Inflācija Latvijā: cēloņi un sekas

Georgs Lībermanis, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

Nobeigums. Sākums “LV”, 14.10., 15.10.2004.

Nepārprotams ražošanas izmaksu pieaugums saistīts ar elektroenerģijas tarifu palielinājumu par 15,4%, gāzes – par 6,6%, siltumenerģijas – par 7,3% (2004. gada jūnijs gada skatījumā).
Par ražošanas izmaksu ievērojamo kāpumu tieši pēdējos mēnešos liecina ražošanas cenu indeksu izmaiņas (skat. 3. tabulu).
Gada laikā vietējam tirgum paredzēto preču ražotājcenas pieauga par 8,4%. Attiecīgi paaugstināja savas cenas iepirktajai produkcijai mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Latvijas tautsaimniecībā gan ražošanas, gan apgrozības sfērā ievērojams ir importēto resursu un patēriņa priekšmetu īpatnējais svars. Tas būtiski, brīžiem izšķiroši, iespaido ražošanas izmaksu un tirdzniecības iepirkumu cenu līmeni. 2004. gada 1. ceturksnī importa cenas pret iepriekšējā gada atbilstošu periodu pieauga par 6,2, straujāk par patēriņa cenu indeksu (4,3%). Domājams, ka turpmākajos mēnešos sakarā ar naftas cenu ievērojamu izaugsmi importa cenas palielinājās lielākā mērā nekā iepriekš. 2004. gada 2. ceturksnī gada skatījumā izauga kā ilgtermiņa, tā īstermiņa procentu likmes (no 7,5% līdz 8,7% un no 5,5% līdz 7,5%).
Pēdējo mēnešu inflācijas pieaugums Latvijā pirmām kārtām saistīts ar ražošanas izmaksu inflācijas cēloņsakarībām.

Starptautiskie salīdzinājumi

Ass jautājums: vai it visās Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, kas šogad tika uzņemtas ES, pieauga inflācija? Ieskatīsimies 4. tabulā.
4. tabulas sniegtā aina ir visai raiba: pirmkārt, 2004. gada maijā, salīdzinot ar 2003. gadu, SPCI gada laikā pazeminājās Kiprā, Slovēnijā, nedaudz Slovākijā; otrkārt, neliels SPCI kāpums minētajā laika sprīdī vērojams Maltā un Lietuvā, turklāt Kiprā 2004. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, SPCI bija zemāks, Lietuvā – augstāks; treškārt, samērā strauji SPCI pieauga Čehijā, Polijā, Ungārijā, Latvijā; ceturtkārt, starp Baltijas valstīm inflācija visvairāk skāra Latviju, tai atpaliekot no Ungārijas un Slovākijas; pēdējā īpatnība saglabājās arī šī gada vasaras mēnešos.
Kas noteica šīs atšķirīgās SPCI izmaiņas atsevišķās valstīs? Ārējie ekonomiskie apstākļi jaunajām ES dalībvalstīm ir gandrīz vienādi. Nekādi nav pamatots uzskats, ka notiek inflācijas “imports” no 15 vecajām ES dalībvalstīm. To inflācija ir visumā zemā līmenī. SPCI 2004. gada maijā pret 2003. gada maiju – 2,3%, šā gada maijs pret aprīli – 0,3%². Acīmredzami noteicošais patēriņa cenu kāpumā ir konkrētās valsts iekšējie ekonomiskie nosacījumi, īstenotā ekonomiskā politika, uzņēmēju rīcības specifiskie vaibsti.
Publicēts viedoklis, ka Latvijā vērojama bīstama spekulatīva rīcība. Pamatots jautājums, vai valstī bija nepieciešams 2004. gadā kāpināt elektroenerģijas cenas patēriņam par 15,4%, gāzei par 6,6%, siltumenerģijai – par 7,3%. Šā gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, ražošanas cenas elektroenerģijai, gāzei, tvaikam un karstā ūdens piegādei pieauga par 9,9%. Šie savā starpā sasaistītie cenu kāpumi izraisa visai sāpīgu ķēdes reakciju: pazeminās iedzīvotāju pirktspēja, tiek veicināta ražošanas izmaksu inflācija.

