Līdz Komerclikuma reformas beigām atlicis pavisam maz – tikai 101 diena. Savukārt valsts un pašvaldību uzņēmumiem jāpārreģistrējas vēl agrāk – līdz 31.oktobrim. Par pārreģistrācijas gaitu un citiem aktuāliem jautājumiem “Latvijas Vēstnesim” stāsta Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš.

– Pašlaik mēnesī tiek pārreģistrēts aptuveni 1600 uzņēmumu. No šā gada sākuma pārreģistrācijas tempi arvien pieaug. Pat vasarā, kas tradicionāli ir atvaļinājumu laiks, pārreģistrēto uzņēmumu skaits auga.
Pārreģistrēto uzņēmumu apjoms atbilst Uzņēmumu reģistra (UR) prognozēm. Gaidāms, ka uzņēmēju aktivitāte arvien pieaugs. Vislielāko pieplūdumu gaidām decembrī. Piemēram, pēdējos mēnešos UR vidēji saņem 5600 pieteikumu. No tiem tā sauktie kārtējie pieteikumi ir 4000 un 1600 ir pārreģistrācijas pieteikumi. Mēs plānojam, ka decembrī varētu saņemt aptuveni 12 tūkstošus pieteikumu. Tātad decembrī saņemsim vismaz divas reizes vairāk pieteikumu nekā pašlaik.

– Jāatzīst, ka jau labu laiku esam strādājuši uz mūsu kapacitātes robežas. Esam aprēķinājuši, ka ar esošajiem resursiem spējam izskatīt mēnesī aptuveni 6000 pieteikumu. Pēc mūsu prognozēm, sākot ar septembri, varētu saņemt vairāk pieteikumu. Vienīgais, kā iespējams atrisināt kapacitātes problēmas, – pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Jau sākot ar augustu, UR sāka strādāt papildus 13 jauni darbinieki, tajā skaitā septiņi valsts notāri. Bet, sākot ar šā gada novembri, darbu sāks vēl 17 jauni darbinieki. Šie darbinieki tiek pieņemti uz pagaidu laiku – līdz nākamā gada janvāra beigām. Tātad kopumā laikā, kad UR saņems visvairāk pieteikumu, papildus strādās 30 cilvēki.

– Protams, jūs pareizi atzīmējāt, ka jaunajiem darbiniekiem ir jābūt apmācītiem. Pirms valsts notāri sāk izskatīt pieteikumus, viņi tiek speciāli apmācīti. Īpašos kursos viņi ir apguvuši iemaņas, kas nepieciešamas tieši pārreģistrācijas pieteikumu izskatīšanai. Ar apmācības procesu mēs panākam to, ka kvalitāte necieš, – mūsu darbinieki ir sagatavoti darbam.

– Jā, kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājis vairāk nekā desmit gadu. Šos desmit gadus varēja bez prokūras iztikt, jo tik daudz netika domāts par trešo personu vai darījuma partneru aizsardzību. Protams, demokrātiskā valstī tam ir jābūt vienam no galvenajiem komerctiesību aspektiem. Nav noslēpums, ka pēc neatkarības atjaunošanas gandrīz visas privāttiesības bija jābūvē no nulles. Milzīgā ātrumā tika pieņemti ļoti daudzi likumi. 1990., 1991.gads bija laiks, kad tika radīti visi uzņēmējdarbību regulējošie likumi. Tas ir milzīgs temps. Šie likumi bija labi pārejas periodam un savu laiku ir kalpojuši godam. Pierādījās, ka laiks iet tālāk un jādomā par kreditoru un darījuma partneru aizsardzību.

– Atzīmēšu, ka, ja komersants vēlas, šādu informāciju statūtos var iekļaut, bet tā nav obligāta. Darbības veidu norādīšanai statūtos no tiesību viedokļa nav juridisku seku. Proti, komercsabiedrība var nodarboties ar visu, kas nav aizliegts. Ne tagad, ne iepriekš nav bijis tā, ka, lai ar kaut ko nodarbotos, tas jānorāda statūtos. Un praksē daudzos gadījumos izpratne bija nepareiza. Piemēram, izsniedzot licenci,

dažkārt tika prasīts, lai darbības veids būtu norādīts statūtos. Lai pārtrauktu nepareizo praksi, nonācām pie slēdziena, ka sabiedrība var pati izvēlēties – norādīt vai nenorādīt statūtos sabiedrības darbības veidu.

– Jā, likumā noteikts, ka, pārreģistrējoties komercreģistrā, nedrīkst grozīt statūtos akcionāriem noteikto tiesību apjomu. Ir bijuši atsevišķi šādi strīdus gadījumi. Ja ir konstatējams, ka grozīts statūtos noteiktais tiesību apjoms, lēmums, protams, ir prettiesisks. Manuprāt, pašlaik rit vairāki tiesas procesi.
Šāda norma tika iekļauta tāpēc, ka pēc likuma pārreģistrācijai vajadzīgs vienkāršs balsu vairākums, vienkāršs kvorums. Tātad sanāk, ka ar vienkāršu balsu vairākumu var grozīt statūtus. Lai, šo normu izmantojot, netiktu aizskartas kāda tiesības, likumā paredzēts minētais regulējums.

– kooperatīvajām sabiedrībām;
– individuālajiem uzņēmumiem, kuru saimnieciskās darbības kritēriji nepārsniedz Komerclikuma 75.pantā noteiktos kritērijus;
– zemnieku saimniecībām;
– zvejnieku saimniecībām.

Reorganizācija nav nepieciešama:

– sabiedrībām ar ierobežotu atbildību;
– akciju sabiedrībām;
– līgumsabiedrībām.