Valstsvizīte Spānijas Karalistē. Pie sabiedrotajiem ES un NATO

Spānijas galvaspilsētā Madridē Latvijas Valsts prezidente ieradās vakar pusdienlaikā. Barahas starptautiskajā lidostā, kas bija greznota ar Spānijas un Latvijas karogiem, Vairu Vīķi-Freibergu un Imantu Freiberga kungu sagaidīja Spānijas ārlietu un sadarbības ministrs Migels Anhels Moratinoss, Spānijas vēstnieks Latvijā Emilio Lorenso, Viņa majestātes karaļa galma maršals, karaļa adjutants un citas oficiālas personas.
No lidostas Latvijas Valsts prezidente goda eskorta pavadībā devās uz karalisko El Pardo pili, kur bija nostādīta karaliskās gvardes godasardze. Augsto viešņu sagaidīja Viņa majestāte karalis Huans Karloss I un Viņas majestāte karaliene Sofija. Orķestris atskaņoja Latvijas un Spānijas valsts himnas. Tika izšauta 21 artilērijas salūta zalve. Vaira Vīķe-Freiberga un karalis Huans Karloss Spānijas Bruņoto spēku komandiera un adjutanta pavadībā apstaigāja godasardzes ierindu.
Viņa majestāte karalis Huans Karloss I iepazīstināja Latvijas Valsts prezidenti un Imantu Freiberga kungu ar Spānijas oficiālo delegāciju. Tad Vaira Vīķe-Freiberga karaļpārim stādīja priekšā mūsu valsts oficiālo delegāciju. Sagaidīšanas ceremonija beidzās ar izcili krāšņu karaliskās gvardes parādes maršu, kurā piedalījās arī kavalērija un artilērijas vienība.
Pēc svinīgās sagaidīšanas ceremonijas un tete-a-tete sarunas Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Imants Freiberga kungs devās uz Viņa majestātes karaļa Huana Karlosa I un karalienes Sofijas rīkotām pusdienām La Zarznela pilī.
Tur notika arī ordeņu un valsts dāvanu apmaiņa. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza Spānijas karalim Huanam Karlosam I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi. Viņas majestāte Spānijas karaliene Sofija tika apbalvota ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni apbalvots Viņa karaliskā augstība Astūrijas princis Felipe un vairākas augstas Spānijas amatpersonas. Lielāka grupa Spānijas karaļnama un valsts institūciju darbinieku apbalvoti ar III, IV un V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Savukārt Latvijas Valsts prezidente tika apbalvota ar Spānijas Katoļu Izabellas ordeni, ko 1815.gadā nodibināja karalis Ferdinands VII. Šī augstā Spānijas ordeņa devīze ir “Par uzticības pārbaudi”. Imants Freiberga kungs tika apbalvots ar Izabellas Katolietes Lielo Krustu. Izabellas Katolietes Lielais Krusts piešķirts arī Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram, ārlietu ministram Artim Pabrikam un finanšu ministram Oskaram Spurdziņam. Augsti Spānijas Karalistes apbalvojumi piešķirti arī vairākiem citiem Latvijas oficiālās delegācijas locekļiem.
Pēc pusdienām mūsu prezidente ar Imantu Freiberga kungu atgriezās savā rezidencē karaliskajā El Pardo pilī. Vaira Vīķe-Freiberga vakar arī sniedza interviju aģentūrai CNN.
Vizītes pirmo dienu noslēdza Viņa majestātes karaļa Huana Karlosa I un Viņas majestātes karalienes Sofijas rīkotā dineja par godu Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam El Pardo pilī.
Dinejas sākumā Viņa majestāte Karalis Huans Karloss I teica uzrunu, kurā pauda atzinību Latvijai par straujo progresu pēc valstiskās suverenitātes atjaunošanas, nostiprinot demokrātiju un integrējoties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.
Latvijas Valsts prezidente teica atbildes uzrunu, kurā pateicās par Spānijas stingro atbalstu mūsu valsts ceļā uz ES un NATO. V.Vīķe-Freiberga arī apliecināja Latvijas dziļo līdzjūtību un absolūto solidaritāti Spānijai sakarā ar terora aktiem šī gada martā Madridē. Valsts prezidente pakavējās arī pie Latvijas un Spānijas attiecību vēstures un mūsu senajiem kultūras sakariem, ko īpaši sekmējusi Konstantīna Raudives aizrautīgā interese par Spānijas kultūru pagājušā gadsimta 30.gados.
Uzsvērusi pieaugošo spāņu valodas popularitāti Latvijas skolās un augstskolās, V.Vīķe-Freiberga teica: “Spānijas kultūra un valoda ir mīļi gaidīta un laipni aicināta biežāk viesoties un palikt Latvijā.”
Valsts prezidente uzsauca tostu par karaļpāra, par spāņu un latviešu tautu labklājību, par Spānijas un Latvijas draudzību un ciešu sadarbību kā ieinteresētiem partneriem un uzticamiem sabiedrotajiem.

