
Uzlabot vai vismaz nesagandēt dzīvnieku dzīvi
Nav daudz cilvēku, kas apzināti rada ciešanas dzīvniekiem, bet ļoti daudz ir tādu, kas dara pāri, to pat neapzinoties, atzina dzīvnieku aizsardzības aktīvisti, 4.oktobrī, Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienā, aicinot sabiedrību izvērtēt savu attieksmi. Ikviena spēkos ir uzlabot kāda dzīvnieka dzīvi. Vai vismaz nesagandēt to.
Periodiski izskan ziņas par cilvēka pāridarījumiem dzīvniekiem,
lai gan daudzi drūmie likteņstāsti tā arī paliek aizkadrā. Visspilgtāk sabiedrības
atmiņā iespiedies notikušais pirms astoņiem gadiem, kad Skrīveru pagastā badā tika
nomērdēti zirgi. Toreiz viņu likteni apraudāja visa Latvija. Kad šādas traģēdijas
izgaismo cilvēka lomu dzīvnieka ciešanās, sabiedrība burtiski uzsprāgst, nosodot
konkrētā indivīda rīcību un uz brīdi iedziļinoties dzīvnieku aizsardzības
jautājumos. Tomēr ikdienā tie nav mūsu rūpju lokā. Vakar, Pasaules dzīvnieku
aizsardzības dienā, tiem uzmanību centās pievērst gan valsts, gan sabiedriskās
organizācijas.
Piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicināja iedzīvotājus ar lielāku
izpratni un cieņu izturēties pret cilvēces “mazajiem brāļiem” un atcerēties, ka
mūsu pienākums ir ne vien priecāties, bet arī rūpēties par tiem. Latvijas
Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa ar praktiskiem ieteikumiem
mudināja atcerēties par tiem, kas atkarīgi no cilvēka: “Izvediet savu suni garākā
pastaigā, nekā tas izdodas ikdienas steigā, palutiniet mīluļus ar viņu iecienīto
našķi, iegādājieties jaunu rotaļlietu sunim, kaķim vai citam mīļdzīvniekam.
Atcerēsimies arī par tiem, kas dzīvo kūtī, stallī, un sūtīsim sveicienus
dzīvniekiem savvaļā.” Īpaši uzsvērts ķēdes suņu liktenis. Tas, pēc dzīvnieku
aizstāvju domām, ir klasisks piemērs, kā pierodam pie pāridarījuma un pat
nesaskatām tajā neko sliktu. Minētā dzīvnieku aizsardzības grupa norāda, ka
Latvijā jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados šo problēmu mēģināts
atrisināt. Kā laukos, tā pilsētā, ja labi grib, ir iespējams iekārtot atsevišķu
nodalījumu, kurā suns var brīvi kustēties, nenodarot nevienam ļaunu. Taču
21.gadsimta Latvijā suns pie ķēdes ir ikdiena. Sunim kā bara dzīvniekam tās ir
mocības.
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja, arī Latvijas
Veterinārārstu biedrības direktore Valda Sējāne uzskata, ka situācija Latvijā
dzīvnieku aizsardzībā vērtējama kā normāla: “Ņemot vērā mūsu ekonomisko
situāciju, esam pat augstā līmenī.” Viņasprāt, sabiedrība kopumā pret
dzīvniekiem izturas humāni. Gadījumi, kad apzināti nodarīts pāri dzīvniekiem, ir
atsevišķu indivīdu cietsirdīgās rīcības sekas un nav uztverama kā sabiedrībai
raksturīga izpausme. “Bremzējošais faktors, lai pilnveidotu dzīvnieku aizsardzību,
ir mūsu ekonomiskā situācija, nevis cilvēku attieksme, piemēram, attiecībā uz
lauksaimniecības dzīvniekiem. Viņu īpašnieki labprāt uzlabotu to labturību.
Cilvēki ir saprotoši un atsaucīgi. Tagad, harmonizējot likumdošanu ar ES prasībām,
ir arī citas prasības. Taču ierobežotā rocība ne vienmēr ļauj īstenot labo
gribu,” uzskata V.Sējāne. Nav problēmu pārņemt ārvalstu labāko pieredzi
dzīvnieku aizsardzības sistēmas pilnveidošanā, jo mūsu speciālisti tam ir gatavi,
skaidro Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja. Taču tam vajadzīgs
atbilstošs finansējums.
PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa norāda: lai gan
Latvijā ir normatīvie akti, kuros noteikti dzīvnieku aizsardzības un labturības
pamatprincipi, šajā jomā vēl daudz darāmā. “Latvijā nav neviena dokumenta, kas
noteiktu turēšanas un izmantošanas prasības mājas jeb istabas dzīvniekiem, kā arī
to dzīvnieku labturības prasības, kas tiek izmantoti izrādēs, sacensībās un šovos.
Iespējams gan šā, gan daudzu citu iemeslu dēļ Latvijas sabiedrības izpratne par
dzīvnieku aizsardzību vēl krietni veidojama un izkopjama,” spriež PVD speciāliste.
Kā jau “LV” esam rakstījuši, Zemkopības ministrija turpina izstrādāt virkni
normatīvo aktu mājas dzīvnieku labturības un aizsardzības nodrošināšanai. Tos
izvērtēt un sniegt ieteikumus to pilnveidošanai ir viena no Dzīvnieku aizsardzības
ētikas padomes funkcijām. Padome ir konsultatīva institūcija, kas izglīto sabiedrību
un dod ieteikumus valsts iestādēm dzīvnieku aizsardzības jomā. Tās sastāvā ir
valsts, zinātnisko iestāžu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Ilze Apine, “LV”
Uzziņai
Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu sāka atzīmēt 1931.gadā Florencē ekologu organizācijas biedri, kas vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību izzūdošajām dzīvnieku sugām. Šobrīd 4.oktobri pasaulē atzīmē jau kā visu dzīvnieku aizsardzības dienu.