt komisijas locekļus par atbalstu šajos jautājumos? Cik zināms, valdība, skatot 2005. gada budžeta projektu, neatbalstīja VK prioritātes. (Mūsu saruna ar R. Černaju notika 6.oktobrī – R.B.)

– Es aicināju deputātus atbalstīt 1,865 miljonu latu papildu finansējuma piešķiršanu Valsts kontrolei, jo līdzekļi ir nepieciešami kā līdzfinansējums Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguvei, valsts ieņēmumu revīziju veikšanai, kā arī VK ēkas rekonstrukcijai. Sliktākajā gadījumā VK budžetam būtu nepieciešams vismaz 800 000 latu papildfinansējums. Taču komisija lēmumu šajā jautājumā nepieņēma, jo deputātiem tas esot vispirms jāapspriež savās frakcijās. Tomēr to uztvēru bez īpašām emocijām, jo ar budžeta vadības jautājumiem sastopamies ikdienā un tas skar ne tikai mūsu iestādes budžetu, bet arī citu ministriju budžeta izlietošanas lietderību. Protams, Valsts kontroles finansēšanas jautājumi ir bijuši aktuāli kopš tās dibināšanas.

CERNAJSAB.PNG (91862 bytes)
Raits Černajs
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pārmaiņas un nākotnes prioritātes

Cik zināms, pirms pāris gadiem, pieņemot likumu par Valsts kontroli, nedaudz tika mainīta kārtība VK budžeta veidošanā virzienā uz lielāku neatkarību no izpildvaras. Vai jūs izjūtat šīs pārmaiņas praksē?

– 2002. gadā, apspriežot un gatavojot likumprojektu “Par Valsts kontroli”, līdz pēdējam, trešajam, lasījumam tika saglabāts priekšlikums, ka VK budžetu izskata un pieņem vienīgi Saeima. Taču šis ieteikums tika noraidīts, un budžetu VK galvenokārt nosaka valdība. Tiesa, Finanšu ministrijas noteicošā loma tika samazināta: tā bez VK piekrišanas nevar grozīt mūsu iesniegtos priekšlikumus pirms apspriešanas valdībā. Dīvaini gan sanāk, ka pārbaudāmais nosaka, cik lielā mērā pārbaudītājs drīkst viņu pārbaudīt... Jo pēc likuma VK drīkst pārbaudīt gan ministriju, gan Ministru kabineta valsts līdzekļu izlietošanu. Cik noprotu, Ministru kabineta viedoklis ir tāds, ka Valsts kontrolei nav vajadzīga nauda ES piešķirto resursu pārbaudei vai darba apstākļu normalizēšanai pašā VK, lai gan starptautiskie standarti to nosaka. Ja jau esam šajās struktūrās, jābūt garantijai gan par materiālo vērtību, gan klasificētās informācijas drošību. VK ir tiesīga pārbaudīt visus valsts izdevumus un ieņēmumus (to skaitā arī aizsardzības vajadzībām). Valsts kontrole neprasa sev apsardzi, bet gan aizsardzību tai informācijai, ar ko strādājam. Turklāt mums ir vairāki cilvēki, kuriem ir 1. kategorijas pieejamība valsts noslēpumiem. Agri vai vēlu šīs drošības garantijas prasīs eksperti gan no ES, gan NATO. Ir jau izskanējuši pārmetumi, ka šī sistēma neapmierina, bet, lai to izveidotu drošu, nepieciešami resursi, kurus es jau minēju.

Valsts kontroles prioritāte, cik saprotu, tuvākajos gados būs ES struktūrfondu un valsts līdzfinansējuma, kā arī vēl citu valstij piešķirto līdzekļu izlietošanas pārbaude. Aptuveni par kādām summām ir runa?

