Inflācija Latvijā: cēloņi un sekas

Georgs Lībermanis, Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

Vērtējot Latvijas ekonomikas attīstības rezultātus, nedrīkst ignorēt inflācijas līmeni un tendences. Jārod atbilde uz jautājumu, kādi cēloņi noteica Latvijā privātā patēriņa, ražotāju, būvniecības un ārējās tirdzniecības cenu paātrinātu kāpumu, kāpēc Latvijā ir augstāka inflācija nekā Baltijas kaimiņvalstīs, kādas ir inflācijas sekas.

Pret vienkāršotu pieeju

No pirmā acu uzmetiena inflācijas skaidrojums ir gaužām vienkāršs: cenu līmeni nosaka preču, t.sk. pakalpojumu, pieprasījuma un piedāvājuma samērs; ja pieprasījums aug straujāk par piedāvājumu, cenas neizbēgami ceļas un inflācija ar tās negatīvām sekām neliek sevi gaidīt. Šīs ekonomiskās slimības ārstēšanas zāles ir labi zināmas un daudzkārt pārbaudītas: jāiegrožo pieprasījums, naudas masa apgrozībā.
Reālajā tautsaimniecībā viss norit krietni sarežģītāk. Obligāti jāatšķir pieprasījuma inflācija un ražošanas izmaksu inflācija. Tās nav ārstējamas ar vienādām zālēm. Pieprasījuma inflāciju patiešām var ierobežot ar naudas masas un pieprasījuma iegrožošanu, bet šādi “atcelt” ražošanas izmaksu inflāciju nekādi nav iespējams. Inflācijas pārvarēšanu apgrūtina tas, ka pieprasījuma un ražošanas izmaksu inflācija savstarpēji savijas.
Inflācijas vienkāršotā skaidrojuma Prokrusta gultā nekādi neiekļaujas reālais variants, kad piedāvājums iet kopsolī ar pieprasījumu: cenas tad paliek nemainīgas.
Pievērsīsimies inflācijas konkrētajai analīzei valstī.

Statistika liecina

Statistika cenu izmaiņas lēš pēc patēriņa cenu indeksa (PCI). Tas ir vidēji svērts cenu rādītājs fiksētam preču (arī pakalpojumu) klāstam jeb patēriņa grozam. Šis grozs pašlaik aptver 412 patēriņa priekšmetus un pakalpojumus. To cenu apsekojums regulāri tiek veikts Rīgā un 14 rajonu centros, aptverot ap 2,4 tūkstošus visdažādāko tirdzniecības un maksas pakalpojumu objektu. Rezultātā ik mēnesi statistikas institūcijās saplūst informācija par aptuveni 18 tūkstošu cenu līmeni un to izmaiņām. Lai aprēķinātu PCI mēnesim, ceturksnim, gadam, jānosaka konkrēto preču grupu svari patēriņa grozā. Statistika it visus pirkumus iedala 12 pamatgrupās, kas tālāk detalizēti sadalās apakšgrupās. Vislielākais īpatnējais svars ir pārtikas un bezalkoholisko dzērienu pamatgrupai – 29%, mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā pamatgrupai – 14,1% transporta pamatgrupai – 10,4%, apģērba un apavu pamatgrupai – 7,4%.
Apkopojot plašu informāciju par cenu izmaiņām, strikti ievērojot iepriekš minētos svarus, Latvijas statistika sniedz patēriņa cenu indeksus, pēc kuriem tiek vērtēts inflācijas līmenis valstī.
1.tabula liecina, ka pagrieziens uz straujāku cenu pieaugumu noticis šā gada februārī un martā. Aktuāls ir jautājums, vai tabulas patēriņa cenu indeksi pietiekami pilnīgi atspoguļo inflācijas līmeni valstī. Atbilde skan: gan jā, gan nē! “Jā” tai nozīmē, ka indeksi sniedz vispārinātu inflācijas raksturojumu Latvijā. “Nē” tai sakarībā, ka katrai pilsētai, rajonam un – kas ir sevišķi būtiski – katrai ģimenei ir savs specifisks patēriņa grozs ar saviem svariem un līdz ar to savs inflācijas līmenis, kas lielākā vai mazākā mērā atšķiras no kopējā valsts inflācijas rādītāja, ko lēš statistika. Likumsakarība šāda: jo mazāks ģimenes ienākums, jo lielāka tās inflācija; turpretī lielo ienākumu saņēmējiem inflācijas rādītājs un slogs ir krietni mazāks.
Minēsim piemēru. 2004.gada jūnijā maizes cena, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieauga par 8,3%. Maizes svari valsts patēriņa grozā līdzinās 2,3%. Vientuļam pensionāram Latvijā ar vidējo vecuma pensiju ap 70 latu maizes īpatnējais svars viņa pieticīgajā patēriņa grozā ir daudzkārt lielāks. Toties vecpuisim, kura neto ienākums sasniedz 700 latu mēnesī, maizes svari patēriņa grozā nesasniegs pat 1%. Šo piemēru var droši vispārināt attiecībā uz visiem patēriņa priekšmetiem un maksas pakalpojumiem. Praktisks secinājums: nevienāda inflācija ģimenēm ar dažādu ienākumu lielumu jāievēro, ja īsteno pasākumus, kam jākompensē zaudējumi no cenu kāpuma pensionāriem; nav jāvadās no valsts vidējā inflācijas līmeņa, bet jāveic diferencētas piemaksas atkarībā no pensijas apmēra.
Lai noskaidrotu inflācijas pieauguma cēloņus, jāpievēršas pieprasījuma inflācijas lomai.

1.tabula

Patēriņa cenu indekss (%)