Izšķiršanās par labu jaunu ieslodzījuma vietu būvei

Šonedēļ tieslietu ministre Vineta Muižniece nāca klajā ar paziņojumu, ka Latvijā nepieciešams būvēt jaunu cietumu.

Vineta Muižniece Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pats par sevi nupat izskanējušais paziņojums it kā nebūtu nekas jauns, jo šis jautājums – par jaunas ieslodzījuma vietas nepieciešamību – periodiski tiek cilāts teju vai kopš pašiem neatkarības atjaunošanas pirmsākumiem. To darījuši gan politiķi, gan žurnālisti, gan atbildīgas amatpersonas. Un, kaut arī tāda nepieciešamība visbiežāk nemaz netika apšaubīta, parasti pēc kārtējā parunāšanas un diskusiju raunda “būvēt vai rekonstruēt un atjaunot veco”, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu, projekta dārdzību un nepieciešamību taupīt nodokļu maksātāju naudu, tika pieņemts lēmums – nebūvēt.
Tāpēc šoreiz, izdzirdot nepārprotamo “jābūvē”, vēl jo vairāk visas cietumu attīstības koncepcijas kopsakarā, laikraksts “Latvijas Vēstnesis” lūdza tieslietu ministri Vinetu Muižnieci savu nostāju šajā jautājumā izskaidrot sīkāk.

– Uzturēt, rekonstruēt vecos vai būvēt jaunu? Tie ir jautājumi, par kuriem spriests ne reizi vien. Jūs negaidīti un ar vienu cirtienu esat pārcirtusi šo Gordija mezglu. Kas un kāpēc pamudināja šādi rīkoties?

– Es uzskatu, ka situācija ar Latvijas cietumiem un visa ieslodzījumu politika kopumā pašlaik ir nepieņemama.

– Kādi ir argumenti par labu jauna cietuma būvei?

– Pirmkārt, tie ir mūs visus interesējošie drošības jautājumi. Pēc tam, nenoliedzami, ekonomiskie apsvērumi. Treškārt, nepieciešamība, lai ieslodzījumu vietas atbilstu ES prasībām. Tomēr, manuprāt, pats galvenais ir tas, ka jauno ēku nevar skatīt atrauti no cietumu attīstības koncepcijas kopumā. No koncepcijas, kura sevī ietver gan cietuma darbinieku apmācības koledžas izveidi, gan aprobācijas dienesta attīstību, gan sodu politiku un tās izpildi.

– Kāpēc tas netika darīts agrāk?

– Acīmredzot maniem priekšgājējiem ir pietrūcis drosmes, jo arī es tagad labi apzinos, ka šis solis sabiedrībā nebūt netiks vērtēts viennozīmīgi.

– Kas nākotnē, jūsuprāt, būtu jāizvirza par prioritāro cietumu attīstības koncepcijā, un ar ko tā pamatā atšķirtos no pašreizējās koncepcijas?

– Mana galvenā prioritāte gan cietumu attīstības, gan visa cita veida attīstības koncepcijās ir sabiedrības interešu realizēšana. Tas tad arī ir mans galvenais mērķis.

– Vai dzīvošana taupības režīmā un līdz ar to veco cietuma ēku rekonstrukcijas iespējas sevi tik tiešām izsmēlušas?

– Neuzskatu, ka veco cietuma ēku nemitīgā lāpīšana būtu jādēvē par kādu īpašu taupības režīmu. Ilgtermiņā tas ekonomiski noteikti ir daudz neizdevīgāk. Šo ikdienas avāriju seku likvidēšanā nepārtraukti tiek ieguldīti līdzekļi. Turklāt prāvi līdzekļi.

– Cik pašreiz izmaksā visas ieslodzījuma vietu sistēmas uzturēšana, un kāda daļa no šīs summas ir pašu cietuma ēku, tā sakot, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, remontēšanas u.tml., uzturēšanas izdevumi?

– Esmu uzdevusi izstrādāt informatīvo ziņojumu, kuram vajadzētu būt gatavam mēneša laikā, lai to varētu iesniegt valdībā. Tad arī būs konkrēti skaitļi.

– Vai kaut aptuveni zināms, kur varētu atrasties jaunā ieslodzījuma vieta un kādas varētu būt tās būvniecības aptuvenās izmaksas?

– Ja aptuveni, tad tā, iespējams, varētu būt Olaine. Savukārt izmaksas varētu svārstīties no 10 līdz 20 miljoniem latu.

Aivars Kļavis

aivars.klavis@vestnesis.lv