Inflācijas prognoze

Iepriekšējā gada nogalē un šā gada sākumā nekas nevēstīja par inflācijas straujo pieaugumu Latvijā, sākot ar maiju. Starptautiskā valūtas fonda prognoze PCI 2004. gadam sākotnēji līdzinājās 3,0%. Apmēram tādu pašu relatīvi “pieticīgu” patēriņa cenu izaugsmi prognozēja arī pašmāju speciālisti. Augustā prognozi nācās mainīt. Gada vidējo inflāciju prognozē 5,5% apmērā, “Parex Asset Management” piesardzīgi – vismaz 5,5%. Kāda inflācija gaidāma atlikušajos gada mēnešos? Saskaņā ar iepriekš minēto prognozi – ap 6% mēnesī.
Kā šāda samērā augsta inflācija iespaidos Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni? Situācija ir pretrunīga. No vienas puses, neto darba samaksa un vecuma pensiju apmēru pieaugums (ap 10% gadā) apdzen prognozējamo gada inflāciju (5,5%); reāli ienākumi būtu jāpieaug par 4,3%. No otras puses, tūkstošiem iedzīvotāju ienākumi nemainās vai aug mazākā mērā nekā patēriņa cenas; to reālie ienākumi, pirktspēja mazinās, pieprasījums sarūk. Īpaša problēma ir pensiju indeksācija pēc iepriekšējā gada vidējā inflācijas rādītāja, kas nekompensē pensionāru vairākuma jūtamos zaudējumus no cenu celšanās tekošajā periodā. Mazāk ticama ir situācija, ka sāks darboties inflācijas spirāle ar augtin augošo pieprasījuma inflāciju. Gan jāievēro sekojošais: jau pašlaik inflācija ir lielāka nekā visaugstākie procenti, ko bankas maksā par noguldījumiem. Ja īstenosies prognozējamais cenu pieaugums, potenciālie naudas noguldītāji vairīsies savus brīvos līdzekļus uzticēt bankām.

Kopsecinājumi

Nav pamatots viedoklis, ka inflācija Latvijā galvenokārt saistās ar augošo pieprasījumu pēc patēriņa precēm. Informācija par mazumtirdzniecības apgrozījumu liecina, ka piedāvājums nebūt neatpaliek no attiecīgā pieprasījuma. Inflācija pirmām kārtām saistās ar ražošanas izmaksu pieaugumu: strauji izaugušas importa vienības cenas un administratīvi regulējami enerģijas tarifi.
Šādos apstākļos nav pamatoti uzstājīgie priekšlikumi samazināt valsts budžeta deficītu, iegrožot komerciālo un patēriņa kredītu, “dzēst” IKP augstos pieauguma tempus, būtībā neīstenot valdības sociālās programmas, celt iedzīvotāju pirktspēju. Minētie priekšlikumi ir pretrunā ar Latvijas ilgtermiņa stratēģijas galamērķi – 20–30 gadu laikā sasniegt ES valstu vidējo IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju un, galvenais, nespēj sekmēt inflācijas pārvarēšanu.
Inflācijas pieaugums šā gada maijā–augustā prasa sīkāku izpēti. Jānoskaidro, ko varētu pārņemt no Lietuvas antiinflācijas pasākumiem, no mūsu dienvidu kaimiņa, kam izdevās pārvarēt inflāciju (viens no zemākajiem patēriņa cenu pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā).
Pilnīgi skaidrs, ka Latvijā turpmāk nedrīkst pieļaut administratīvi regulējamo cenu izaugsmi.
Jāskatās rītdienā: Latvijai kā ES dalībvalstij jātiek uzņemtai Eiropas monetārajā ūnijā, lai ap 2008.gadu naudas apgrozībā nomainītu latu ar eiro. Lai tas īstenotos, jāievēro vairāki kritēriji, t.sk. prasība, lai inflācijas līmenis nepārsniegtu 1,55% no inflācijas vidējā līmeņa, kas ir trijām ES valstīm ar viszemāko gada patēriņa cenu pieaugumu. (Pašlaik šī robežšķirtne līdzinās tikai 1,1%.)
Inflāciju vienā rāvienā uzvarēt nevar. Rītdiena pakāpeniski jāgatavo šodien.

3. tabula

Ražotāju cenu indeksa izmaiņas procentos
(2004.g. salīdzinot ar 2003.g. atbilstošo periodu)

4. tabula

Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI)