
Veselīgā uzturā – augļi un dārzeņi katru dienu
Gadskārtējā dārzkopju konferencē, kas norisinājās šā gada 27.februārī, 2004.gads tika pasludināts par Dārzeņu gadu. Vēlāk koncepciju paplašināja, uzsākot veselīgu produktu izvēles veicināšanas iniciatīvu “Turies pie augļiem un dārzeņiem!”. Tās mērķis ir izglītot patērētājus veselīgas pārtikas izvēlē, rosinot sabiedrībā diskusiju par prioritātēm un problēmām. Uz pasākuma nozīmību norāda fakts, ka augļi, ogas, dārzeņi un kartupeļi ir Latvijas iedzīvotāju ēdienkartes neatņemama sastāvdaļa – to iegādei patērētāji iztērē aptuveni 21% no kopējiem pārtikai veltītajiem izdevumiem. Iniciatīvas pasākumi sākās šā gada 13.septembrī, un tos organizē Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts sadarbībā ar asociāciju “Latvijas dārznieks” un Latvijas Augļkopju asociāciju.Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Dārzeņu un augļu nozīme ēdienkartē
Augļi un dārzeņi ir veselīga uztura stūrakmens un ieņem tā
dēvētās pārtikas piramīdas otro un ceturto stāvu. Ik dienas ieteicams apēst vismaz
400 gramu dārzeņu, ogu un augļu. Augu valsts produkti nodrošina dažādas cilvēka
veselībai būtiskas vielas, kas nepieciešamas labai veselībai:
– vitamīnus – B grupas vitamīnus, PP, P un C vitamīnus, karotīnu, kas cilvēka
organismā transformējas A vitamīnā;
– minerālvielas – kāliju, nātriju, kalciju, magniju, dzelzi un fosforu;
– saliktos ogļhidrātus – cieti un balastvielas;
– citas vielas – fitoncīdus, pektīnvielas u.tml.
Piemēram, C vitamīns stimulē audu reģenerāciju, samazina kapilāru caurlaidību,
palielina pretošanās spēju infekcijām, stiprina asinsvadus. Šim vitamīnam piemīt
spēcīgas antioksidējošas īpašības – tas cilvēka organismā cīnās pret
brīvajiem radikāļiem, kuru daudzums aug vides piesārņojuma iespaidā. B1 vitamīns
nepieciešams asinsrades sistēmas un muskulatūras normālai funkcionēšanai, stiprina
nervu sistēmu, uzlabo fiziskās un garīgās darbaspējas, stimulē atmiņu. B2 vitamīns
veicina redzes funkcijas, nodrošina veselīgu gļotādu un ādu, uzlabo apetīti. PP
vitamīns paplašina asinsvadus un stimulē sirdsdarbību, mazina holesterīna līmeni
asinīs, veicina brūču sadzīšanu. Savukārt P vitamīns stiprina asinsvadu sieniņas.
Pasaulē vērojamas tendences samazināt ķīmiskos vitamīnus patēriņā, iesakot
vitamīnus un citas organismam nepieciešamās vielas uzņemt ar augļiem un dārzeņiem.
Dārzeņos esošās minerālvielas, piemēram, kālijs un kalcijs, var samazināt augsta
asinsspiediena risku un sekmē liekā ūdens izvadīšanu no organisma. Turklāt augu
izcelsmes produkti ir vienīgie, kas organismu apgādā ar balastvielām. Šīs vielas
palīdz regulēt glikozes līmeni asinīs, holesterīna vielmaiņu, sekmē ar uzturu
uzņemto ogļhidrātu sašķelšanos un nodrošina pareizu zarnu trakta funkcionēšanu.
Vietējais produkts – mūsu vēderam tuvāks
Izpētīts, ka augļu un dārzeņu ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs
no:
– audzēšanas vietas;
– klimatiskajiem apstākļiem;
– augsnes mēslojuma;
– gatavības pakāpes;
– iesaiņošanas paņēmiena;
– pārvadāšanas un uzglabāšanas veida.
Ne visas vērtīgās vielas un vitamīnus pietiekamā daudzumā varam gūt no Latvijā
izaugušajiem augļiem un dārzeņiem. Taču jāņem vērā, ka vietējos apstākļos
izaugušajiem augļiem un dārzeņiem līdz mūsu galdam mērojams krietni īsāks ceļš
nekā ārvalstu dārzkopības un lauksaimniecības produkcijai. Tāpēc visticamāk, ka
Latvijā izaugušie augu valsts produkti būs ne vien svaigāki un ekoloģiski tīrāki,
bet arī daudzējādā ziņā vērtīgāki mūsu organismam. Būtiska nozīme ir
arī psiholoģiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem – pirmkārt, vairums patērētāju
veikalā vislabprātāk izvēlas Latvijas preci, otrkārt, šāda izvēle uzlabo vietējo
produktu konkurētspēju un ceļ ražotāju ieņēmumu līmeni.