– Valdībā un Saeimas komisijā mēs pamatojām savus veicamos uzdevumus, t.i., 800 000 miljonus eiro Latvija saņems no ES tuvākajos gados, vairāk nekā 100 miljonus no Kohēzijas un vēl dažiem citiem fondiem, būs arī PHARE līdzekļi, turklāt plānots iespaidīgs valsts budžeta pieaugums, tostarp 390 miljoni strukturālo pasākumu finansēšanai. Šo līdzekļu izmantošanas pārbaude ir VK uzdevums. Nepiešķirot papildu finansējumu, VK nespēs pilnībā veikt savus uzdevumus. Un tā būs valdības atbildība. Protams, valdība atzinusi, ka tas viss prasa resursus – valdības institūcijām papildus tiek paredzēti gandrīz 5,9 miljoni latu savas kapacitātes stiprināšanai attiecībā uz ES resursu izlietošanu. Šim nolūkam līdzekļi atrasti. Manuprāt, būtu jāparedz finansējums visām institūcijām, kuras piedalās šajos procesos, to skaitā arī VK kā augstākai kontrolējošai institūcijai.

Darba apjoms un profesionāļu trūkums

Vai Valsts kontrole šajā gadā strādājusi galvenokārt pēc konkrēta, iepriekš paredzēta plāna vai gadījies veikt arī neparedzētas revīzijas, teiksim, pēc valdības vai Saeimas ierosinājuma?

– Aptuveni 20 līdz 30 procenti ir revīzijas, par kuru papildu iekļaušanu revīziju gada plānā VK padome lemj atsevišķi, izskatot argumentētus lūgumus. Gan iepriekšējā, gan šī valdība labprāt vēlējās izmantot VK revīziju materiālus, atzinumus tajā vai citā jautājumā. No vienas puses, esmu gandarīts, jo tā tiek izrādīta augsta uzticamības pakāpe VK, bet, no otras puses, tas liecina par atsevišķu ministriju un citu resoru iekšējā audita nespēju, neprasmi veikt kvalitatīvas pārbaudes. Taču saprotam, ka nedzīvojam izolētā sabiedrībā un ir jautājumi, kuri kļūst aktuāli konkrētā laikā. To var attiecināt gan uz “Lattelekom”, Stradiņa slimnīcu, Aizsardzības ministriju, kur VK vajadzēja izdarīt pārbaudes. Valsts kontrole atsaucās arī uz Ministru prezidenta lūgumu veikt auditu Valsts kancelejā, lai noskaidrotu valsts pārvaldes darba efektivitāti. Darbs sākts, un tas turpināsies arī nākamajā gadā ministrijās un citos resoros, taču jau pašā revīzijas sākumposmā no VK aizgāja ļoti kvalificēts revidents. Un galvenais iemesls ir citā nozarē piesolītais krietni augstākais atalgojums. Jāpiebilst, ka tieši atalgojuma dēļ pēdējā laikā no VK aizgājuši astoņi speciālisti. Turklāt šie cilvēki ir apmācīti, īsti profesionāļi, kuru zināšanas ir daudz plašākas, nekā tās var izmantot, strādājot šaurākā darba lauciņā komercstruktūrās vai pat valsts institūcijās.

Tas, ka Valsts kontrole iesniedz Saeimai atzinumu un ziņojumu par iepriekšējā gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem, jau ir iedibināta tradīcija vairākus gadus. Taču šogad septembrī VK sagatavoja ziņojumu “Par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvē”, kuru apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

– Šo ziņojumu gatavojām kopā ar Nīderlandes, Apvienotās Karalistes valsts kontroles speciālistiem. Tas, ka šis ziņojums tika apspriests Saeimas iepriekš minētajā komisijā kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem, ir sasniegums. Analizējot šo ziņojumu, tika noteikti uzdevumi valdības struktūrām un tātad arī atbildība. Pēc nedēļas notika otra komisijas sēde, kurā noklausījās Finanšu ministrijas ziņojumu, kas jau izdarīts, kādas problēmas atrisinātas. Šeit es redzu mijiedarbību: Valsts kontrole – parlaments – valdība. Šādā režīmā strādājot, nevar, protams, apgalvot, ka tiks noķerti lieli izlaupītāji, taču nenoķers viņus tāpēc, ka tie nespēs nelikumības izdarīt. Kopīgiem spēkiem līdzekļu izsaimniekošanu vai piesavināšanos nogriezīsim pašā saknē. Tieši tāpēc svarīgi iedarbināt kvalitatīvus kontroles mehānismus, jo pretējā gadījumā Latvija saņems bargas soda sankcijas. Un šai gadījumā runa var būt ne tikai par kādu negodīgu rīcību, bet pat par to, ka piešķirtie fondi netiks izmantoti paredzētajiem mērķiem. Protams, mūsu valsts ir krietni nokavējusi, lai laikus varētu saņemt paredzētos fondus, jo vairākas citas jaunās ES dalībvalstis tos sāka izmantot pat no šā gada sākuma. Tas jau zināms, ka saistībā ar valdības maiņu daudz kas bija jāpaspēj izdarīt līdz 1.maijam un valdībai nācās strādāt pastiprinātā režīmā, tāpēc ne jau visi vajadzīgie dokumenti ir perfekti. Valdībai joprojām jāapstiprina pozīcijas tādā vai citā jautājumā.

