
Top EK regula, kas pretrunā ar Latvijas interesēm
Nākamās Eiropas Komisijas (EK) komisāra amata kandidātu noklausīšanās vēl turpinās. Rīt Eiropas parlamentāriešu priekšā stāsies arī Latvijas izvirzītā pārstāve Ingrīda Ūdre. Tomēr vakar Eiropas nākamo komisāru klaušināšanu Eiropas Parlamentā aizēnoja citi notikumi. EK prezidents Romāno Prodi un paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens nāca klajā ar ziņojumu par Turcijas gatavību sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tika ziņots arī par situāciju Rumānijā, Bulgārijā, Horvātijā. Bez tam vakar Transporta un tūrisma komitejā tās koordinators Latvijas deputāts Roberts Zīle uzstājās ar ziņojumu par regulas projektu, kas būtiski ietekmētu Latvijas kā tranzītvalsts nākotni. EK izstrādājusi regulas projektu, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas un citu jauno dalībvalstu interesēm.Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi regulas projektu, kas ir klajā pretrunā ar Latvijas un citu jauno dalībvalstu interesēm, “Latvijas Vēstnesim” skaidro Latvijas deputāts Roberts Zīle. Regulas pieņemšana pašreizējā redakcijā varētu būtiski kaitēt vienam no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem – “Latvijas dzelzceļam”.
Pretrunīgais EK priekšlikums
Viens no Eiropas Savienības (ES) politiskajiem mērķiem transporta
jomā ir “pārstrukturēt kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļiem un jūras
ceļiem. Tas nepieciešams, lai atslogotu ceļus, mazinātu sastrēgumus utt. Tajā pašā
laikā EK ir sagatavojusi regulas projektu, kuras mērķis, manuprāt, ir pretrunā ar
minēto politisko mērķi,” stāsta R. Zīle. Kravu pārvadātāju arguments, kāpēc
tie neizmanto dzelzceļu, ir iespējamās kavēšanās. Tāpēc EK piedāvā ar regulas
palīdzību panākt, lai dzelzceļi maksātu par kavētiem kravu pārvadājumiem.
R. Zīle norāda, ka šis regulas projekts ir arī klajā pretrunā ar liberālas
ekonomikas pamatprincipiem. Salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem šāda kārtība
dzelzceļā būtu izņēmums. “Aviācijā šādas kārtības attiecībā uz kravu
pārvadātājiem nav. Arī autopārvadātājiem šādu noteikumu nav. Valda brīva
konkurence starp pārvadātājiem un kravu īpašniekiem. Šajā gadījumā grib ieviest
kārtību, kas no liberālas ekonomikas viedokļa ir nepareiza.”
Jaunās dalībvalstis ir aizmirstas
Turklāt, izstrādājot tiesību akta projektu, nav ņemtas vērā
jauno dalībvalstu, tajā skaitā arī Latvijas intereses. “Šādā redakcijā šo
regulu nevar pieņemt, jo tā attiecas arī uz trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka
“Latvijas dzelzceļam” būtu jāmaksā par jebkurām Krievijas kompāniju
pārvadātajām kravām pat gadījumos, kad tā nav Dzelzceļa vaina. Tā būtu absolūta
vieglprātība – piemērot šos noteikumus attiecībā uz kaimiņvalstīm,” strikti
saka ziņotājs.
Jautāts, kāpēc šādi noteikumi iestrādāti, R. Zīle izsaka minējumu, ka visticamāk
“situācija modelēta, ņemot vērā to, ka Šveice ir ārpus ES esoša valsts. Bet tas
nav attaisnojums, jo nav ņemtas vērā visu jauno valstu austrumu robežas. Piemēram,
Baltijas valstīm ir pilnīgi cita specifika”.
Regula būtiska arī Latvijai
Deputāts lēš, ka regulas ieviešana pašreizējā redakcijā visas
Eiropas dzelzceļiem izmaksātu milzīgu naudas summu – aptuveni vienu miljardu
eiro. Protams, zaudētājs būtu arī “Latvijas dzelzceļš”, kuram būtu jāuzņemas
saistības par kravu transportēšanu Krievijā.
R. Zīle atgādina, ka “Latvijas dzelzceļā” nodarbināti vairāk nekā desmit
tūkstoši strādājošo un uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem
Latvijā. Tāpēc regulas stāšanās spēkā ir būtiska visai Latvijai.
R. Zīle stāsta arī par savu redzējumu, kā situācija uzlabojama. “Eiropā ir
likumdošanas akti, kuru būtība ir sekmēt dzelzceļu savstarpējo konkurenci. Diemžēl
netika pievērsta pietiekama uzmanību tiesību normu ieviešanai atsevišķās
dalībvalstīs. Piemēram, vāji minētās normas ieviestas Francijā. Kopumā netiek
likts pietiekams uzsvars, lai ieviestu jau pieņemtās normas, kas sekmētu konkurenci
visā Eiropā. Naivi ir cerēt, ka soda naudas sekmētu dzelzceļa transporta izmantošanu
kravu pārvadājumos.”
Attīstības scenāriji
Vakar notika tā sauktā priekšdiskusija. Tāda EP notiek pirms pirmā
lasījuma. Likumdošanas akts pašlaik ir sākumstadijā, tāpēc ir lielas iespējas
ietekmēt rezultātu.
Domājot par iespējamiem attīstības scenārijiem, R. Zīle stāsta, ka minētais
normatīvais akts ir tikai viens no četriem paketē esošajiem. “Pārējie trīs
varētu tikt akceptēti. Viena no iespējām varētu būt tāda, ka regulas projekts tiek
noraidīts pilnībā. Tiesa, tas notiek ļoti reti, bet man šoreiz ir pamats domāt, ka
tā ir iespējama varbūtība. Otra iespēja ir, ka regulu izņem no paketes un
izskatīšana notiek lēnāk. Savukārt trešā iespēja ir tāda, ka regula tiek virzīta
tālāk, bet ar nopietniem labojumiem. Jauno valstu specifika nav ņemta vērā. EK šeit
nav ko atbildēt, tāpēc izmaiņām ir jābūt.”
R. Zīle min, ka viņa galvenais uzdevums ir pārliecināt kolēģus, ka šī regula
sagatavota 15, nevis 25 valstu savienībai. “Tā nedrīkst būt. Tas ir jāizbeidz jau
pašā saknē.”
Par situācijas tālāko attīstību un regulas virzību “Latvijas Vēstneša”
lasītājus informēsim arī turpmāk.