Protams, augļu un dārzeņu pieejamība mainās atkarībā no sezonas, taču arī
saldētā, žāvētā un konservētā veidā tie saglabā ievērojamu daudzumu vērtīgo
uzturvielu.
Par maz veselīgas pārtikas mūsu ēdienkartē
Uztura speciālisti iesaka ik dienas apēst:
6 – 11 porcijas graudu produktu un kartupeļu (daudzums līdzvērtīgs 1 maizes
šķēlei un pustasei vārītu graudu, makaronu vai kartupeļu);
3 – 5 porcijas dārzeņu (daudzums līdzvērtīgs 1 tasei svaigu lapu dārzeņu,
pustasei vārītu dārzeņu, pustasei sarīvētu svaigu dārzeņu un trīsceturtdaļtasēm
dārzeņu sulas);
2 – 4 porcijas augļu (atbilst 1 vidēja svara ābolam, banānam vai
apelsīnam, pusgreipfrūtam, 1 melones šķēlei, pustasei sasmalcinātu, vārītu vai
konservētu augļu, pustasei ogu, trīsceturtdaļtasei augļu sulas, ceturtdaļtasei
kaltētu augļu).
Atsevišķi pētījumu rezultāti liecina, ka augļu un dārzeņu īpatsvars uzturā
mainās atkarībā no sezonas un to patēriņš ziemas mēnešos mēdz samazināties pat
trīs reizes. Protams, iespējas iegādāties svaigu augu izcelsmes produkciju atkarīgas
no finansiālā nodrošinājuma, taču jāatceras, ka ārpus pilsētām ievērojams
daudzums izaudzētā tiek izmantots pašpatēriņam. Situācija ir atšķirīga
pilsētās, kur atkarībā no sezonas mainās ne vien produkcijas sortiments, bet arī tā
cena.
Diemžēl jākonstatē, ka būtisks patēriņa pieaugums nav vērojams arī citās pārtikas produktu grupās – maizes un labības izstrādājumus, cukuru (ieskaitot dažādu pārtikas izstrādājumu sastāvā esošo), kartupeļus 2003.gadā ēdām vēl mazāk nekā 1999.gadā. Priecē fakts, ka audzis gaļas un zivju produktu patēriņš, taču veselīga uztura pamatelementa – dārzeņu – patēriņa apjomi ir nepietiekami. Tas rada bažas, jo uztura vienveidība un vērtīgo produktu aizvietošana ar relatīvi vieglāk pieejamiem produktiem var pasliktināt iedzīvotāju vispārīgo veselības stāvokli.
Augļi un dārzeņi ikdienas uzturā – vai dārgi?
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka viena
mājsaimniecības locekļa patēriņa izdevumi 2003.gadā vidēji bija 52 lati mēnesī un
uzturam tika tērēti 42 procenti minētās summas.
2003.gada otrajā pusē un šā gada sākumā Latvijā bija vērojams straujš inflācijas
tempa pieaugums. LR Ekonomikas ministrijas Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības
attīstību publicēta informācija, ka 2003.gada beigās inflācija bija 3,6
procenti (12 mēnešu inflācija, decembris, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri),
sasniedzot augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā. Likumsakarīgs bija arī
patēriņa cenu kāpums.
Protams, cenu salīdzinājums vien nerada pilnīgu priekšstatu par augļu un
dārzeņu izmantošanas iespējām ikdienas maltītēs. Tāpēc daži speciālistu padomi
ēdienkartes bagātināšanai, nepārslogojot personisko budžetu.
Piemēram, Dārzeņu sautējums, kas pagatavots no 1 kabača, 2 burkāniem, 1–2
puravu stublājiem, 2 saldo piparu pākstīm, 1 ziedkāpostu galviņas, 4–5 tomātiem,
¾–1 glāzes rapšu eļļas un kam pievienoti seleriju un pētersīļu zaļumi, sāls un
skābais krējums, 1 personai izmaksātu aptuveni Ls 0,88 un nodrošinātu ikdienas
uzturā vēlamo dārzeņu daudzumu. Sautējumam var pievienot gaļu, bet rapšu
eļļu aizstāt ar dzīvnieku izcelsmes taukiem.
Rudenī, kad pieejams plašs dārzeņu un augļu spektrs, “Slāvu restorāns”
piedāvā veselīgu dārzeņu kokteili. Tā pagatavošanai nepieciešams 1 tomāts,
0,03 kg seleriju kātu, 0,005 kg diļļu, 0,1 l tomātu, 0,01 l svaigas citronu sulas.
