Uzlabot vai vismaz nesagandēt dzīvnieku dzīvi

Nav daudz cilvēku, kas apzināti rada ciešanas dzīvniekiem, bet ļoti daudz ir tādu, kas dara pāri, to pat neapzinoties, atzina dzīvnieku aizsardzības aktīvisti, 4.oktobrī, Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienā, aicinot sabiedrību izvērtēt savu attieksmi. Ikviena spēkos ir uzlabot kāda dzīvnieka dzīvi. Vai vismaz nesagandēt to.

Periodiski izskan ziņas par cilvēka pāridarījumiem dzīvniekiem, lai gan daudzi drūmie likteņstāsti tā arī paliek aizkadrā. Visspilgtāk sabiedrības atmiņā iespiedies notikušais pirms astoņiem gadiem, kad Skrīveru pagastā badā tika nomērdēti zirgi. Toreiz viņu likteni apraudāja visa Latvija. Kad šādas traģēdijas izgaismo cilvēka lomu dzīvnieka ciešanās, sabiedrība burtiski uzsprāgst, nosodot konkrētā indivīda rīcību un uz brīdi iedziļinoties dzīvnieku aizsardzības jautājumos. Tomēr ikdienā tie nav mūsu rūpju lokā. Vakar, Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienā, tiem uzmanību centās pievērst gan valsts, gan sabiedriskās organizācijas.
Piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicināja iedzīvotājus ar lielāku izpratni un cieņu izturēties pret cilvēces “mazajiem brāļiem” un atcerēties, ka mūsu pienākums ir ne vien priecāties, bet arī rūpēties par tiem. Latvijas Kinoloģiskās federācijas dzīvnieku aizsardzības grupa ar praktiskiem ieteikumiem mudināja atcerēties par tiem, kas atkarīgi no cilvēka: “Izvediet savu suni garākā pastaigā, nekā tas izdodas ikdienas steigā, palutiniet mīluļus ar viņu iecienīto našķi, iegādājieties jaunu rotaļlietu sunim, kaķim vai citam mīļdzīvniekam. Atcerēsimies arī par tiem, kas dzīvo kūtī, stallī, un sūtīsim sveicienus dzīvniekiem savvaļā.” Īpaši uzsvērts ķēdes suņu liktenis. Tas, pēc dzīvnieku aizstāvju domām, ir klasisks piemērs, kā pierodam pie pāridarījuma un pat nesaskatām tajā neko sliktu. Minētā dzīvnieku aizsardzības grupa norāda, ka Latvijā jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados šo problēmu mēģināts atrisināt. Kā laukos, tā pilsētā, ja labi grib, ir iespējams iekārtot atsevišķu nodalījumu, kurā suns var brīvi kustēties, nenodarot nevienam ļaunu. Taču 21.gadsimta Latvijā suns pie ķēdes ir ikdiena. Sunim kā bara dzīvniekam tās ir mocības.
Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja, arī Latvijas Veterinārārstu biedrības direktore Valda Sējāne uzskata, ka situācija Latvijā dzīvnieku aizsardzībā vērtējama kā normāla: “Ņemot vērā mūsu ekonomisko situāciju, esam pat augstā līmenī.” Viņasprāt, sabiedrība kopumā pret dzīvniekiem izturas humāni. Gadījumi, kad apzināti nodarīts pāri dzīvniekiem, ir atsevišķu indivīdu cietsirdīgās rīcības sekas un nav uztverama kā sabiedrībai raksturīga izpausme. “Bremzējošais faktors, lai pilnveidotu dzīvnieku aizsardzību, ir mūsu ekonomiskā situācija, nevis cilvēku attieksme, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem. Viņu īpašnieki labprāt uzlabotu to labturību. Cilvēki ir saprotoši un atsaucīgi. Tagad, harmonizējot likumdošanu ar ES prasībām, ir arī citas prasības. Taču ierobežotā rocība ne vienmēr ļauj īstenot labo gribu,” uzskata V.Sējāne. Nav problēmu pārņemt ārvalstu labāko pieredzi dzīvnieku aizsardzības sistēmas pilnveidošanā, jo mūsu speciālisti tam ir gatavi, skaidro Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja. Taču tam vajadzīgs atbilstošs finansējums.
PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa norāda: lai gan Latvijā ir normatīvie akti, kuros noteikti dzīvnieku aizsardzības un labturības pamatprincipi, šajā jomā vēl daudz darāmā. “Latvijā nav neviena dokumenta, kas noteiktu turēšanas un izmantošanas prasības mājas jeb istabas dzīvniekiem, kā arī to dzīvnieku labturības prasības, kas tiek izmantoti izrādēs, sacensībās un šovos. Iespējams gan šā, gan daudzu citu iemeslu dēļ Latvijas sabiedrības izpratne par dzīvnieku aizsardzību vēl krietni veidojama un izkopjama,” spriež PVD speciāliste. Kā jau “LV” esam rakstījuši, Zemkopības ministrija turpina izstrādāt virkni normatīvo aktu mājas dzīvnieku labturības un aizsardzības nodrošināšanai. Tos izvērtēt un sniegt ieteikumus to pilnveidošanai ir viena no Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes funkcijām. Padome ir konsultatīva institūcija, kas izglīto sabiedrību un dod ieteikumus valsts iestādēm dzīvnieku aizsardzības jomā. Tās sastāvā ir valsts, zinātnisko iestāžu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv

Uzziņai

Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu sāka atzīmēt 1931.gadā Florencē ekologu organizācijas biedri, kas vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību izzūdošajām dzīvnieku sugām. Šobrīd 4.oktobri pasaulē atzīmē jau kā visu dzīvnieku aizsardzības dienu.