Komercreģistrā jāpārreģistrējas daudziem, bet ne visiem uzņēmumiem

Pēdējā diena, kad iesniedzams pieteikums par uzņēmuma pārreģistrāciju, ir šā gada 31.decembris. Savukārt valsts un pašvaldības uzņēmumiem pārreģistrācijas beigu termiņš ir jau 31.oktobris. Tā kā līdz Komerclikuma (KCL) reformas finišam atlicis pavisam maz, vēlreiz par svarīgāko – uzņēmējdarbības formām, kuras skar un kuras neskar šī reforma.

Helmuts Jauja

Uzņēmumi, kurus reforma neskar

Reforma neattiecas uz kooperatīvajām sabiedrībām, kuras turpina darboties saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu. Tām kooperatīvajām sabiedrībām, kurām ir bezpeļņas organizācijas statuss, līdz 2005.gada 31.augustam ir jāizdara grozījumi statūtos par bezpeļņas organizācijas statusa atcelšanu vai arī jāpieņem lēmums par pārveidošanos par kapitālsabiedrību, biedrību vai nodibinājumu.
Pagaidām reforma neskar arī zvejnieku saimniecības, zemnieku saimniecības, kā arī individuālos uzņēmumus, kas nodarbojas ar amatniecību, un individuālos uzņēmumus, kuru saimnieciskās darbības rādītāji nepārsniedz KCL 75.panta pirmajā daļā norādītos (t.i., gada apgrozījums nepārsniedz 200 000 LVL, kā arī saimnieciskā darbība neatbilst vienlaikus šādām pazīmēm: 1) gada apgrozījums virs 20 000 LVL; 2) nodarbināti vairāk nekā 5 darbinieki).
Pēdējā laikā vērojama ažiotāža ap zemnieku saimniecībām – parādījusies informācija, ka it kā obligāti esot jāpārreģistrējas tām zemnieku saimniecībām, kuru saimnieciskie rādītāji atbilstot iepriekš minētajiem KCL 75.panta kritērijiem. Šādam skaidrojumam nav juridiska pamata – saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 17.panta pirmo un trešo daļu, uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām (neatkarīgi no to saimnieciskās darbības rādītājiem) obligātā pārreģistrācija neattiecas. Zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, kā arī minētie individuālie uzņēmumi turpina darboties (un var tikt reģistrēti arī jauni) atbilstoši likumam “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību un individuālo darbu”, un paredzams, ka to turpmāko likteni noteiks likums par aroddarbību, ko, iespējams, varētu pieņemt 2005.gadā.

Maksātnespējīgie un likvidējamie uzņēmumi

Pārreģistrācijas prasība neattiecas uz uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri ir likvidācijas procesā, kā arī uz tiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem vēl nav zināms maksātnespējas risinājums vai arī šis risinājums ir bankrota procedūra. Ja maksātnespējīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kreditoru sapulce ir lēmusi par uzņēmuma sanāciju vai mierizlīgumu, uzņēmums ir pārreģistrējams komercreģistrā. Visus nepieciešamos lēmumus, kas saistīti ar maksātnespējīgā uzņēmuma pārreģistrāciju, pamatojoties uz likuma “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 21.panta otro daļu, pieņem administrators.

Bezpeļņas organizācijas

Līdz šā gada aprīlim bezpeļņas uzņēmumus varēja pieskaitīt to uzņēmumu kategorijai, kurus KCL reforma pagaidām neskar, bet līdz ar grozījumiem KSSKL bezpeļņas uzņēmumiem ir noteikts konkrēts pārreģistrācijas termiņš un iespējamie pārreģistrācijas varianti. Bezpeļņas organizācijas formā dibinātiem uzņēmumiem līdz 2004.gada 31.decembrim ir jāpārveidojas par biedrību, nodibinājumu vai kapitālsabiedrību vai arī jāuzsāk likvidācija. Izņēmums ir valsts un pašvaldību bezpeļņas uzņēmumi, kuriem pārreģistrācijas termiņš un iespējamie varianti ir tādi paši kā valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kam nav bezpeļņas organizācijas statusa.
Pārveidojot bezpeļņas uzņēmumu par biedrību un nodibinājumu, tā rezerves fonds pāriet attiecīgi izveidotajai biedrībai vai nodibinājumam un ir izmantojams saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kā arī attiecīgās biedrības vai nodibinājuma statūtiem. Jebkurā gadījumā saglabājas iepriekšējais princips, kas liedz šos līdzekļus izmaksāt attiecīgi biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem. Ja bezpeļņas uzņēmums tiek pārveidots par kapitālsabiedrību, rezerves fondu ieskaita pamatkapitālā vai arī rezerves fondā esošās summas apmērā veido speciālo rezervi. Gadījumā, ja rezerves fonds tiek ieskaitīts pamatkapitālā, ir jāveic pamatkapitāla palielinājums likumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, ja tiek nolemts bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību (BO SIA) ierakstīt komercreģistrā kā kapitālsabiedrību (SIA), ieskaitot rezerves fondu pamatkapitālā, vienlaikus ir jālemj par pamatkapitāla palielināšanu un papildus pārreģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem jāsagatavo un jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā pamatkapitāla palielināšanas noteikumi.
Te jāmin, ka valsts un pašvaldību bezpeļņas statūtsabiedrībām vienīgais variants rīcībai ar rezerves fondu ir speciālās rezerves veidošana. Jo likums ļauj rezerves fondu ieskaitīt pamatkapitālā, palielinot esošo daļu nominālvērtību, savukārt valsts un pašvaldību statūtsabiedrībām ir likumā noteikta vienas daļas nominālvērtība – viens lats –, kas nedrīkst tikt mainīta.

Helmuts Jauja,

Uzņēmumu reģistra Tiesību piemērošanas nodaļas vadītājs