
Vērtējot Latvijas ekonomikas attīstības rezultātus, nedrīkst ignorēt inflācijas līmeni un tendences. Jārod atbilde uz jautājumu, kādi cēloņi noteica Latvijā privātā patēriņa, ražotāju, būvniecības un ārējās tirdzniecības cenu paātrinātu kāpumu, kāpēc Latvijā ir augstāka inflācija nekā Baltijas kaimiņvalstīs, kādas ir inflācijas sekas.
Pret vienkāršotu pieeju
No pirmā acu uzmetiena inflācijas skaidrojums ir gaužām
vienkāršs: cenu līmeni nosaka preču, t.sk. pakalpojumu, pieprasījuma un piedāvājuma
samērs; ja pieprasījums aug straujāk par piedāvājumu, cenas neizbēgami ceļas un
inflācija ar tās negatīvām sekām neliek sevi gaidīt. Šīs ekonomiskās slimības
ārstēšanas zāles ir labi zināmas un daudzkārt pārbaudītas: jāiegrožo
pieprasījums, naudas masa apgrozībā.
Reālajā tautsaimniecībā viss norit krietni sarežģītāk. Obligāti jāatšķir
pieprasījuma inflācija un ražošanas izmaksu inflācija. Tās nav ārstējamas ar
vienādām zālēm. Pieprasījuma inflāciju patiešām var ierobežot ar naudas masas un
pieprasījuma iegrožošanu, bet šādi “atcelt” ražošanas izmaksu inflāciju
nekādi nav iespējams. Inflācijas pārvarēšanu apgrūtina tas, ka pieprasījuma un
ražošanas izmaksu inflācija savstarpēji savijas.
Inflācijas vienkāršotā skaidrojuma Prokrusta gultā nekādi neiekļaujas reālais
variants, kad piedāvājums iet kopsolī ar pieprasījumu: cenas tad paliek nemainīgas.
Pievērsīsimies inflācijas konkrētajai analīzei valstī.
Statistika liecina
Statistika cenu izmaiņas lēš pēc patēriņa cenu indeksa (PCI). Tas
ir vidēji svērts cenu rādītājs fiksētam preču (arī pakalpojumu) klāstam jeb
patēriņa grozam. Šis grozs pašlaik aptver 412 patēriņa priekšmetus un pakalpojumus.
To cenu apsekojums regulāri tiek veikts Rīgā un 14 rajonu centros, aptverot ap 2,4
tūkstošus visdažādāko tirdzniecības un maksas pakalpojumu objektu. Rezultātā ik
mēnesi statistikas institūcijās saplūst informācija par aptuveni 18 tūkstošu cenu
līmeni un to izmaiņām. Lai aprēķinātu PCI mēnesim, ceturksnim, gadam, jānosaka
konkrēto preču grupu svari patēriņa grozā. Statistika it visus pirkumus iedala 12
pamatgrupās, kas tālāk detalizēti sadalās apakšgrupās. Vislielākais īpatnējais
svars ir pārtikas un bezalkoholisko dzērienu pamatgrupai – 29%, mājokļa, ūdens,
elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā pamatgrupai – 14,1% transporta pamatgrupai
– 10,4%, apģērba un apavu pamatgrupai – 7,4%.
Apkopojot plašu informāciju par cenu izmaiņām, strikti ievērojot iepriekš minētos
svarus, Latvijas statistika sniedz patēriņa cenu indeksus, pēc kuriem tiek vērtēts
inflācijas līmenis valstī.
1.tabula liecina, ka pagrieziens uz straujāku cenu pieaugumu noticis šā gada februārī
un martā. Aktuāls ir jautājums, vai tabulas patēriņa cenu indeksi pietiekami pilnīgi
atspoguļo inflācijas līmeni valstī. Atbilde skan: gan jā, gan nē! “Jā” tai
nozīmē, ka indeksi sniedz vispārinātu inflācijas raksturojumu Latvijā. “Nē” tai
sakarībā, ka katrai pilsētai, rajonam un – kas ir sevišķi būtiski – katrai
ģimenei ir savs specifisks patēriņa grozs ar saviem svariem un līdz ar to savs
inflācijas līmenis, kas lielākā vai mazākā mērā atšķiras no kopējā valsts
inflācijas rādītāja, ko lēš statistika. Likumsakarība šāda: jo mazāks ģimenes
ienākums, jo lielāka tās inflācija; turpretī lielo ienākumu saņēmējiem
inflācijas rādītājs un slogs ir krietni mazāks.
Minēsim piemēru. 2004.gada jūnijā maizes cena, salīdzinot ar iepriekšējā gada
jūniju, pieauga par 8,3%. Maizes svari valsts patēriņa grozā līdzinās 2,3%.
Vientuļam pensionāram Latvijā ar vidējo vecuma pensiju ap 70 latu maizes īpatnējais
svars viņa pieticīgajā patēriņa grozā ir daudzkārt lielāks. Toties vecpuisim, kura
neto ienākums sasniedz 700 latu mēnesī, maizes svari patēriņa grozā nesasniegs pat
1%. Šo piemēru var droši vispārināt attiecībā uz visiem patēriņa priekšmetiem un
maksas pakalpojumiem. Praktisks secinājums: nevienāda inflācija ģimenēm ar dažādu
ienākumu lielumu jāievēro, ja īsteno pasākumus, kam jākompensē zaudējumi no cenu
kāpuma pensionāriem; nav jāvadās no valsts vidējā inflācijas līmeņa, bet jāveic
diferencētas piemaksas atkarībā no pensijas apmēra.
Lai noskaidrotu inflācijas pieauguma cēloņus, jāpievēršas pieprasījuma inflācijas
lomai.
1.tabula
Patēriņa cenu indekss (%)
Cenu pārmaiņas pret |
|||
iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi |
iepriekšējo mēnesi |
||
2003. |
VI |
3,7 |
0,7 |
VII |
3,8 |
-0,3 |
|
VIII |
3,5 |
-1,1 |
|
IX |
3,1 |
0,5 |
|
X |
3,3 |
0,9 |
|
XI |
3,6 |
0,5 |
|
XII |
3,6 |
0,2 |
|
2004. |
I |
3,9 |
1,2 |
II |
4,3 |
0,7 |
|
III |
4,8 |
1,0 |
|
IV |
5,0 |
0,6 |
|
V |
6,2 |
1,3 |
|
VI |
6,1 |
0,6 |
|
VII |
6,7 |
0,2 |
|