Vācijas fonda misija tuvojas noslēgumam

Fonda kompensāciju izmaksa nacionālsociālisma upuriem Latvijā aizsākās 2001.gada novembrī. Izmaksa organizēta divās kārtās. Kompensācijas pienākas spaidu darbos nodarbinātajiem un pārējiem nacionālsociālisma upuriem – koncentrācijas nometnēs un geto ieslodzītajiem, no dzimtenes uz Vāciju vai tās okupēto valstu teritoriju deportētajiem un piespiedu kārtā rūpniecībā vai lauksaimniecībā nodarbinātajiem civiliedzīvotājiem.
Kopumā līdz 2001.gada nogalei, kad beidzās pieteikumu iesniegšana, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija reģistrēti 15 509 pretendentu iesniegumi. Tie iesniegti Krievijas fondam “Saprašanās un izlīgums” lēmuma pieņemšanai. Krievijas fonds līdz šā gada septembra beigām bija pieņēmis lēmumu par kompensāciju piešķiršanu 11 186 pretendentiem no iepriekšminētā skaita, stāsta VSAA direktore Inese Šmitiņa. Kādēļ tik liela atšķirība starp pretendentu skaitu un tiem, par kuriem lēmums ir pozitīvs? “Viens no iemesliem – ne viens vien pretendents bija nosūtījis dubultiesniegumus. Tas ir, gan Krievijas fondam, gan VSAA. Pieņemtos lēmumus attiecīgā Krievijas institūcija otrreiz neizskatīja,” skaidro VSAA direktore. Ir arī tādi, kuri, nebūdami nacionālsociālisma upuri, negodprātīgi mēģināja saņemt kompensāciju. Situācijas ir dažādas. Visiem ir iespēja pārsūdzēt Krievijas fonda lēmumu. “Par diezgan daudziem atkārtotā izskatīšanā pieņemts pozitīvs lēmums,” rezumē I.Šmitiņa.

Bažas palikušas pagātnē

“VFR un uzņēmumi, kuri iemaksāja naudu fondā, ļoti nopietni uztver vēsturisko atbildību,” teic Vācijas vēstnieks Latvijā Ekarts Herolds, piebilstot, ka ir ļoti gandarīts par Latvijas puses paveikto kompensāciju izmaksā. Vēstnieks arī uzsvēra, ka kompensāciju otrās kārtas izmaksu pabeigs ātrāk nekā pirmās kārtas un upuri naudu būs saņēmuši līdz nākamā gada vasaras sākumam, kad apritēs sešdesmit gadu pēc Otrā pasaules kara beigām. Tad arī iecerēts fondu pārveidot, un tā nosaukums būs “Atmiņa un nākotne”.
VFR fonda “Atmiņa, atbildība un nākotne” valdes priekšsēdētājs Ginters Zāthofs, atskatoties pagātnē, kad vēl tikai ritēja kompensāciju izmaksu sagatavošanas darbi, skaidro: “Valdīja politiski saspringta gaisotne, jo upuri, kas dzīvoja Latvijā, bija nobažījušies, vai kompensāciju izmaksa notiks adekvāti, vai viņi neizjutīs Krievijas diskrimināciju, jo formāli Latvija bija pieskaitīta Krievijas kompensācijas izmaksas apgabalam.
Bažām bija arī reāls pamats, ņemot vērā deviņdesmitajos gados gūto pieredzi, kad dzirdējām sūdzības no Latvijā dzīvojošajiem upuriem, ka caur Krieviju viņiem nekas netiek izmaksāts vai arī viņi saņem mazākas summas nekā upuri, kuri dzīvo Krievijā. Lai šāda situācija neatkārtotos, izstrādājām speciālu līgumu. Toreiz apsolīju, ka fonds rūpēsies par to, lai arī Baltijas valstīs dzīvojošajiem tiktu izmaksāts pilns kompensācijas apjoms. Izmaksas ir identiskas kā Krievijā, tā Latvijā vai Lietuvā, jo upuri iedalīti konkrētās kategorijās. Ar Latvijas valdību vienojāmies, ka reālā kompensāciju izmaksa tiks veikta ar Latvijas aģentūras starpniecību, neizmantojot apvedceļu caur Krieviju.
Turklāt upuriem, ja Krievijas fonds noraidījis viņus kā kompensācijas pretendentus, ir tiesības pārsūdzēt šos lēmumus fonda sūdzību izskatīšanas komisijā. Un tādējādi mums izdevies nodrošināt maksimāli lielu taisnīgumu.”

Izlīguma žests Latvijā saprasts

Kopējā līdz šim izmaksātā summa ir 7,6 miljoni eiro. Pēc Vācijas fonda aprēķiniem, kompensācijas otro daļu varētu saņemt ap 1400 pretendentu, un kopējā izmaksai paredzētā summa ir 2,3 miljoni eiro. Fonds Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kuru Latvijas valdība pilnvarojusi izmaksāt kompensācijas, jau pārskaitījis šo summu.
Kā jau minēts, iecerēts, ka upuri naudu saņems līdz nākamā gada vasarai, taču otrās kārtas izmaksas galīgais beigu termiņš ir 2006.gads. Latvijā otrās kārtas izmaksas saņēmēju pulkā visvairāk ir to cilvēku, kas bijuši koncentrācijas nometnēs vai geto.
Kompensāciju apmēri ir dažādi. Lielākās – gandrīz 7700 eiro – saņem tie iedzīvotāji, kas bija ieslodzīti koncentrācijas nometnēs. Aptuveni 3000 eiro pienākas tiem, kas bijuši citās ieslodzījuma vietās, un tur izmantoti piespiedu darbos. Ap 1500 eiro saņem tie ebreju vai čigānu tautības pārstāvji, kas slēpās no nacistiskās vajāšanas vai kas bijuši cietumā savas nacionālās piederības dēļ. Vismazāk – 536 eiro – pienākas bērniem, kuri atbrīvošanas brīdī no ieslodzījuma vietas vēl nebija sasnieguši astoņu gadu vecumu un kuri nebija nodarbināti spaidu darbos.
Fonds “Atmiņa, atbildība un nākotne” Latvijā veicis ne vienu vien pārbaudi, lai izzinātu, vai naudu saņēmuši tie, kam tā domāta. “Mums nav šaubu, ka līdzšinējie izmaksu procesi bijuši