Foto: Juris Krūmiņš

Latvijas un Spānijas attiecību vēsture

Spānija atzina Latvijas valsts neatkarību 1921.gada 9.aprīlī. 1940.gadā Spānija atteicās atzīt par likumīgu Latvijas okupāciju un inkorporāciju Padomju Savienībā. Latvijas neatkarības atjaunošanu Spānija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991.gada 27.augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991.gada 9.oktobrī.
Pirmais Spānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā pēc diplomātisko attiecību atjaunošanas Antonio Serrano de Aro Medialdea tika akreditēts 1992.gada 27.janvārī (rezidence Stokholmā). Pirmais Rīgā rezidējošais Spānijas vēstnieks Emilio Lorenso Serra akreditēts šā gada 6.aprīlī. Kopš 2001.gada decembra Spānijai Rīgā ir goda konsulāts (goda konsuls Andris Kļaviņš).
1993.gadā par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Spānijā tika nozīmēta Aina Nagobada-Ābols (rezidence Parīzē). 1994.gadā tika atvērta pagaidu pilnvarotā lietveža vadīta Latvijas pārstāvniecība Madridē. 1997.gadā par Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Spānijā ar rezidenci Madridē tika iecelts Oļģerts Pavlovskis. Pašreizējā Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Mārtiņa Perta akreditācija notika šā gada 6.oktobrī.
Latvijai Spānijā ir trīs goda konsuli: kopš 1996.gada Bonaventura Bahets Rojo Barselonā, kopš 2001.gada Fransisko Martiness Taberners Valensijā, kopš 2003.gada Hosē Himeness Silva Seviljā.
2001.gada aprīlī notika pirmā Spānijas ārlietu ministra oficiālā vizīte Latvijā, bet tā paša gada oktobrī – Latvijas Valsts prezidentes darba vizīte Spānijā. Pašreizējā Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Spānijā ir pirmā Latvijas un Baltijas vēsturē.
Latvijas Saeimā darbojas Latvijas un Spānijas parlamentu sadarbības grupa, tās priekšsēdētāja ir Ina Druviete, kas arī iekļauta mūsu valsts oficiālajā delegācijā. 2001.gada pavasarī Madridē viesojās Saeimas Ārlietu un Eiropas lietu komisiju delegācijas, bet 2002.gada aprīlī notika toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes vizīte Spānijā.
2001.gada jūnijā tika parakstīts Latvijas un Spānijas aizsardzības ministriju sadarbības protokols aizsardzības jomā. Tas paredz ikgadējas divpusējas komisijas izveidošanu. Pēc līguma parakstīšanas aktivizējusies divpusējā sadarbība. 2001.gada jūlijā Rīgā, kā arī 2002.gada novembrī un 2004.gada martā Madridē notikušas Latvijas un Spānijas militāri politiskās konsultācijas. Kopš 2001.gada tiek gatavots un parakstīts ikgadējais divpusējās sadarbības plāns.
Latvijā akreditēts Spānijas militārais atašejs pulkvedis Hosē Tamame Kamarero (ar rezidenci Varšavā). Latvijas militārais atašejs Spānijā ir majors Raimonds Nitišs (ar rezidenci Parīzē).