Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Margota Vallstrema
Dzimšanas dati: 1954.gada 28.septembris
Profesionālā karjera:
1974.–1977.g. – ombudsmene, Zviedrijas Sociāldemokrātiskā jaunatnes līga
1977.–1979.g. – grāmatvede, “Alfa krājbanka”, Kārlstade
1979.–1985.g. – parlamenta locekle
1986.–1987.g. – vecākā grāmatvede, “Alfa krājbanka”, Kārlstade
1988.–1991.g. – sabiedrisko lietu ministre
1993.–1994.g. – Vermlandes televīzijas (reģionālā televīzijas kanāla) ģenerāldirektore
1993.g. – Zviedrijas Sociāldemokrātiskās partijas izpildkomitejas locekle
1994.–1996.g. – kultūras ministre
1996.–1998.g. – sociālo lietu ministre
1998.–1999.g. – viceprezidente “Worldwide Global Media”, Kolombo, Šrilanka
1999.g. – Eiropas Komisijas locekle, atbildīgā par apkārtējās vides jautājumiem

Topošajā Komisijā uz viceprezidentes, kā arī institucionālās reformas un komunikāciju stratēģijas komisāra amatu kandidē Margota Vallstrema. Minētajam amatam viņu izvirzījusi Zviedrija. Pašreizējā Komisijā viņa pilda vides komisāres pienākumus.

Kas uztrauc pilsoņus?

Iztaujāšanas procedūras sākumā M.Vallstrema minēja galvenos jautājumus, kas uztrauc Eiropas Savienības (ES) pilsoņus – drošība, vienlīdzīgas iespējas, uzņēmumu pārcelšana, kā arī kāda būs bērnu nākotne. Lai atbildētu pilsoņiem, ko un kā ES var darīt šo jautājumu risināšanā, M.Vallstrema plāno strādāt pie vairāku mērķu sasniegšanas. Visi šie mērķi var tikt apvienoti vienā vārdā – demokrātija. Vispirmām kārtām viņa centīsies attīstīt sadarbības kultūru. Viņa norādīja, ka visām ES iestādēm un arī nacionālā līmeņa institūcijām būs jāstrādā vienoti un saskaņoti, jo visas ir svarīgas, lai definētu un izskaidrotu Eiropas projektu.

Kādai jābūt EK lomai konstitūcijas izskaidrošanā?

Kā vienu no uzdevumiem M.Vallstrema minēja sabiedrības informēšanu par Eiropas konstitūcijas nozīmīgumu vienkāršā, neitrālā un objektīvā veidā. “Komisijai jāatbalsta ES dalībvalstis, kad tās plāno savas nacionālā līmeņa kampaņas. Tieši šīm nacionālajām kampaņām jānoved pie sabiedrības debatēm, kurās izskanētu visdažādākie viedokļi.” Uz vairāku deputātu norādījumiem par nepieciešamību rīkot Eiropas mēroga kampaņu, kurā tiktu izskaidrota konstitūcijas nozīme, mērķi un tajā rakstītais, viņa atbildēja, ka nav legāla pamata tādu rīkot. Kampaņu organizēšanai būtu jābūt nacionālo valdību uzdevumam, bet Eiropas Komisija (EK) varētu aprobežoties ar objektīvas informācijas sniegšanu. Viņa vien piebilda, ka visiem komisāriem būtu jāpiedalās dalībvalstīs notiekošajās debatēs, tādējādi dodot ieguldījumu visas Eiropas mērogā.
Turpinot diskusiju par konstitucionālā līguma projektu, M.Vallstrema piekrita deputātam Morgenam Kamrem, ka konstitūcija nav viegli lasāma. Tajā pašā laikā viņa atzīmēja, ka tas bija vienīgais teksta piedāvājums un tās izskaidrošana ir institūciju uzdevums.

Vai jābūt vienotam sabiedriskam Eiropas medijam?

Jautājumu un atbilžu sesijā tika skarts arī jautājums par vienota sabiedriska Eiropas audiovizuālā medija izveidošanu. M.Vallstrema norādīja, ka “tas ir grūts un ļoti svarīgs jautājums. Cik naudas mēs esam gatavi investēt? Mēs jau esam spēruši pirmos soļus, lai strādātu kopā ar nacionālajiem sabiedriskajiem medijiem. Tas ir jautājums, kas vēl ir jāpēta, bet mēs nedrīkstam neko solīt. Man nav tik daudz naudas, lai to izveidotu. Lai izveidotu vienotu Eiropas kultūru, svarīgākā ir izglītības sistēma.”

