
“Latvijas Vēstnesis” jau vakar rakstīja, ka, pēc neoficiālas
informācijas, EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja viņu noraidījusi
gan kā viceprezidentu, gan kā tieslietu un iekšlietu komisāru. Balsojumā par R.
Butiljoni 26 balsojuši par, bet vairākums – 27 pret. Deputāti noraidījuši arī
R. Butiljones iecelšanu citā atbildības jomā, saglabājot viceprezidenta amatu. Šajā
balsojumā 28 deputāti balsoja pret, bet 25 – par.
Tajā pašā laikā otra komiteja, kurā notika R.Butiljones uzklausīšana, devusi
pozitīvu atzinumu. Juridiskā komiteja vēstulē norāda, ka “visumā kandidāts
demonstrēja apmierinošas personīgās un profesionālās iemaņas”.
Ingrīda Ūdre – pieņemama
Savukārt Latvijas izvirzītā komisāra amata kandidāte Ingrīda
Ūdre saņēmusi tikai daļēji pozitīvu atzinumu no Ekonomisko un monetāro jautājumu,
kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejas. Vēstulē
norādīts, ka “vairums abu komiteju locekļu pēc ilgām diskusijām nosprieda, ka
viņa [I. Ūdre – red.] ir pieņemama nominētajai pozīcijai”.
Atbildīgās komitejas vēstulē norādījušas, ka prasīs I. Ūdres atkāpšanos no
komisāra amata, ja apstiprināsies viņas vaina Zaļo un Zemnieku savienības ziedojumu
lietā. Norādīts, ka no kandidātes sniegtajām atbildēm nav bijis iespējams izdarīt
skaidrus secinājumus par partijas ziedojumiem. EP lūdz Ž. M. Durau-Barrozu rūpīgi
izmeklēt partijas ziedojumu gadījumu un ziņot par to Parlamentam. Deputāti arī
uzskata, ka I. Ūdre vēl nav pilnībā atbrīvojusies no politiskās ietekmes Latvijā.
Viņai tas būtu jāizdara līdz 1. novembrim.
Citi šaubīgie
EP komitejas savās vēstulēs kritizējušas arī Lāslo Kovāču
(Ungārija), Hoakinu Almuniju (Spānija), Mariannu Fišeri-Bēlu (Dānija) un Nēlī Krusu
(Nīderlande).
Atzinumā par enerģētikas komisāra amata kandidātu L. Kovāču teikts, ka “kopumā
vairums komitejas locekļu netika pārliecināti nedz par viņa profesionālo kompetenci
enerģētikas jomā, nedz piemērotību piedāvātajam augstajam amatam. Tomēr liela
grupa izteica cerību, ka viņš iegūs nepieciešamās zināšanas, lai reiz ieņemtu
minēto amatu”.
Savukārt par kandidāti konkurences komisāra postenim N. Krusu EP Ekonomisko un
monetāro jautājumu komiteja nav pilnībā pārliecināta, jo vairums komitejas locekļu
bijuši neapmierināti ar viņas uzstāšanos EP. Dažos specifiskos jautājumos
N. Krusas kompetence bijusi nepietiekama. Parlamentārieši lūdz nākamās EK
prezidentu pirms balsojuma EP noskaidrot procedūru, kāda tiks pielietota, kandidātei
lemjot par lietām, kurās tā bijusi iesaistīta, kā notiks šo lietu identificēšana,
kā tiks pieņemti lēmumi utt. Šaubas EP radušās tādēļ, ka pagātnē N. Krusas
darbība saistīta ar lielām kompānijām, tāpēc apšaubīts, vai viņa spēs darboties
neatkarīgi. N.Krusa solīja EP atteikties nodarboties ar problēmām uzņēmumos, kuros
strādājusi pēdējos desmit gadus. Viņa arī apņēmās neveikt pārbaudes par laiku,
kad strādājusi konkrētajā uzņēmumā.
Kaimiņvalstu kandidāti vērtēti pozitīvi
Latvijas kaimiņvalstu izvirzītie kandidāti ir finanšu
programmēšanas un budžeta komisāra amatam Daļa Gribauskaite (Lietuva) un
viceprezidenta un administratīvās reformas, audita jautājumu un korupcijas apkarošanas
amatam Sīms Kallass (Igaunija).
D. Gribauskaites vērtējumā atzītas viņas teicamās komunikācijas spējas un
tehniskās zināšanas. “Kopumā komisāra amata kandidāte atstājusi pārliecinošu
iespaidu par savām personiskajām un profesionālajām spējām.”
Lai gan vēstulē par S. Kallasu norādīts uz dažām nepilnībām, tomēr kopumā
komiteja sniegusi rekomendāciju pozitīvam balsojumam.
Kopējais balsojums vēl priekšā
EP politisko grupu līderi trešdien īpašā sanāksmē, kurā tika
apspriesti visu 24 nominēto komisāru noklausīšanās sēžu rezultāti, nespēja
vienoties par kopīgu nostāju. Par galveno strīdus ābolu kļuva negatīvais atzinums
par R. Butiljoni. Rezultātā līderi nodeva šā lēmuma pieņemšanu nākamās EK
prezidentam. “Politisko grupu līderu sanāksme nepieņēma nekādu kopīgu nostāju
šajā jautājumā,” preses konferencē paziņoja Parlamenta prezidents Josē Borels.
Tā vietā viņi nolēma nosūtīt dažādo komiteju vērtējumus Ž. M. Durau-Barrozu bez
komentāriem sešas dienas pirms parlamentā paredzētā uzticības balsojuma par pilnu
komisijas sastāvu.
Interesanti, ka, uzturoties vizītē Igaunijā, nākamās EK prezidents atkārtoti
apliecinājis savu uzticēšanos R. Butiljonem. “Viņu akceptēja viena un noraidīja
otra EP komiteja. Es ļoti cienu Parlamentu un pilnībā uzticos R. Butiljones kungam.
Manuprāt, viņš perfekti atbilst šim amatam. Viņa personiskā nostāja neietekmēs
amata pienākumu pildīšanu,” teica Ž. M. Durau-Barrozu.
Saskaņā ar ES tiesību normām Eiropas pilsoņu vēlētajai institūcijai – EP – nav
tiesību noraidīt atsevišķu EK locekļu kandidatūras. Parlaments balsojumā apstiprina
vai noraida visu komisiju kopumā. Balsojums par nākamo EK gaidāms oktobra beigās.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv