
Inflācija Latvijā: cēloņi un sekas
Georgs Lībermanis, Latvijas valsts emeritētais zinātnieksNobeigums. Sākums “LV”, 14.10., 15.10.2004.
Nepārprotams ražošanas izmaksu pieaugums saistīts ar
elektroenerģijas tarifu palielinājumu par 15,4%, gāzes – par 6,6%, siltumenerģijas
– par 7,3% (2004. gada jūnijs gada skatījumā).
Par ražošanas izmaksu ievērojamo kāpumu tieši pēdējos mēnešos liecina ražošanas
cenu indeksu izmaiņas (skat. 3. tabulu).
Gada laikā vietējam tirgum paredzēto preču ražotājcenas pieauga par 8,4%. Attiecīgi
paaugstināja savas cenas iepirktajai produkcijai mazumtirdzniecības uzņēmumi.
Latvijas tautsaimniecībā gan ražošanas, gan apgrozības sfērā ievērojams ir
importēto resursu un patēriņa priekšmetu īpatnējais svars. Tas būtiski, brīžiem
izšķiroši, iespaido ražošanas izmaksu un tirdzniecības iepirkumu cenu līmeni. 2004.
gada 1. ceturksnī importa cenas pret iepriekšējā gada atbilstošu periodu pieauga par
6,2, straujāk par patēriņa cenu indeksu (4,3%). Domājams, ka turpmākajos mēnešos
sakarā ar naftas cenu ievērojamu izaugsmi importa cenas palielinājās lielākā mērā
nekā iepriekš. 2004. gada 2. ceturksnī gada skatījumā izauga kā ilgtermiņa, tā
īstermiņa procentu likmes (no 7,5% līdz 8,7% un no 5,5% līdz 7,5%).
Pēdējo mēnešu inflācijas pieaugums Latvijā pirmām kārtām saistīts ar ražošanas
izmaksu inflācijas cēloņsakarībām.
Starptautiskie salīdzinājumi
Ass jautājums: vai it visās Eiropas Savienības jaunajās
dalībvalstīs, kas šogad tika uzņemtas ES, pieauga inflācija? Ieskatīsimies 4.
tabulā.
4. tabulas sniegtā aina ir visai raiba: pirmkārt, 2004. gada maijā, salīdzinot ar
2003. gadu, SPCI gada laikā pazeminājās Kiprā, Slovēnijā, nedaudz Slovākijā;
otrkārt, neliels SPCI kāpums minētajā laika sprīdī vērojams Maltā un Lietuvā,
turklāt Kiprā 2004. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, SPCI bija zemāks, Lietuvā –
augstāks; treškārt, samērā strauji SPCI pieauga Čehijā, Polijā, Ungārijā,
Latvijā; ceturtkārt, starp Baltijas valstīm inflācija visvairāk skāra Latviju, tai
atpaliekot no Ungārijas un Slovākijas; pēdējā īpatnība saglabājās arī šī gada
vasaras mēnešos.
Kas noteica šīs atšķirīgās SPCI izmaiņas atsevišķās valstīs? Ārējie
ekonomiskie apstākļi jaunajām ES dalībvalstīm ir gandrīz vienādi. Nekādi nav
pamatots uzskats, ka notiek inflācijas “imports” no 15 vecajām ES dalībvalstīm. To
inflācija ir visumā zemā līmenī. SPCI 2004. gada maijā pret 2003. gada maiju –
2,3%, šā gada maijs pret aprīli – 0,3%2. Acīmredzami noteicošais
patēriņa cenu kāpumā ir konkrētās valsts iekšējie ekonomiskie nosacījumi,
īstenotā ekonomiskā politika, uzņēmēju rīcības specifiskie vaibsti.
Publicēts viedoklis, ka Latvijā vērojama bīstama spekulatīva rīcība. Pamatots
jautājums, vai valstī bija nepieciešams 2004. gadā kāpināt elektroenerģijas cenas
patēriņam par 15,4%, gāzei par 6,6%, siltumenerģijai – par 7,3%. Šā gada jūlijā,
salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, ražošanas cenas elektroenerģijai, gāzei,
tvaikam un karstā ūdens piegādei pieauga par 9,9%. Šie savā starpā sasaistītie cenu
kāpumi izraisa visai sāpīgu ķēdes reakciju: pazeminās iedzīvotāju pirktspēja,
tiek veicināta ražošanas izmaksu inflācija.
Inflācijas prognoze
Iepriekšējā gada nogalē un šā gada sākumā nekas nevēstīja par
inflācijas straujo pieaugumu Latvijā, sākot ar maiju. Starptautiskā valūtas fonda
prognoze PCI 2004. gadam sākotnēji līdzinājās 3,0%. Apmēram tādu pašu relatīvi
“pieticīgu” patēriņa cenu izaugsmi prognozēja arī pašmāju speciālisti.
Augustā prognozi nācās mainīt. Gada vidējo inflāciju prognozē 5,5% apmērā, “Parex
Asset Management” piesardzīgi – vismaz 5,5%. Kāda inflācija gaidāma
atlikušajos gada mēnešos? Saskaņā ar iepriekš minēto prognozi – ap 6% mēnesī.