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Janežs Potočniks
Dzimšanas dati: 1958.gada 22.marts
Izglītība:
1993.g. – Ļubļanas universitāte Slovēnijā, Ekonomikas fakultāte, sociālo zinātņu doktors ekonomikā
1989.g. – Ļubļanas universitāte, Ekonomikas fakultāte, sociālo zinātņu maģistrs ekonomikā
1983.g. – Ļubļanas universitāte, Ekonomikas fakultāte, sociālo zinātņu bakalaurs ekonomikā
Profesionālā karjera:
2002.–2004.g. – Eiropas lietu ministrs
2001.g. jūnijs – 2002.g. janvāris – padomnieks Ministru kabinetā
2000.g. jūnijs – 2000.g. decembris – valsts Eiropas lietu biroja direktora vietas izpildītājs
1993.–2001.g. – Ļubļanas Makroekonomikas analīzes un attīstības institūta direktors
1998.g. aprīlis – delegācijas vadītājs sarunām par Slovēnijas iestāšanos Eiropas Savienībā
1988.–1993.g – Ļubļanas Ekonomikas zinātniskās pētniecības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks
1984.–1987.g. – Ļubļanas Makroekonomikas analīzes un attīstības institūta direktora vietnieks

Slovēnijas izvirzītais pārstāvis nākamajā Eiropas Komisijā (EK) Janežs Potočniks tiek virzīts zinātnes un pētniecības komisāra amatam. Stājoties Eiropas Parlamenta (EP) Uzņēmējdarbības, zinātnes un enerģētikas komisijas priekšā, viņš atbildēja uz visdažādākajiem jautājumiem – par iespējām stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbību zinātnes jomā, kā panākt, lai zinātnei un pētniecībai tiktu tērēti trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, utt.

Vairāk naudas – nepārprotams mājiens

Uzrunājot EP, J.Potočniks atzīmēja, ka “zinātnei jākļūst par galveno faktoru Eiropas ekonomiskajā attīstībā”. Savukārt kā savu stratēģisko mērķi topošais komisārs minēja nepieciešamību atjaunot ticību Lisabonas stratēģijai, pārstrukturēt budžetus tā, lai “dotu spēcīgāku impulsu attīstībai”. Deputātus interesēja, kā topošais komisārs domā panākt līdzekļu dubultošanu septītajai ietvarprogrammai. “Tas nebūs viegli,” atbildēja topošais komisārs. Viņš norādīja, ka jādomā par budžeta restrukturizāciju gan ES, gan nacionālā līmenī.
Viņš arī solīja pārvarēt “tā sauk-to Eiropas paradoksu – daudz pētījumu, kas maz tiek izmantoti inovācijās”. J.Potočniks atzīst, ka zinātnes attīstībai nepieciešami līdzekļi.

Jāvienkāršo līdzekļu saņemšana

Eiroparlamentāriešus interesēja, kādus soļus J.Potočniks iecerējis spert, lai sekmētu MVU sasaisti ar zinātni un inovācijām. Pauls Rūbigs norādīja, ka pašlaik MVU sasaiste ar pētniecību netiek veicināta, jo, piemēram, ir sarežģīti noteikumi, lai saņemtu līdzekļus izpētes projektiem. J.Potočniks atbildēja, ka ir jādomā par diviem galvenajiem elementiem – vienkāršošanu un izdevīgumu, proti, jāpanāk, lai MVU būtu vēl izdevīgāk īstenot šādus projektus. Tajā pašā laikā kandidāts norādīja, ka ne tikai ES, bet arī valstīs un reģionos jādomā par šo jautājumu, jo “MVU ir reģionālās attīstības sirds”.
Topošais komisārs arī uzsvēra, ka galvenās ieguvējas no “papīra darba samazināšanas ES līdzekļu piesaistei” varētu būt tieši mazās valstis, jo tām ir mazāk cilvēkresursu. Viņš piekrita, ka par šo jautājumu ir jādomā, piebilstot: lai gan Slovēnija nav liela valsts, tā aktīvi iesaistījusies sestās ietvarprogrammas līdzekļu apgūšanā un uzrādījusi piekto labāko rezultātu, rēķinot pārņemto līdzekļu lielumu uz vienu iedzīvotāju.

Zinātnei jāatvēl 3% no IKP

Jautājumu un atbilžu sesijā izskanēja arī apgalvojums, ka tik bieži pieminētie trīs procenti no iekšzemes kopprodukta, kas veltāmi zinātnei, ir ļoti aptuveni un daudzām valstīm grūti sasniedzami. Atbildot uz šiem apgalvojumiem, J.Potočniks teica: “Ja gribam sasniegt Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus, trīs procenti ir obligāti.”