Šīs sastāvdaļas sakuļ blenderī un pievieno sāli un piparus pēc garšas. 1 personai
kokteilis izmaksātu aptuveni Ls 0,32.
Ziemas periodā svaigos augļus un ogas iespējams aizstāt ar žāvētajiem, kuru
uzturvērtība nav mazāka. Piemēram, žāvētu augļu krēms. Tam nepieciešami
50 g žāvētu augļu (plūmes, āboli), 200 g ūdens, 40 g cukura, 100 g saldā krējuma
“Pērle”, 20 g lazdu riekstu kodolu un 2–3 grami želatīna. Šis saldais ēdiens
vienai personai izmaksātu aptuveni Ls 0,90 un nodrošinātu pieauguša cilvēka
organismam nepieciešamo augļu un ogu dienas normu.
Iespējami daudzi gastronomiski eksperimenti, taču ieteicams regulāri ēst arī
neapstrādātus un svaigus dārzeņus, augļus un ogas.
“Atbilstoši saglabāti, augu valsts produkti ir pieejami teju visu gadu. Piemēram,
burkānus, bietes, kartupeļus, kāpostus un vēl daudzus dārzeņus iespējams nobaudīt
vismaz līdz janvārim, bet bieži līdz pat jaunajai ražai. Arī konservēšana un
augļu un dārzeņu sasaldēšana ir lieliskas iespējas tos saglabāt gadalaikiem, kad
pietrūkst vitamīnu. Svarīga ir vēlēšanās veidot veselīgu un sabalansētu
ēdienkarti, jo vietējos apstākļos izaug teju viss, kas nepieciešams mūsu
organismam” – tā asociācijas “Latvijas dārznieks” valdes
priekšsēdētāja vietnieks Jānis Bogdānovs. Kā liecina minētās receptes, augļu un
dārzeņu lietošana uzturā arī nebūt neprasa milzu izdevumus. Runa ir par ēšanas
ieradumu maiņu, kas balstās uz vēlmi uzlabot savu veselību un dzīves kvalitāti.
1.tabula
Iecienītāko augļu, dārzeņu un ogu mazumtirdzniecības cenas*
Latvijas tirgos 2004.gada augustā
(cena par kg)
Produkta |
Cena, |
Kartupeļi, vietējie |
0,11 |
Burkāni, vietējie |
0,25 |
Galda bietes, vietējās |
0,20 |
Sīpoli, vietējie |
0,30 |
Ķiploki, vietējie |
1,45 |
Gurķi (siltumnīcas), vietējie |
0,32 |
Gurķi (siltumnīcas), importa |
0,36 |
Gurķi (lauku), vietējie |
0,35 |
Tomāti, vietējie |
0,61 |
Tomāti, importa |
0,49 |
Galviņkāposti, vietējie |
0,22 |
Ziedkāposti, vietējie |
0,43 |
Puravi |
1,01 |
Redīsi, vietējie |
0,97 |
Kabači, vietējie |
0,23 |
Sarkanā paprika |
0,73 |
Āboli, vietējie |
0,50 |
Zemenes, vietējās |
1,99 |
Upenes, vietējās |
0,50 |
Jāņogas, vietējās |
0,40 |
* Apkopotas augļu, dārzeņu un ogu cenas Rīgas Centrāltirgū, Āgenskalna, Vidzemes un Liepājas, Rēzeknes, Ventspils, Valmieras, Daugavpils tirgos. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra dati
2.tabulaAugļu, dārzeņu un ogu mazumtirdzniecības cenas*
Latvijas lielveikalos 2004.gada augustā
(cena par kg)
Produkta |
Cena, |
Kartupeļi, vietējie |
0,15 |
Burkāni, vietējie |
0,26 |
Galda bietes, vietējās |
0,19 |
Sīpoli, vietējie |
0,27 |
Ķiploki, vietējie |
1,75 |
Gurķi (siltumnīcas), vietējie |
0,46 |
Gurķi (siltumnīcas), importa |
0,58 |
Gurķi (lauku), vietējie |
0,41 |
Tomāti, vietējie |
0,53 |
Tomāti, importa |
0,53 |
Galviņkāposti, vietējie |
0,19 |
Ziedkāposti, vietējie |
0,50 |
Puravi |
0,78 |
Redīsi, vietējie |
1,23 |
Kabači, vietējie |
0,22 |
Sarkanā paprika |
0,99 |
Zemenes, vietējās |
1,89 |
Upenes, vietējās |
0,88 |
Jāņogas, vietējās |
0,67 |
* Apkopotas augļu, dārzeņu un ogu cenas Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu lielveikalos. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra dati
Ieva Jaunozola,
Veselīgu produktu izvēles veicināšanas iniciatīvas “Turies pie augļiem un dārzeņiem!” publicitātes koordinatore