
Vai 21.gadsimts piederēs sievietēm?
Rīgā noslēgusies starptautiska konference par sieviešu līdztiesības jautājumiem “Sieviete un vara”, kurā piedalījās sieviešu kustības aktīvistes no divpadsmit valstīm.Konferences vadītāja Evija Caune, EK komisāre Sandra Kalniete un Labklājības ministrijas Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītāja Agnese Gaile Foto: Andris Kļaviņš |
Diskutē divpadsmit dalībvalstu pārstāves
Konferences atklāšanā Eiropas Komisijas komisāre Sandra Kalniete
sacīja: “Esmu pārliecināta, ka 21.gadsimts būs sieviešu gadsimts politikā.”
Viņa piebilda, ka ideālais variants, uz ko sievietēm vajadzētu turpmāk tiekties, ir
tas, ka sieviešu un vīriešu proporcija politikā būtu piecdesmit pret piecdesmit.
Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta dzimumu līdztiesības
nodaļas vadītāja Agnese Gaile uzsvēra, ka Latvijas valdība savu pozīciju dzimumu
līdztiesības jautājumos ir izteikusi, pievienojoties starptautiskajiem dokumentiem, kā
arī akceptējot savus. Nupat septembrī Ministru kabinetā apstiprināta “Programma
dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.–2007.g.”.
Savukārt Zviedrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības aģentūras SIDA
programmu menedžere Baltijas valstīs Anna Rozendāle atcerējās līdzšinējo
sadarbību ar Latvijas sieviešu organizācijām, pauda gandarījumu par sasniegto,
atzīmējot novērotās latviešu sieviešu spējas, kas garantē projektu ilgtermiņu.
Projekta “Sieviešu iesaistīšana politikā un lēmumu pieņemšanas procesos
Latvijā” koordinatore un centra “Marta” valdes priekšsēdētāja Iluta Lāce
atzina, ka, “neraugoties uz starptautiskajiem dokumentiem, kas kopš 1945.gada attiecina
cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību uz sievietēm, sieviete politikā un lēmumu
pieņemšanā joprojām ir izņēmums, bet vīrietis politikā ir norma”.
“Vīriets ir gudrāks nekā sieviets”
Sieviešu un vīriešu attiecības ir mūžīga tēma.
Latviešu presē pirmā diskusija par sieviešu jautājumu izskanēja “Baltijas
Vēstnesī” 1870.gadā. Diskusijas aizsākums bija apraksts par senu latviešu paražu
– atzīmēt piektdienas vakaru, kurā raksta autors nicinoši izteicās par sieviešu
saprātu. Ata Kronvalda sieva Karolīne atbildēja ar pretrakstu, kurā ironizēja par
autora atziņu, ka “vīriets ir un paliek gudrāks nekā sieviets, un, jo biezāka
vīrietim bārzda, jo stiprāka viņa gudrība”.
Profesore Vita Zelča savā pētījumā “Nezināmā. Latvijas sievietes 19.gadsimta
otrajā pusē” min, ka deviņus gadus vēlāk laikrakstā “Rīgas Lapa” sieviešu
jautājums jau kļūst par nopietni diskutējamu problēmu. Konservatīvo aprindu
nievājošie raksti presē aizskāra Aspaziju, un arī viņa iesaistījās diskusijā,
kļūdama par tā laika latviešu sieviešu kustības līderi, saucot “izkarot gaismas
karu”. Kaut arī šī cīņa nebija viegla, pateicoties Aspazijai un viņas sekotājām,
kā arī starptautiskiem sieviešu kustības panākumiem, sevišķi netālajā Somijā,
Latvijas Tautas padome un Pagaidu valdība līdz ar savas valsts nodibināšanu
pasludināja vēlēšanu tiesības sievietēm. 1920.gadā Satversmes sapulcē pirmo reizi
tika ievēlētas sešas latviešu sievietes. Satversmes sapulcē un 1.Saeimā tiek
ievēlēta arī Aspazija, bet 1922.gadā Latvijas valsts Satversmes likums noteica
sievietei un vīrietim vienlīdzīgas politiskās tiesības. Sievietes Latvijā strauji
tiecās pēc gara gaismas, un 1935.gadā Latvija ieņēma vienu no pirmajām vietām
Eiropā studējošo sieviešu skaita ziņā.
Sievietes vieta jaunajā Latvijā
No vīriešu pozīcijām skatoties, rodas jautājums – ko vēl
viņām vajag? Valsts prezidente, Saeimas priekšsēdētāja, Policijas akadēmijas
rektore ģenerāle, augsti posteņi bankās un biznesa struktūrās. Tā ir varas
kvalitāte.
Resursu centrs sievietēm “Marta” uzskata, ka demokrātiskas valsts un sabiedrības
pārvalde deklarē, ka vara pieder tautai un visiem ir vienādas tiesības būt
pārstāvētiem valsts varas un pārvaldes institūcijās. Visiem – tas nozīmē gan
vīriešiem, gan sievietēm, kas šobrīd ir skaitliski visai līdzīgās proporcijās.
Pašlaik Saeimā tikai piektā daļa deputātu ir sievietes, no pašvaldībās ievēlēto
deputātu skaita 41% ir sievietes, 15% pilsētu mēru ir sievietes (2003.gada Centrālās
statistikas pārvaldes dati). Tādēļ “Marta” nāk sabiedrībā ar uzsaukumu “Balso
par sievieti!”.
Latvijas likumdošanā garantētās vienādās tiesības sievietēm un vīriešiem
reālajā dzīvē diemžēl nedarbojas. Sabiedrībā radies deformēts priekšstats, ka
diskusijas par sieviešu līdztiesību ir pārspīlētas un nevajadzīgas. Vai tā ir?
Šo jautājumu uzdevām Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei. Lūk viņas
atbilde: “Konference ir ļoti vajadzīga un nozīmīga. Šī tēma nebūs vairs
aktuāla, kad visos parlamentos un struktūrās sieviešu un vīriešu paritāte būs
piecdesmit pret piecdesmit, kad visiem būs vienādas iespējas ieņemt adekvātas vietas,
balstoties uz kompetenci, jo pašlaik, lai ieņemtu kādu atbildīgu amatu, sievietei ir
jābūt vismaz divreiz labākai par vīrieti, kurš pretendēs uz šo amatu. No savas
pieredzes saku: ja vīrietis manīs, ka sieviete profesionālā ziņā ir līdzīga vai
labāka par viņu, konkurences cīņā vīrietis var būt ļoti nežēlīgs un izmantot
arī negodīgus paņēmienus. Diemžēl pasaule nav daudz mainījusies, un patriarhālā
iekārta pastāv visur. Ir valstis, kur tā ir mazāk izteikta. Eiropas Parlaments no šā
viedokļa vērtējams pozitīvi, jo tajā cilvēki ir moderni domājoši.”
AISMA
Lai atbalstītu demokrātijas attīstību Latvijā un veicinātu
ekonomisko izaugsmi, realizējot dzimumu līdztiesības principu un iesaistot iespējami
vairāk sieviešu politiskajā un demokrātiskajā lēmumu pieņemšanas procesā, resursu
centrs “Marta” 2002.gadā sāka projektu “Sieviešu iesaistīšana politikā un
lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā”. Projektam dots “segvārds” AISMA, kur
katram burtam ir sava nozīme: atbalsts, izaugsme, stabilitāte, mīlestība, atbildība.
Projektu atbalsta Zviedrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības aģentūra SIDA
un Latvijas Labklājības ministrija. Projekta ietvaros rīkoti semināri gan sievietēm,
kuras gatavojās kandidēt pašvaldību vēlēšanās, gan žurnālistēm, kuras lika
paraudzīties salīdzinoši uz vīriešu un sieviešu atspoguļošanas veidu saziņas
līdzekļos, kā arī izvērtēt žurnālistu lomu līdztiesīgas sabiedrības
veidošanā. Projekta sauklis ir “Balso par sievieti!”, jo tā galvenais mērķis –
panākt, lai pēc iespējas vairāk sieviešu ievēlētu nākamajās pašvaldību
vēlēšanās Latvijā. No uzdevumiem nozīmīgākie ir veicināt sieviešu starpvalstu
sadarbību, lai smeltos pieredzi, stiprināt sieviešu politiķu popularitāti
sabiedrībā, stiprināt sieviešu sadarbības tīklu neatkarīgi no partijiskās
piederības. Projekta ietvaros paredzēti mācību braucieni uz Zviedriju, kā arī
pieredzes apmaiņa politikā ieinteresētajām sievietēm gan Latvijas reģionos, gan
Baltijas valstīs.
Sievietes netiecas pēc varas, lai kompensētu savu prāta vai fizisko mazspēju, kā to
nereti nākas dzirdēt. Sievietēm ir tiesības, vēlēšanās un interese dalīt valsts
varas un materiālos resursus, jo tikai vienlīdzīgi sadalīta vara starp sievietēm un
vīriešiem nozīmē patiesu demokrātiju.
Andris Kļaviņš