Ceturtdien, 21.oktobrī, Luksemburgā notiks kārtējā ES Ministru padomes Ekonomikas un finanšu lietās sanāksme (ECOFIN). Sanāksmē piedalīsies finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas. ECOFIN sanāksmē piedalās visu ES dalībvalstu finanšu ministri, un šajā sanāksmē tiek pieņemti nozīmīgākie ES lēmumi finanšu jomā. Latvijas nostāja sanāksmē izskatāmajos jautājumos ir apstiprināta Ministru kabineta sēdē 19.oktobrī un Saeimas Eiropas lietu komisijā 20.oktobrī.

ECOFIN sanāksmes darba kārtības jautājumi

1. Stabilitātes un izaugsmes pakts – pārmērīga budžeta deficīta procedūra Nīderlandei: Komisijas vērtējums par Nīderlandes veikto pasākumu atbilstību padomes rekomendācijām.
2. Stabilitātes un izaugsmes pakts – 2004.gada septembra fiskālās notifikācijas.
3. Finanšu ietvars 2007. – 2013.gadam: budžeta disciplīna un fleksibilitāte.
4. Uzņēmējdarbības administratīvās nastas vērtēšanas metodoloģija.
5. Komisijas ziņojums ”Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošana”.

1. Stabilitātes un izaugsmes pakts – pārmērīga budžeta deficīta procedūra Nīderlandei: Komisijas vērtējums par Nīderlandes veikto pasākumu atbilstību padomes rekomendācijām saskaņā ar Līguma 104.7 pantu.
2004. gada 2. jūnijā ECOFIN Padome pieņēma rekomendācijas Nīderlandei attiecībā uz nepieciešamajiem pasākumiem pārmērīga budžeta deficīta novēršanai saistībā ar līguma par Eiropas Savienību 104.7 pantu. Atbilstoši rekomendācijām Nīderlandes valdībai līdz 2005. gadam jāizstrādā pasākumu plāns, lai atrisinātu situāciju ar pārmērīgo budžeta deficītu. Šis jautājums tika skatīts arī 2004.gada 8.oktobra EFC sanāksmes laikā, kuras laikā Eiropas Komisija atzina, ka Nīderlandē veiktos pasākumus var uzskatīt par atbilstošiem.
Latvijas pozīcija:
Nīderlandes sagatavotie priekšlikumi deficīta samazināšanai ir atbalstāmi.

2. Stabilitātes un izaugsmes pakts – 2004.gada septembra fiskālās notifikācijas.
Šis jautājums ietver Komisijas dienestu sagatavoto ziņojumu par 2004.gada septembra vispārējās valdības deficīta un parāda notifikāciju (EDP) būtiskākajiem rezultātiem, informāciju par dalībvalstu budžeta pārpalikuma/deficīta un parāda līmeņiem līdz 2004.gada 1.septembrim, kā arī akcentē būtiskākos jautājumus un problēmas, kādas identificētas dalībvalstu iesniegtajās datu tabulās, lai rastu risinājumu un uzlabotu datu savlaicīgumu un kvalitāti.
Latvijas pozīcija:
Latvija pieņem zināšanai Komisijas dienestu sagatavoto ziņojumu. Latvijas 2004.gada septembra vispārējās valdības deficīta un parāda notifikācija Komisijā ir iesniegta saskaņā ar termiņu. EK atzina, ka sniegtās informācijas kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Sadarbībā ar “Eurostat” jāturpina uzlabot valdības finanšu statistikas kvalitāti.

3. Finanšu ietvars 2007. – 2013.gadam: budžeta disciplīna un fleksibilitāte.
2004.gada 16.jūlijā Komisija iesniedza padomē Starpinstitūciju vienošanās par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (IIA) projektu. Starpinstitūciju vienošanās atjaunošanas priekšlikums ir viens no Komisijas izplatītās likumdošanas paketes ES daudzgadu finanšu ietvaram 2007.–2013.gadam.
IIA ir paredzēta sarunu vešanai starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai nodrošinātu veiksmīgu ikgadējā budžeta procesa darbību. Šī vienošanās paredz vienotu noteikumu kopumu daudzgadu finanšu ietvara vadībai un darbību secību attiecībā uz ikgadējo budžeta procedūru. Diskusiju par minēto projektu kontekstā prezidentūra saskata nepieciešamību precizēt dalībvalstu viedokli par budžeta disciplīnu un fleksibilitāti.
Latvijas pozīcija:
Latvija var piekrist, ka kopumā piedāvātā finanšu ietvara struktūra atspoguļo paplašinātās ES prioritātes. Latvija atbalsta uzskatu, ka samazinātais izdevumu kategoriju skaits pats par sevi jau ir garants lielākai elastībai.
Pašreizējie fleksibilitātes pasākumi darbojas apmierinoši. Latvija uzskata budžeta disciplīnu par ļoti svarīgu un ir nobažījusies, ka jaunais piedāvātais fleksibilitātes mehānisms varētu pieļaut novirzīšanos no striktām budžeta normām un norādīt uz pieļaujamām neprecizitātēm budžeta plānošanā.

4. Uzņēmējdarbības administratīvās nastas vērtēšanas metodoloģija.
Neformālā ECOFIN sanāksmē šā gada septembrī ministri pauda viedokli par labu kopīgas, vienādas un objektīvas izvērtēšanas metodes izveidošanai, lai varētu izvērtēt politiskus lēmumus un to sekas. Vienota pieeja ļautu izdarīt salīdzinošu situācijas analīzi visās valstīs, kā arī sniegtu informāciju par valstu pieredzi administratīvās nastas novērtēšanā. ECOFIN laikā tiks apspriesti vienotās metodoloģijas varianti.
Latvijas pozīcija:
Kaut arī tiek veikti nozīmīgi darbi administratīvo procedūru samazināšanā Latvijā nacionālajā līmenī, nav noteiktas metodoloģijas (dokumenta), uz kā pamata varētu balstīties. Tādēļ būtu atbalstāma vienotas metodoloģijas izstrādāšana ES līmenī administratīvo barjeru samazināšanai uz esošo pasākumu pamata, paturot prātā, ka administratīvajam slogam un izmaksām, ko dalībvalstīm varētu radīt šādas vienotas izvērtēšanas sistēmas izveidošana un darbība, jābūt minimālām salīdzinājumā ar ieguvumu uzņēmējdarbībai un dalībvalstīm kopumā.

5. Komisijas ziņojums ”Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošana”.
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 280.pantu saistībā ar ES finanšu interešu aizsardzību Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz Eiropas Parlamentā un Padomē ziņojums par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību. Šajā ziņojumā ir divas daļas: pirmajā daļā ir ietverta informācija par pasākumiem, ko Kopienas finanšu interešu aizsardzības jomā veikusi Komisija, bet otrajā daļā ir apkopota dalībvalstu sniegtā informācija par paveikto Kopienas finanšu interešu aizsardzības jomā 2003.gadā.
Latvijas pozīcija:
Pieņemt zināšanai. Tā kā Latvija nav piedalījusies minētā ziņojuma sagatavošanā un informācija, kas skar situāciju Latvijā ES finanšu interešu aizsardzības jomā, šajā ziņojumā nav iekļauta, iepriekšminētajam ziņojumam ir informatīva rakstura nozīme.

Finanšu ministrijas preses dienests