Tas ir viss, kas palicis pāri no auto, kas aizvadītās nedēļas nogalē taranēja traktoru uz Ventspils – Kuldīgas šosejas. Bojā gāja divi jaunieši Foto: Evija Rituma

Ziņas par smagām avārijām Latviju pāršalc ik dienas, kopš dramatiskajai situācijai uz mūsu ceļiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Šogad līdz 19.oktobrim Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 384 cilvēki. Pērn līdz minētajai dienai dzīvības bija zaudējuši 353. Tendence it kā acīmredzama, taču, ja to neizvērtē arī no cita aspekta, – mānīga. Proti, līdz vakardienai bija gājuši bojā par 31 cilvēku vairāk nekā pērn. Savukārt deviņos mēnešos uz ceļiem dzīvības bija zaudējuši 350, pērn attiecīgajā laika posmā – 310. Tātad šogad līdz 1.oktobrim bija gājuši bojā par 40 cilvēkiem vairāk nekā pērn un līdz vakardienai šī starpība sarukusi. Tādēļ objektīvi spriest, vai šogad kopumā situācija kļuvusi dramatiskāka nekā iepriekšējos gadus, varēs tikai pēc divarpus mēnešiem.
Kopainas – kas notiek uz Latvijas ceļiem – raksturojumam vēl daži daiļrunīgi skaitļi. Ik gadu vidēji ceļu satiksmes negadījumos iet bojā 500 cilvēki. Pērn, piemēram, gāja bojā 483, kas ir mazāk nekā aizpērn, kad dzīvības zaudēja 515. Tikmēr ik gadu automobiļu skaits palielinās vidēji par vairāk nekā desmit tūkstošiem gadā, bet pērn – jau par 34 000. Par 3000 pērn audzis autovadītāja apliecību ieguvušo cilvēku skaits. Tātad satiksmes dalībnieku kļūst jūtami vairāk. Kopējais aktīvo autovadītāju skaits šā gada 1.oktobrī bija vairāk nekā 770 000. Tas ļauj secināt, ka situācija jūtami nepasliktinās, lai gan pati par sevi tā jau ir traģiska.
Krīze ilgst gadiem, un tai nav rodams acumirklīgs risinājums – to jau iepriekš “LV” publikāciju sērijā rubrikā “Kurš zina – kāpēc?” atzinuši dažādi speciālisti, uzsverot, ka problēma jārisina kompleksi. To atzīst arī atbildīgās institūcijas un amatpersonas. Tiesa, kopsaucējs, kā īsti tas būtu darāms un kam kas jādara, nav rasts.
Koalīcija sagaida aktīvu Iekšlietu ministrijas rīcību satiksmes drošības jautājumu risināšanā, vakar pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidents Indulis Emsis. Iekšlietu ministrs vakar uzdeva Valsts policijas priekšniekam Jānim Zaščirinskim atsaukt no atvaļinājumiem visus ceļu policistus, kā arī policijas vadībai līdz piektdienai iesniegt īstermiņa darba plānu. Galvenie akcenti tajā – pastiprinātas autovadītāju alkohola reibuma pārbaudes, drošības jostu lietošanas kontrole, kā arī pārbaude, vai gājējiem ir atstarotāji. Ministrs uzdevis īpaši uzmanīt vietas, kur notiek masu pasākumi vai pulcējas jaunieši. Šajā darba laukā būs jārosās arī citu VP struktūrvienību darbiniekiem.
Piektdien policijas vadībai ministram jāatskaitās arī par to, kā sokas, īstenojot ilgtermiņa ceļu satiksmes drošības pasākumus, un kā notiek Galvenās kārtības policijas pārvaldes optimizācija.