Jauni plāni un uzdevumi

Valsts kontrolei vienai, protams, nebūs pa spēkam pārbaudīt visu ES struktūrfondu izmantošanas likumību un lietderību. Kāda būs VK galvenā loma šajā ziņā?

– Valstī ir desmit ministrijas, kuru iekšējam auditam jāseko līdzi šiem procesiem, turklāt vēl banku uzraudzība. VK uzdevums – uzraudzīt sistēmu kopumā, saskatīt šaubīgās vietas. Tad VK varēs konkrēti pārbaudīt kādu uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai citu objektu. Šajā sistēmā katram jāpilda savas funkcijas.

– Vai Valsts kontrole strādā pie nākamā un tuvāko gadu stratēģijas plāniem?

– Jā, VK ir izveidota darba grupa, kas plāno revīzijas ne tikai nākamajam, bet arī tuvākajiem pieciem gadiem. Pašlaik mūsu iestādē notiek audits par iepriekšējā stratēģiskā plāna izpildi. Varu teikt, ka līdztekus ES fondu apguves pārbaudēm turpināsim saimnieciskā darba analīzi veselības aizsardzības sistēmā, kā arī vēl citās svarīgās nozarēs. Manuprāt, nozīmīga būs valsts nekustamā īpašuma izmantošanas pārbaude, jo, kā liecināja mūsu kopīgā apspriede ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), uzmanība pievēršama interešu konfliktiem. Valstī nav kopīgas vienotas politikas nekustamā īpašuma apsaimniekošanā. Spilgts piemērs tam ir Aglonas internātskola, kur VK skatīja šo jautājumu, kā arī citi gadījumi.

Ko jūs varētu pastāstīt par augstāko kontrolējošo institūciju starptautisko sadarbību? No 10. līdz 17. oktobrim jūs piedalīsities INTOSAI 18. kongresā Budapeštā, kuri notiek reizi trijos gados.

– Sadarbība starp Baltijas valstīm risinās jau vairākus gadus, bet šogad uz apspriedi Viļņā aicinājām arī Skandināvijas valstu un Polijas valsts kontroles vadītājus. Šādās apspriedēs vai konferencēs tiek risinātas konkrētas problēmas. Piemēram, pabeigts audits vides aizsardzības jomā. Šāda kooperēšanās ir būtiska cīņā pret noziedzību, naudas atmazgāšanu un citām negatīvām parādībām. Septembra sākumā Latvijā bija ieradusies Bulgārijas Republikas Valsts kontroles delegācija ar pašu prezidentu priekšgalā. Tika noslēgts savstarpējs līgums par informācijas apmaiņu, jo kopēji risināmās problēmas mūsu valstī ir līdzīgas. Domāju, ka šāda savstarpēja sadarbība starp valstīm dažādās jomās ir lielākais ieguvums, kāpēc esam Eiropas Savienībā.

– Kā zināms, šogad decembrī beidzas otrs pilnvaru laiks jums kā Latvijas Republikas kontrolierim. Taču parlaments pēc likuma var jūs apstiprināt arī uz nākamo laikposmu. Vai jūs gribētu turpināt darbu VK, kurā jums tiešām ir liela pieredze?

– Uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo ne jau no manis atkarīgs turpmākais darbs Valsts kontrolē. Par to lems Saeima, jo tai ir noteicošais un pēdējais vārds.

Rita Belousova, “LV”

rita.belousova@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!