Iespējams, politisko kaislību virpulī daudziem jau piemirsies, ka pavisam nesen – vasaras sākumā – devāmies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai lemtu, kas mūsu valsti pārstāvēs Eiropas Parlamentā (EP). Kopumā šajā institūcijā strādā 732 deputāti no 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. EP vēlēšanās tiesības pārstāvēt Latvijas iedzīvotājus devām deviņiem cilvēkiem – Guntaram Krastam, Ģirtam Valdim Kristovskim, Inesei Vaiderei, Robertam Zīlem, Valdim Dombrovskim, Aldim Kušķim, Rihardam Pīkam, Georgam Andrejevam un Tatjanai Ždanokai.
Kopš jaunievēlētā EP darba uzsākšanas ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši. Lai gan augusts EP bijis mierīgāks mēnesis, eiroparlamentāriešiem darāmā nav bijis maz. Turklāt vajadzēja iepazīties ar jaunajiem darba pienākumiem.
Šajā laikā notikušas divas plenārsesijas, bijušas komiteju, kā arī politisko grupu sēdes. Tikuši dalīti arī dažādi amati. Guntars Krasts iecelts par Nāciju Eiropas grupas priekšsēdētāja vietnieku, bet Valdis Dombrovskis un Georgs Andrejevs tikuši pie savu politisko grupu biroja locekļu amatiem. Kļuvis skaidrs arī, kurā komitejā mūsu deputāti darbojas. Neapšaubāmi svarīgs ir deputātu darbs gan politiskās grupas ietvaros, gan komitejās. Tomēr sabiedrībai redzamākais ir deputātu darbs plenārsesijās. Tā ir vieta, kur visu EP deputātu priekšā iespējams izteikt savu viedokli par izskatāmo jautājumu, norādīt uz problēmām utt. Tāpēc šoreiz “Latvijas Vēstnesis” stāstīs, cik bieži un par ko mūsu deputāti runājuši no tribīnes.

Interesanti, ka ne visi mūsu ievēlētie deputāti notikušo divu plenārsesiju laikā kāpuši tribīnē. Četri no deviņiem tautas kalpiem nav piedalījušies debatēs. Klusētāji bijuši G.Andrejevs, V.Dombrovskis, R.Pīks un A.Kušķis.
Divi deputāti – R.Zīle un T.Ždanoka – tribīnē kāpuši vienu reizi. Savukārt G.Krasts, Ģ.V.Kristovskis un I.Vaidere debatēs piedalījušies divas reizes.

Sestā EP sasaukumā Latvijas parlamentārieši runājuši par visdažādākajiem jautājumiem. Jūlija sesijas laikā gan I.Vaidere, gan Ģ.V.Kristovskis ziņojuši par pārrunām ar nākamās Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Durau-Barrozu. Lai gan abi runātāji atzinīgi vērtējuši Ž.M.Durau-Barrozu kandidatūru, norādīts arī uz problemātiskiem aspektiem, kam turpmāk Komisijas darbā, pievēršama īpaša uzmanība.
I.Vaidere, ziņojot par sarunu ar nākamās EK prezidentu, teica, ka “… Barrozu kungs diplomātiski izvairījās no atbildes uz jautājumu par viņa nostāju nākotnes attiecībās ar Krieviju (..) gribu uzsvērt, ka starp-tautiski svarīgs uzdevums ir panākt Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas, okupācijas fakta starptautisku atzīšanu un nosodīšanu, īpaši no Krievijas kā PSRS mantinieces puses”. I.Vaidere arī norādījusi uz ES dalībvalstu ekonomiku attīstības problēmu: “… veidojot budžetu, lielāka līdzekļu daļa jāvirza jauno dalībvalstu ekonomikas attīstībai – arī caur struktūrfondiem, jo veco un jauno valstu līmeņu atšķirības vēl ir pārāk lielas.” Savukārt Ģ.V.Kristovskis Ž.M.Durau–Barrozu norādījis, ka “… jums būs jāpievērš pienācīga uzmanība tam, ka Eiropas drošības politika diemžēl pārāk lēni virzās uz sava mērķa piepildījumu. Eiropas reālās militārās un krīzes vadības spējas joprojām ir nepietiekamas”.

Savukārt pagājušās nedēļas plenārsesijā divas mūsu parlamentārietes – I.Vaidere un T.Ždanoka – aktīvi iesaistījušās debatēs par ķīlnieku sagrābšanu un masveida slepkavošanu Beslanā, kā arī par cīņu pret terorismu.
Abas parlamentārietes nosodījušas terorismu. T.Ždanoka pārliecināta, ka “neeksistē atsevišķi sunnītu, čečenu vai kurdu terorisms. Tā ir uz vieniem un tiem pašiem principiem balstīta vardarbīga rīcība, kura nosodāma neatkarīgi no tā īstenotāja, izcelsmes un rīcības teritorijas”. Arī I.Vaidere pievienojas teiktajiem: “Šim terora aktam nav nekāda attaisnojuma. (..) notikums prasa valsts varas politisku rīcību, kas novērstu līdzīgas situācijas nākotnē, lai novērstu terorisma cēloņus. Tas ir grūti. Daudz vieglāk ir bezatbildīgi paziņot par preventīviem triecieniem vai arī mēģināt tikai nostiprināt autoritāro varu.”