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Lāslo Kovāčs
Dzimšanas dati: 1939.gada 3.jūlijs, Budapešta
Izglītība:
1963.–1968.g. – Budapeštas Ekonomikas augstskola
1976.–1980.g. – Politikas koledža
Profesionālā karjera:
2003.g. – Sociālistiskās internacionāles priekšsēdētāja vietnieks
2002.g. – ārlietu ministrs
1998.g. – Ungārijas Sociālistu partijas priekšsēdētājs
1990.g. – parlamenta loceklis
1990.g. – Ungārijas Sociālistu partijas prezidija loceklis
1994.–1998.g. – ārlietu ministrs
1993.–1994.g. – parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs
1990.–1993.g. – parlamenta ārlietu komitejas loceklis
1989.–1990.g. – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
1986.–1989.g. – ārlietu ministra vietnieks
1975.–1986.g. – konsultants; Starptautisko attiecību departamenta vadītāja vietnieks; Ungārijas Sociālistiskā strādnieku partija
1966.–1975.g. – Jaunatnes un studentu kustība
1957.–1966.g. – Medicolor un Köb?nya Pharmaceutical (Gedeon Richter) rūpnīcas laborants

Nākamās Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu enerģētikas komisāra posteni iecerējis uzticēt Lāslo Kovāčam. Topošo komisāru iztaujāja Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, zinātnes un enerģētikas komiteja. Eiropas parlamentārieši viņam jautāja par Eiropas atkarību no importētās enerģijas, Kioto protokolu, kodolenerģijas drošību, atjaunojamo enerģiju u.c. Papildus šiem jautājumiem viņš saņēma arī pārmetumus par darbošanos Ungārijas valdībā pirms 1989.gada.

Darbības prioritātes

Pirms tika sākta iztaujāšana, L.Kovāčs apliecināja, ka viņš patiešām vēlas uzņemties komisāra posteni, lai gan nesen vēlreiz izvirzīts Ungārijas ārlietu ministra amatam jaunajā valdībā. Viņš apliecināja, ka ticis izvirzīts tikai neilgam laika posmam – līdz oktobra beigām, bet pēc tam gatavs strādāt EK.
Uzrunā EP deputātiem L.Kovāčs norādīja, ka viņa galvenās darbības prioritātes būs konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība un starptautisks skatījums. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) politikai jānodrošina stabils ietvars drošai enerģijas piegādei.
Savukārt, aizskarot jautājumu par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, L.Kovāčs skaidro: jo vairāk atjaunojamās enerģijas tiks izmantots, jo vairāk tiks radīts augstas kvalitātes darba vietu, uzlabota drošība un sekmēta augsto tehnoloģiju izmantošana. Nepieciešamība strādāt pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas vairākkārt tika uzsvērta, arī atbildot uz deputātu jautājumiem. Atjaunojamo energoresursu izmantošana palīdzēs samazināt arī atkarību no naftas importa, pārliecināts L.Kovāčs. Jāsekmē “biodegvielas, saules, etanola un vēja enerģijas izmantošana”.

Kodolenerģijas jautājums

Daudzi deputāti vēlējās uzzināt arī L.Kovāča domas par kodolenerģijas izmantošanu un tās drošību. Topošais komisārs atzina, ka viņš piekrīt pašreizējam komisāram, kas atbildīgs par šiem jautājumiem. Līdzīgi kā pašreizējais komisārs, arī L.Kovāčs saka: “Kodolenerģijas jautājums vēl jāatstāj atvērts, bet drošības jautājums ir ļoti svarīgs.”
Iztaujāšanā tika skarts arī jautājums par kodolenerģijas stacijām jaunajās dalībvalstīs. No vienas puses, tiek atzīts, ka tās ir nepieciešamas, no otras, tiek diskutēts par to drošību.

Krievija un Kioto protokols

Deputāts Reino Pāsilins (Somija) jautāja, vai L.Kovāča pieredze, darbojoties Ungārijas valdībā pirms 1989.gada, nevarētu palīdzēt sarunās ar Krieviju. Šeit jāatzīmē, ka Krievija piegādā trešdaļu no ES patērētās enerģijas.
Atbildot uz deputāta jautājumu, L.Kovāčs teica: “Man nav tiešas telefona līnijas ar Krievijas prezidentu, bet es saprotu, kā Krievija domā, kāda ir tās vēsturiskā pieredze.”
Runājot par Krieviju, tika norādīts arī uz nepieciešamību strādāt pie Kioto protokola ratifikācijas šajā lielvalstī.

Politiskā pagātne

Kā jau minēts, iztaujāšanā L.Kovāčs saņēma arī jautājumus par savu politisko pagātni. Ne vienreiz vien tika atgādināts par L.Kovāča darbību Ungārijas politikā pirms 1989.gada. Uz šiem jautājumiem atbildot, L.Kovāčs teica, ka tajā laikā Ungārija bija “vienas partijas valsts bez patiesas demokrātijas”, un uzsvēra, ka galvenokārt strādājis ārlietu jautājumos un daudz laika veltījis, lai uzlabotu Ungārijas attiecības ar rietumvalstīm. Tomēr nobeigumā L.Kovāčs piebilda, ka Parlamentam jāizlemj, vai viņa darbība pagātnē varētu būt traucēklis komisāra posteņa ieņemšanai.

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles