
Cik spējam maksāt par veselību
Nu jau pāris nedēļas Latvijas valsti un sabiedrību satricinājuši
nemieri veselības aprūpē. Tos aizsāka Gaiļezera slimnīcas anesteziologi, paziņojot,
ka turpmāk pāries darbā uz ceturtdaļslodzi zemās darba apmaksas dēļ. Aizvakar,
21.septembrī, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodorganizācija
paziņoja, ka mēneša laikā plāno izlemt par iespējamām medicīnas darbinieku
akcijām, kuru mērķis – mediķu darba algas paaugstināšana, papildu finansējuma
piešķiršana veselības aprūpei, lai nodrošinātu, ka valsts maksā pilnu cenu par
veselības pakalpojumiem.
Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta arodbiedrības priekšsēdētāja Ruta Vīksna,
2002.gadā, kad bija mediķu streiks, no tolaik izvirzītajām prasībām, kuras solīja
apmierināt arī toreizējā valdība, izpildīta nav neviena. R. Vīksna ar sašutumu
teic, ka vēl joprojām nav neviena normatīva dokumenta, kas regulētu vidējo darba
samaksu medicīnas darbiniekiem. Mediķu arodbiedrības uzskata, ka veselības aprūpes
finansējumam jābūt 7% no iekšzemes kopprodukta. Veselības ministrijas valsts
sekretārs Uldis Līkops “Latvijas Vēstnesim” atzīst, ka pret to principiāli šajā
valstī neiebilst neviens. U. Līkops arī atzīst, ka visus neatkarības gadus politiķi
un daudzās valdības nav novērtējušas veselības aprūpes nozīmi cilvēku dzīvē,
tādēļ tai piešķirtie līdzekļi ir ļāvuši knapi uzturēt to pie dzīvības,
izslēdzot jebkādu attīstību. Tam pierādījums ir tas, ka izstrādāts plāns par
veselības aprūpes pakalpojumu cenas pašizmaksas sasniegšanu līdz 2008.gadam. Valsts
attieksmi un rīcību medicīnā U. Līkops salīdzina ar restorāna apmeklētāju, kurš
par pusdienām samaksā divreiz mazāk, nekā tās izmaksājušas. Jautājums tikai, ko
valsts un tās iedzīvotāji var atļauties. Latvijas valsts budžets ir tikai 2,2
miljardi latu gadā (jāpiebilst, ka Eiropas lielākajai būvfirmai tas ir 6 miljardi
eiro). 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir vairāki simti miljoni latu. Tādu summu jau
nākamā gada budžetā piešķirt veselības aprūpei nodokļu maksātāji šodien nav
spējīgi. U.Līkops uzskata: ideāli būtu, ja veselības aprūpes budžetu piecu,
septiņu gadu laikā izdotos tuvināt šai summai. Taču skaidrs, ka tas sistemātiski un
mērķtiecīgi jāpalielina katru gadu, kā arī jāsakārto veselības aprūpes sistēma.
Pēdējā laikā aizvien skaļāk arī no dažādu politiķu mutēm izskan, ka sistēma ir
“sapuvusi” un tā jāreformē. U. Līkops gan atgādināja, kādas sekas parasti ir,
ja visu grib noārdīt līdz pamatiem. Valsts sekretārs uzskata, ka veselības aprūpes
sistēma ir jāoptimizē, beidzot valdībai jāapstiprina māsterplāns, pilnībā
jānošķir veselības un sociālās jomas. U. Līkops uzsver, ka visa medicīna, cik
iespējams, jāpārorientē no stacionārās uz ambulatoro aprūpi.
Uz jautājumu, vai gaidāmās pašvaldību vēlēšanas nevarētu bremzēt māsterplāna
apstiprināšanu, jo runa ir par mazo lauku slimnīcu pārprofilēšanu, U. Līkops
atzīst, ka tādas bažas ir. Diemžēl vēl joprojām ir pašvaldības, kas
nodarbinātības un sociālās problēmas grib risināt uz veselības aprūpes budžeta
rēķina. Kā atzīst U. Līkops, slimnīcas pastāvēšanas vienīgais attaisnojums
normālā valstī nevar būt tas, ka tās ir darbavietas un algas. Tāpat veciem,
nevarīgiem ļaudīm jāatrodas pansionātos, ko finansētu no sociālā budžeta, nevis
slimnīcās. Diemžēl valsts sekretārs spiests atzīt, ka visus šos gadus veselības
aprūpes sistēmai kaitējis ne tikai hronisks naudas trūkums, bet arī “politiķu un
pašvaldību gāganu kari”, normālas politiskās pēctecības trūkums.
Runājot par to, kā izvairīties no mediķu protesta akcijām, U. Līkops vispirms
uzsver, ka mērķis jau visiem ir viens – kvalitatīva, iedzīvotājiem pieejama
veselības aprūpe un cilvēka cienīgas algas medicīnas darbiniekiem. Tikai jautājums,
kā un cik ilgā laikā to sasniegt. Iespējamie risinājumi varētu būt trīs: slimnīcu
reorganizācija, pacientu līdzmaksājumu palielināšana un valsts apmaksātā
pakalpojumu groza sašaurināšana. Jā, pēdējie divi skars pacientu intereses. Taču
valsts var apmaksāt tikai tik, cik tā var. Kā uzsver U. Līkops, nevar prasīt, lai
Eiropas nabadzīgākā valsts spētu nodrošināt saviem iedzīvotājiem visu to pašu, ko
bagātās valstis. Tādēļ arī prasība par anesteziologu algu paaugstināšanu līdz
800 latiem nākamā gada budžeta ietvaros nebūs iespējama. (Sīkāku interviju par
notiekošo veselības aprūpes sistēmā varēs lasīt “LV” 28.09.)
Rūta Kesnere, “LV”