
Tautsaimniecības attīstības pamatu pamats ir izglītība
Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir pagājuši gandrīz četri mēneši, un, novērtējot šo kā īsto brīdi diskusijai par Latvijas tautsaimniecības perspektīvām Eiropas Savienībā, Latvijas Banka vakar, 22.septembrī, organizēja konferenci “Latvijas tautsaimniecība Eiropas Savienībā: iespējas, izaicinājumi, perspektīvas”.Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un a/s “Parekss banka” uzraudzības padomes loceklis Andris Bērziņš konferences laikā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Pašreizējā situācija Latvijas tautsaimniecībā nebūt nav
viennozīmīga. No vienas puses, mūsu valsts ir līdere Eiropas Savienībā iekšzemes
kopprodukta (IKP) pieauguma ziņā, taču, no otras, mēs esam kļuvuši arī par līderi
inflācijas pieauguma rādītāju ziņā.
Lai samazinātu inflāciju, valdība un Finanšu ministrija pirmām kārtām īsteno
stingru fiskālo politiku, norādīja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Par to
liecinot vairāki apstākļi, pirmkārt, budžeta deficīta lielums. Šogad tas būs
mazāks par 2% no IKP, un arī nākamā gada budžeta projektā tas paredzēts 2%
apmērā. Otrkārt, pēc šā gada pirmajiem astoņiem mēnešiem konsolidētajā
kopbudžetā ir gandrīz 70 miljonu latu fiskālais pārpalikums, kas, pēc ministra
domām, liecina par kvalitatīvu darbu nodokļu iekasēšanā un nekādi neveicina
inflācijas pieaugumu. Treškārt, šā gada budžeta grozījumos sadalītie līdzekļi
lielākoties ir novirzīti investīcijām, nevis patēriņam, risinot valstij svarīgus
jautājumus, kurus nespēja atrisināt iepriekšējā valdība. O.Spurdziņš īpaši
uzsvēra, ka ne politiķiem, ne valsts amatpersonām nevajadzētu aizmirst to, ka Latvija
ir atzīta par nabadzīgāko valsti Eiropas Savienībā. Un sabiedrībā valsts
amatpersonu darbs tiks vērtēts pēc to spējām ierindot Latviju vismaz starp vidusmēra
valstīm Eiropā.
Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu pēdējos mēnešos, valdība pašlaik kaut
nedaudz cenšas kompensēt patēriņa cenu pieaugumu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs.
Tāpēc šogad pensijas tiks indeksētas vidēji vairāk nekā par 6 latiem, bet nākamgad
līdz 26 latiem tiks paaugstināts ar nodokļiem neapliekamais minimums, kā arī nodokļu
atvieglojums par katru apgādībā esošo personu – līdz 18 latiem.
Runājot par budžeta deficītu perspektīvā, finanšu ministrs pieļāva iespēju, ka
jau nākamgad tas varētu būt zemāks par 2%, taču Latvijas līdzfinansējumam ES
struktūrfondu apguvē 2005.gadā jābūt vismaz 100 miljoniem latu vai pat lielākam, un
nevar būt ne runas par to, ka mēs šos līdzekļus varētu neatvēlēt valsts
attīstībai, uzsvēra ministrs. Lai arī O.Spurdziņa turpmākais mērķis ir
bezdeficīta budžets, viņaprāt, to nevajadzētu padarīt par pašmērķi, upurējot
valsts kapacitāti struktūrfondu līdzekļu apgūšanai. Toties 2007. vai pat 2006.gadā
Latvija varētu atļauties samazināt budžeta deficītu līdz 1,5% vai pat 1%.
Latvijas galvenais mērķis pēc iestāšanās ES un NATO ir nodrošināt iedzīvotāju
labklājību – tāda bija galvenā atziņa, ko savā ievadreferātā pauda Latvijas
Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Konferencē notika diskusijas par vairākiem
tematiem, tādiem kā lata pārsaistes un eiras ieviešanas teorētiskie un praktiskie
apsvērumi, inflācijas ilgtermiņa tendences, reformu loma konkurētspējas
nodrošināšanā un reālās konverģences aspekti.
Latvijas Bankas rīkotās konferences mērķis bija kopā ar citām valsts institūcijām,
uzņēmējiem, finansistiem un akadēmiskajiem spēkiem iezīmēt tautsaimniecības
attīstības tendences un iespējamās problēmas, kā arī iesaistīto pušu rīcību un
nepieciešamo sadarbību, valsts tautsaimniecībai turpinot integrēties Eiropas
Savienībā un Latvijai iestājoties Ekonomiskajā un monetārajā savienībā.
Gita Kronberga, “LV”