ATSAUCĒ IETVERT:
Pieaug arī ražotāju cenas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.09.2004., Nr. 150 https://www.vestnesis.lv/ta/id/93924
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pieaug arī ražotāju cenas
Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā augustā
salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaugušas par 0,8 procentiem. Gada laikā
cenas kāpušas par 10,9 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Aizvadītajā mēnesī, salīdzinot ar jūliju, vietējā tirgū pārdotajai produkcijai cenas pieaugušas daudz straujāk nekā eksportētajai. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, cenu kāpums eksportētajai produkcijai apsteidz pašmāju tirgū pārdotās produkcijas cenu pieaugumu.
Cenu kopējo līmeni visvairāk paaugstināja cenu kāpums tādās rūpniecības nozarēs kā iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā), pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (galvenokārt piena pārstrādē un siera ražošanā), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (galvenokārt metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanā), kā arī ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā. Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam metālu ražošanā, apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā, mēbeļu, kā arī celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā.
Aizvadītajā mēnesī, salīdzinot ar jūliju, vietējā tirgū pārdotajai produkcijai cenas pieaugušas daudz straujāk nekā eksportētajai. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, cenu kāpums eksportētajai produkcijai apsteidz pašmāju tirgū pārdotās produkcijas cenu pieaugumu.
Cenu kopējo līmeni visvairāk paaugstināja cenu kāpums tādās rūpniecības nozarēs kā iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā), pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (galvenokārt piena pārstrādē un siera ražošanā), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (galvenokārt metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanā), kā arī ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā. Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija cenu kritumam metālu ražošanā, apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā, mēbeļu, kā arī celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā.
“LV” informācija