
Ginters Ferhoigens un Romano Prodi, ziņojot par Turcijas jautājumu Foto: Ints Kalniņš, “LV” |
R. Prodi vairākkārt norādīja, ka rekomendācija sākt sarunas
nenozīmē “automātisku biļeti” dalībai Eiropas Savienībā (ES). Sarunas var tikt
pārtrauktas, ja Turcija nepildīs saistības, ko uzņēmusies cilvēktiesību jomā.
Politiķi atzīmē, ka visu laiku tiks uzmanīgi sekots līdzi situācijai Turcijā. Tajā
pašā laikā R. Prodi vairākas reizes atgādināja, ka sarunas jāsāk pozitīvā
gaisotnē ar vēlmi tās pozitīvi arī noslēgt.
EK novērtējusi, ka Turcija pēdējos gados veikusi nozīmīgas reformas. Tajā pašā
laikā tiek atzīts, ka ir problēmas ar reformu īstenošanu praksē. Politiķi norāda,
ka tiesiskais ietvars ir atbilstošs prasībām, taču “ieviešana ir nepilnīga”. G.
Ferhoigens ir pārliecināts, ka “lai gan situācija vēl nav ideāla, mēs ticam, ka
problēmas tiks atrisinātas, ja dosim Turcijai pozitīvu perspektīvu”.
Savukārt, runājot par iespējamo Turcijas dalību ES, politiķi ir atturīgi. G.
Ferhoigens norādīja, ka sarunas varētu ilgt 13–14 gadus. Arī R. Prodi atzīst, ka
Turcijas dalība nav iespējama 2007.–2013.gada finanšu perspektīvas ietvaros. “EK
savus priekšlikumus šai finanšu perspektīvai jau sastādījusi. Sarunas par to jau
sākušās. Tas nozīmē, ka sarunas par Turcijas pievienošanās līguma nodaļām,
kurām ir nepieciešams finansējums, var tikt sāktas, pamatojoties uz tālāku finanšu
perspektīvu,” teic EK prezidents. Tādējādi netieši tiek norādīts, ka agrākais
iespējamais termiņš Turcijas pilntiesīgai dalībai ES varētu būt 2015.gads.
Atbildot uz sabiedrībā valdošajām bažām par iespējamo viesstrādnieku ieplūšanu
pēc Turcijas pievienošanās ES, EK iesaka apsvērt īpašus drošības pasākumus.
Varētu tikt ieviesti “īpaši noteikumi” un pārejas periods, pirms Turcija pilnībā
sāktu baudīt dalībvalsts priekšrocības. G. Ferhoigens saka, ka “ievērojot īpašo
situāciju, varētu domāt par pastāvīgu drošības normu ieviešanu ieceļošanas
jomā”.
“Nevajag baidīties no Turcijas iestāšanās”
R. Prodi, īpaši atzīmējot, ka tas veltīts Turcijas sabiedrībai,
teica: “Ticiet mums un uzticieties mums. Mēs jūs saprotam. Mēs atzīstam jūsu
centienus īstenot reālu demokrātiju. Tomēr ceļš vēl ir tāls. Novēlu turpināt
reformu līdz iestāšanās brīdim ar tādu pašu apņēmību.”
Savukārt R. Prodi vēstījums Eiropas sabiedrībai skanēja šādi: “Eiropai ir jābūt
pārliecinātai par sevi. (..) Mums nevajag baidīties no Turcijas iestāšanās ES. Tas
ir tikai viens no izaicinājumiem. Lielākie izaicinājumi ir saistīti ar mūsu
iekšējām lietām. Mums ir jāapsver arī tās iespējas, ko dotu Turcijas dalība
ES.”
EP politisko grupu viedokļi atšķiras
Eiropas Parlamenta (EP) politisko grupu viedokļi par EK ieteikumu
sākt sarunas ar Turciju ir dažādi. Gandrīz visi runātāji norādīja uz
spīdzināšanas gadījumiem Turcijas cietumos, kas nav savienojami ar vienu no ES
pamatvērtībām – cilvēktiesību ievērošanu.
EP lielākās politiskās grupas – Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un
Eiropas demokrātu grupas – priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings norāda, ka,
“pēc Turcijas uzņemšanas ES tā būs pilnīgi citāda. Turcija ir atšķirīga gan
ģeogrāfiski, gan kulturāli, gan cilvēku dzīves līmeņa izpratnes ziņā”.
Bez lielākās politiskās grupas EK paziņojumu neapsveica tā sauktie eiroskeptiķi.
Neatkarības un demokrātijas grupas līdzpriekšsēdētājs Jenss Pēters Bonde saka:
“Pārstāvu viedokli par Turcijas tuvināšanos, bet uzskatu, ka nevaram runāt par
sarunu sākšanu.” Kā galveno argumentu J.P. Bonde min to, ka Turcijas dalībai ES nav
gatava pati Savienība. “Turcijai ES būs liela nozīme. Pašreizējais
institucionālais ietvars paredz, ka mazajām valstīm principā vairs nebūs nekādas
ietekmes.”
Vēl radikālāks savos izteikumos bija neatkarīgais deputāts. Pārējās EP politiskās
grupas pauda atbalstu sarunu sākšanai ar Turciju.
Galīgais lēmums dalībvalstu ziņā
Par EK rekomendāciju sākt sarunas ar Turciju vēl jālemj ES dalībvalstu līderiem. Tieši viņi izlems, vai sākt sarunas ar Turciju. Tiek prognozēts, ka lēmumu pieņems dalībvalstu galotņu sanāksmē šā gada beigās. Lēmums pieņemams ar kvalificētā vairākuma balsojumu.