Kā šāda samērā augsta inflācija iespaidos Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni?
Situācija ir pretrunīga. No vienas puses, neto darba samaksa un vecuma pensiju apmēru
pieaugums (ap 10% gadā) apdzen prognozējamo gada inflāciju (5,5%); reāli ienākumi
būtu jāpieaug par 4,3%. No otras puses, tūkstošiem iedzīvotāju ienākumi nemainās
vai aug mazākā mērā nekā patēriņa cenas; to reālie ienākumi, pirktspēja
mazinās, pieprasījums sarūk. Īpaša problēma ir pensiju indeksācija pēc
iepriekšējā gada vidējā inflācijas rādītāja, kas nekompensē pensionāru
vairākuma jūtamos zaudējumus no cenu celšanās tekošajā periodā. Mazāk ticama ir
situācija, ka sāks darboties inflācijas spirāle ar augtin augošo pieprasījuma
inflāciju. Gan jāievēro sekojošais: jau pašlaik inflācija ir lielāka nekā
visaugstākie procenti, ko bankas maksā par noguldījumiem. Ja īstenosies
prognozējamais cenu pieaugums, potenciālie naudas noguldītāji vairīsies savus brīvos
līdzekļus uzticēt bankām.
Kopsecinājumi
Nav pamatots viedoklis, ka inflācija Latvijā galvenokārt saistās ar
augošo pieprasījumu pēc patēriņa precēm. Informācija par mazumtirdzniecības
apgrozījumu liecina, ka piedāvājums nebūt neatpaliek no attiecīgā pieprasījuma.
Inflācija pirmām kārtām saistās ar ražošanas izmaksu pieaugumu: strauji izaugušas
importa vienības cenas un administratīvi regulējami enerģijas tarifi.
Šādos apstākļos nav pamatoti uzstājīgie priekšlikumi samazināt valsts budžeta
deficītu, iegrožot komerciālo un patēriņa kredītu, “dzēst” IKP augstos
pieauguma tempus, būtībā neīstenot valdības sociālās programmas, celt iedzīvotāju
pirktspēju. Minētie priekšlikumi ir pretrunā ar Latvijas ilgtermiņa stratēģijas
galamērķi – 20–30 gadu laikā sasniegt ES valstu vidējo IKP līmeni uz vienu
iedzīvotāju un, galvenais, nespēj sekmēt inflācijas pārvarēšanu.
Inflācijas pieaugums šā gada maijā–augustā prasa sīkāku izpēti. Jānoskaidro, ko
varētu pārņemt no Lietuvas antiinflācijas pasākumiem, no mūsu dienvidu kaimiņa, kam
izdevās pārvarēt inflāciju (viens no zemākajiem patēriņa cenu pieauguma
rādītājiem Eiropas Savienībā).
Pilnīgi skaidrs, ka Latvijā turpmāk nedrīkst pieļaut administratīvi regulējamo cenu
izaugsmi.
Jāskatās rītdienā: Latvijai kā ES dalībvalstij jātiek uzņemtai Eiropas
monetārajā ūnijā, lai ap 2008.gadu naudas apgrozībā nomainītu latu ar eiro. Lai tas
īstenotos, jāievēro vairāki kritēriji, t.sk. prasība, lai inflācijas līmenis
nepārsniegtu 1,55% no inflācijas vidējā līmeņa, kas ir trijām ES valstīm ar
viszemāko gada patēriņa cenu pieaugumu. (Pašlaik šī robežšķirtne līdzinās tikai
1,1%.)
Inflāciju vienā rāvienā uzvarēt nevar. Rītdiena pakāpeniski jāgatavo šodien.
3. tabula
Ražotāju cenu indeksa izmaiņas procentos
(2004.g. salīdzinot ar 2003.g. atbilstošo periodu)
Janvāris |
Februāris |
Marts |
Aprīlis |
Maijs |
Jūnijs |
Jūlijs |
5,0 |
5,5 |
5,6 |
6,8 |
7,4 |
8,1 |
9,3 |
4. tabula
Saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI)
2003/2002 |
2004V/2003V |
2004IV/2003IV |
2004V/2004IV |
|
Kipra |
4,0 |
1,2 |
0,1 |
0,9 |
Malta |
2,6 |
3,0 |
3,6 |
0,1 |
Čehija |
-0,1 |
2,6 |
2,0 |
0,6 |
Polija |
0,7 |
3,5 |
2,3 |
1,1 |
Slovākija |
8,5 |
8,2 |
7,8 |
0,3 |
Slovēnija |
5,7 |
3,9 |
3,6 |
0,9 |
Ungārija |
4,7 |
7,8 |
7,0 |
0,9 |
Igaunija |
1,4 |
3,7 |
1,5 |
1,9 |
Lietuva |
-1,1 |
1,0 |
-0,7 |
1,5 |
Latvija |
2,9 |
6,1 |
5,0 |
1,3 |