Eiropas Parlaments sniedz atzinumus par jauno Komisiju

Eiropas Parlamenta (EP) komitejas, kurās notika nākamās Eiropas Komisijas (EK) komisāru iztaujāšana, vakar publiskoja atzinumus par nākamās EK locekļiem. Lai gan EP komiteju vērtējums ir dažāds, pilnībā negatīvs tas ir tikai vienam komisāram – Itālijas izvirzītajam Roko Butiljonem. Nākamās EK prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu viņam iecerējis uzticēt viceprezidenta un tieslietu un iekšlietu komisāra portfeli.

Vienu izgāž

“Latvijas Vēstnesis” jau vakar rakstīja, ka, pēc neoficiālas informācijas, EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja viņu noraidījusi gan kā viceprezidentu, gan kā tieslietu un iekšlietu komisāru. Balsojumā par R. Butiljoni 26 balsojuši par, bet vairākums – 27 pret. Deputāti noraidījuši arī R. Butiljones iecelšanu citā atbildības jomā, saglabājot viceprezidenta amatu. Šajā balsojumā 28 deputāti balsoja pret, bet 25 – par.
Tajā pašā laikā otra komiteja, kurā notika R.Butiljones uzklausīšana, devusi pozitīvu atzinumu. Juridiskā komiteja vēstulē norāda, ka “visumā kandidāts demonstrēja apmierinošas personīgās un profesionālās iemaņas”.

Ingrīda Ūdre – pieņemama

Savukārt Latvijas izvirzītā komisāra amata kandidāte Ingrīda Ūdre saņēmusi tikai daļēji pozitīvu atzinumu no Ekonomisko un monetāro jautājumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejas. Vēstulē norādīts, ka “vairums abu komiteju locekļu pēc ilgām diskusijām nosprieda, ka viņa [I. Ūdre – red.] ir pieņemama nominētajai pozīcijai”.
Atbildīgās komitejas vēstulē norādījušas, ka prasīs I. Ūdres atkāpšanos no komisāra amata, ja apstiprināsies viņas vaina Zaļo un Zemnieku savienības ziedojumu lietā. Norādīts, ka no kandidātes sniegtajām atbildēm nav bijis iespējams izdarīt skaidrus secinājumus par partijas ziedojumiem. EP lūdz Ž. M. Durau-Barrozu rūpīgi izmeklēt partijas ziedojumu gadījumu un ziņot par to Parlamentam. Deputāti arī uzskata, ka I. Ūdre vēl nav pilnībā atbrīvojusies no politiskās ietekmes Latvijā. Viņai tas būtu jāizdara līdz 1. novembrim.

Citi šaubīgie

EP komitejas savās vēstulēs kritizējušas arī Lāslo Kovāču (Ungārija), Hoakinu Almuniju (Spānija), Mariannu Fišeri-Bēlu (Dānija) un Nēlī Krusu (Nīderlande).
Atzinumā par enerģētikas komisāra amata kandidātu L. Kovāču teikts, ka “kopumā vairums komitejas locekļu netika pārliecināti nedz par viņa profesionālo kompetenci enerģētikas jomā, nedz piemērotību piedāvātajam augstajam amatam. Tomēr liela grupa izteica cerību, ka viņš iegūs nepieciešamās zināšanas, lai reiz ieņemtu minēto amatu”.
Savukārt par kandidāti konkurences komisāra postenim N. Krusu EP Ekonomisko un monetāro jautājumu komiteja nav pilnībā pārliecināta, jo vairums komitejas locekļu bijuši neapmierināti ar viņas uzstāšanos EP. Dažos specifiskos jautājumos N. Krusas kompetence bijusi nepietiekama. Parlamentārieši lūdz nākamās EK prezidentu pirms balsojuma EP noskaidrot procedūru, kāda tiks pielietota, kandidātei lemjot par lietām, kurās tā bijusi iesaistīta, kā notiks šo lietu identificēšana, kā tiks pieņemti lēmumi utt. Šaubas EP radušās tādēļ, ka pagātnē N. Krusas darbība saistīta ar lielām kompānijām, tāpēc apšaubīts, vai viņa spēs darboties neatkarīgi. N.Krusa solīja EP atteikties nodarboties ar problēmām uzņēmumos, kuros strādājusi pēdējos desmit gadus. Viņa arī apņēmās neveikt pārbaudes par laiku, kad strādājusi konkrētajā uzņēmumā.

Kaimiņvalstu kandidāti vērtēti pozitīvi

Latvijas kaimiņvalstu izvirzītie kandidāti ir finanšu programmēšanas un budžeta komisāra amatam Daļa Gribauskaite (Lietuva) un viceprezidenta un administratīvās reformas, audita jautājumu un korupcijas apkarošanas amatam Sīms Kallass (Igaunija).
D. Gribauskaites vērtējumā atzītas viņas teicamās komunikācijas spējas un tehniskās zināšanas. “Kopumā komisāra amata kandidāte atstājusi pārliecinošu iespaidu par savām personiskajām un profesionālajām spējām.”
Lai gan vēstulē par S. Kallasu norādīts uz dažām nepilnībām, tomēr kopumā komiteja sniegusi rekomendāciju pozitīvam balsojumam.

Kopējais balsojums vēl priekšā

EP politisko grupu līderi trešdien īpašā sanāksmē, kurā tika apspriesti visu 24 nominēto komisāru noklausīšanās sēžu rezultāti, nespēja vienoties par kopīgu nostāju. Par galveno strīdus ābolu kļuva negatīvais atzinums par R. Butiljoni. Rezultātā līderi nodeva šā lēmuma pieņemšanu nākamās EK prezidentam. “Politisko grupu līderu sanāksme nepieņēma nekādu kopīgu nostāju šajā jautājumā,” preses konferencē paziņoja Parlamenta prezidents Josē Borels. Tā vietā viņi nolēma nosūtīt dažādo komiteju vērtējumus Ž. M. Durau-Barrozu bez komentāriem sešas dienas pirms parlamentā paredzētā uzticības balsojuma par pilnu komisijas sastāvu.
Interesanti, ka, uzturoties vizītē Igaunijā, nākamās EK prezidents atkārtoti apliecinājis savu uzticēšanos R. Butiljonem. “Viņu akceptēja viena un noraidīja otra EP komiteja. Es ļoti cienu Parlamentu un pilnībā uzticos R. Butiljones kungam. Manuprāt, viņš perfekti atbilst šim amatam. Viņa personiskā nostāja neietekmēs amata pienākumu pildīšanu,” teica Ž. M. Durau-Barrozu.
Saskaņā ar ES tiesību normām Eiropas pilsoņu vēlētajai institūcijai – EP – nav tiesību noraidīt atsevišķu EK locekļu kandidatūras. Parlaments balsojumā apstiprina vai noraida visu komisiju kopumā. Balsojums par nākamo EK gaidāms oktobra beigās.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv