
Par izcilu darbu putnu un dārzu pasaulē
Šo pēcpusdien Latvijas Zinātņu akadēmijas Konferenču zāles hallē pulcēsies akadēmiskā sabiedrība, lai piedalītos Latvijas Zinātņu akadēmijas, SIA “Itera Latvija” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas balvu saņemšanā.Ik gadu tiek pasniegtas divas gada balvas ievērojamiem Latvijas
zinātniekiem un praktiķiem par izcilu veikumu vai mūža devumu vides, ģeogrāfijas un
Zemes zinātnēs vai par nozīmīgu vides izstrādes sistēmu veicināšanu. Tā par šo
balvu laureātiem 2001.gadā kļuva LZA kor. loc. Gunārs Andrušaitis un LZA kor. loc.
Aija Melluma; 2002.gadā – LZA kor. loc. Guntis Eberhards un LZA īst. loc. Rihards
Kondratovičs; 2003.gadā – LU asoc. prof. Andris Andrušaitis un LZA īst. loc. Māris
Kļaviņš.
Tagad, 2004.gadā, balvas piešķirtas: Jānim Vīksnem – par nozīmīgu ieguldījumu
Latvijas putnu izpētē un aizsardzībā
un Edītei Kaufmanei – par augstražīgu augļaugu šķirņu izveidošanu, videi
draudzīgas audzēšanas un pārstrādes tehnoloģiju izstrādi.
Jānis Vīksne (dz. 18. 09. 1936.) – ornitologs. LZA korespondētājloceklis. Dr.
biol., LU Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs. Viņa
darbība putnu izpētē un aizsardzībā, sākusies jau skolnieka un studenta gados,
turpinās Bioloģijas institūtā – no jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka līdz
nodaļas vadītāja amatam. Pētīta putnu populāciju ekoloģija (lielais ķīris,
pīles), ziemošana, migrācija un migrāciju orientācija, apzināta Latvijas un Baltijas
jūras austrumu piekrastes zemju avifauna, pētītas dažādu sugu dzīvesvietu
ietilpības palielināšanas problēmas, putnu un to dzīvesvietu aizsardzība un
monitorings. Pateicoties J. Vīksnes darbam, Baltijas jūras austrumu krastā ligzdojošie
lielie ķīri ir kļuvuši par pasaulē vispilnīgāk izpētīto šīs sugas populāciju.
Ar viņa atbalstu tapuši ornitoloģiskie liegumi lielajos piejūras ezeros, medību
noteikumos ieviestas putnu aizsardzību uzlabojošas izmaiņas. Lasītas lekcijas LU –
par dzīvnieku ekoloģiju, medību saimniecības bioloģiskajiem pamatiem, par
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Vadīti studentu bakalaura un maģistra darbi,
J. Vīksnes vadībā aizstāvētas trīs bioloģijas zinātņu doktoru disertācijas.
Jānis Vīksne ir aktīvs Latvijas un starptautisko ornitoloģijas un vides aizsardzības
organizāciju, biedrību un fondu dalībnieks, Latvijas Ornitoloģijas biedrības
dibinātājs. 165 zinātnisko publikāciju, 173 populārzinātnisko un publicistisko
publikāciju (t.sk. žurnālā “Medības, Makšķerēšana, Daba”) autors.
Edīte Kaufmane (dz.14. 10. 1956.) – agronome, selekcionāre. Dr. biol.
Specializējas plūmju un aprikožu selekcijā – reģistrētas 3 aprikožu
(‘Lāsma’, ‘Daiga’, ‘Velta’) un 2 plūmju (‘Minjona’, ‘Zemgale’)
šķirnes. Valsts Dobeles Dārzkopības, selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktore.
Zinātnisko darbību sākusi 1985.gadā, tā saistīta ar augļaugu un ogu kultūru jaunu
šķirņu veidošanu, produkcijas pārstrādes tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu
ražošanā. Izveidotās šķirnes un izstrādātās tehnoloģijas ieguvušas plašu
atbalstu zemnieku saimniecībās un rūpnieciskajā ražošanā. Izstrādājot bioloģiski
aktīvu vielu saturošu augļu un ogu produktus Latvijas tirgus dažādošanai, veikta
dažādu augļu un ogu šķirņu bioķīmiskā izpēte un izvērtēšana. Četri Latvijas
uzņēmumi sākuši šīs produkcijas masveida ražošanu. Saņemts patents
“Krūmcidoniju sukādes iegūšanas paņēmiens”. Valsts Dobeles Dārzkopības
selekcijas un izmēģinājumu stacija ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes
studentu un doktorandu pētījumu un mācību bāze. E. Kaufmanes vadībā noslēgti
starptautiski līgumi, paplašinot Latvijas agronomu un selekcionāru saikni ar kolēģiem
Eiropā. Dobeles DSIS selekcionāri aktīvi sadarbojas ar 24 zinātniskajām iestādēm
Latvijā un pasaulē. E. Kaufmane stažējusies Zviedrijā, Itālijā, Čehijā,
Norvēģijā, Vācijā, Ungārijā. Edītes Kaufmanes iegūtie rezultāti publicēti 69
zinātniskos rakstos un zinātniski praktiskajos izdevumos – katru gadu līdz desmit
publikācijām.
Ilga Tālberga