Kāda būs jaunā Eiropas Komisija un tās politika

Kā zināms, jaunais Eiropas Komisijas sastāvs, kurā portugāļa Žozē Manuela Durau-Barrozu vadībā sapulcināti 24 komisāru kandidāti no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, šobrīd ir tikai pusceļā uz savu apstiprināšanu pilntiesīgu komisāru statusā. Drīzumā komisāru kandidātiem būs jāiztur pēdējais pārbaudījums – jautājumu un atbilžu sesija ar Eiroparlamenta deputātiem, pēc kuras parlamentārieši balsos par jaunās Komisijas sastāva apstiprināšanu.

Apkopojot deputātu iesniegtos jautājumus, Eiropas Parlaments sagatavojis un katram no topošajiem komisāriem izsūtījis deviņus vispārējus (kas visiem komisāriem ir identiski) un deviņus specifiskus jautājumus, kas saistīti ar katram komisāram iedalīto atbildības sfēru. Rakstiskās atbildes uz vispārējo daļu tika publiskotas jau 9. septembrī, bet katra komisāra specifiskās atbildes – pagājušās nedēļas nogalē, 17. septembrī. Šā uzdevuma mērķis ir dot Parlamentam iespēju pārbaudīt attiecīgā kandidāta kvalifikāciju un izvērtēt katra pieeju attiecīgajai jomai un tādējādi sagatavot pamatu uzklausīšanas mutiskajai daļai.

Topošais EK prezidents Ž.M.Barrozu ne reizi vien norādījis, ka tieši nākamo komisāru dažādā pieredze būs viņa Komisijas spēks un viņam izdosies izveidot labu un saliedētu komandu, kas palīdzēs Eiropas integrācijas procesu darīt tuvāku sabiedrībai Foto: EPA/A.F.I.

Kāda būs jaunā Komisija

Profesionālā pieredze

Komisāru amatiem, kā ierasts, nominētas personības ar lielu politisko pieredzi, kas šobrīd vai pirms neilga laika ieņēmuši nozīmīgus amatus izpildvaras struktūrās. Par jaunajiem komisāriem nominēti trīs bijušie premjerministri, pieci bijušie ārlietu ministri, trīs bijušie finanšu ministri, divi Eiropas lietu ministri un trīs citu nozaru ministri. Divas no jaunajām dalībvalstīm komisāra amatam izvirzījušas bijušos iestāšanās sarunu vadītājus. Bet septiņi no jaunā 25 komisāru sastāva ieņem komisāru posteņus jau pašreizējā Komisijā.
Vairums no topošajiem komisāriem norāda arī uz savu parlamentārā darba pieredzi.

Neatkarība

Gandrīz visi komisāra amata kandidāti komisāra neatkarību vērtē kā ļoti nozīmīgu un pašsaprotamu. Topošie komisāri solās būt absolūti neatkarīgi, strādāt tikai ES kopējās interesēs un nekādā veidā neietekmēties un nepieņemt norādījumus no savas dzimtās valsts. Komisāru kandidāti sola ievērot Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 213.panta 2.daļas noteikumus, kuros teikts: “Pildot pienākumus, viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem. (..) Komisijas locekļi amata pilnvaru laikā nedrīkst veikt nekādu citu algotu vai nealgotu darbu.” Savukārt līguma 216.pants nosaka: “Ja kāds Komisijas loceklis vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu izpildei, vai ja viņš izdarījis smagu pārkāpumu, tiesa pēc Padomes vai Komisijas lūguma var viņu no amata atlaist.”
Komisāra amata kandidāti, kas komisāru posteņus ieņem jau pašreizējā Komisijā, pauž pārliecību, ka saglabāt pilnīgu neatkarību un objektivitāti, pildot komisāru pienākumus, ir tikai pašsaprotami un viņu līdzšinējā pieredze rāda, ka arī spiediens no kādas dalībvalsts vai citas ieinteresētās puses nav jūtams.

Eiropas konstitucionālais līgums

Vairums komisāru kandidātu, tajā skaitā Latvijas kandidāte Ingrīda Ūdre, atzīst, ka, neraugoties uz to, ka vēl nav zināms, cik veiksmīgi noslēgsies jaunās ES konstitūcijas pieņemšana, EK savā darbībā un priekšlikumos jau šobrīd jāņem vērā jaunajā līgumā izklāstītie principi. “Komisija jau tagad var uzsākt darbu, kas nepieciešams, lai sagatavotu konstitūcijā paredzētos ieviešanas pasākumus,” uzskata topošā komisāre no Latvijas.
Vienlaikus komisāru kandidāti norāda uz nepieciešamību izvērst ļoti plašus sabiedrības informēšanas pasākumus. Komisāra kandidāts no Francijas Žaks Baro uzskata, ka tuvākajos divos gados Komisijai būs aktīvi jāstrādā, lai skaidrotu Eiropas pilsoņiem par turpmākajiem procesiem Savienībā, un informēšanas kampaņā aktīvi jāiesaistās visiem Komisijas locekļiem.
Savukārt Igaunijas komisāra kandidāts Sīms Kallass norāda, ka sabiedrības atbalsts nedrīkst tikt uztverts kā pašsaprotams, jo: “Konstitūcijas līguma atbalsts patiešām varētu mazināties starp Eiropas balsotājiem, ja valdības un Eiropas iestādes uzskatīs šo atbalstu par pašsaprotamu.”

Saikne ar sabiedrību

Topošie komisāri lielu nozīmi piešķir arī jautājumam par Komisijas tēlu sabiedrībā un Komisijas darba izskaidrošanu iedzīvotājiem. Pašreizējais paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens, kurš nākamajā Komisijas sastāvā atbildēs par uzņēmējdarbību un rūpniecību, uzsver, ka komunikācija jāņem vērā visos politikas attīstības posmos – no priekšlikuma sākotnējās gatavošanas līdz īstenošanai. “Komunikācija nav papildu birokrātija,” atzīst G. Ferhoigens.
Savukārt līdzšinējā ES kultūras komisāre Vivjēna Redinga no Luksemburgas, kura nākamajā Komisijā būs atbildīga par informācijas sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem, solās strādāt pie Komisijas kopējās komunikācijas stratēģijas uzlabošanas, kā arī personīgi nozīmīgu laiku atvēlēt saiknes veidošanai ar sabiedrību. “Visām galvenajām iniciatīvām būs konkrēti informācijas un komunikācijas plāni,” sola V.Redinga.
Arī I. Ūdre sola stiprināt saikni ar sabiedrību, rūpīgi apspriest savas kompetences jautājumus pirms to pieņemšanas, kā arī spodrināt Komisijas sabiedrisko tēlu. Topošā komisāre sola aktīvi izmantot interneta sniegtās iespējas un likt lietā pieredzi, kuru guvusi referenduma kampaņā par Latvijas pievienošanos ES.

Dzimumu līdztiesība

Nākamie komisāri pauduši arī vispārēju atbalstu dzimumu līdztiesības principu ievērošanai. Gandrīz katrs komisārs paudis apņēmību īpaši pārraudzīt dzimumu līdztiesības jautājumus savā pārraudzībā esošajās Komisijas struktūrvienībās.
Nākamā konkurences komisāre Nēlī Krusa no Nīderlandes līdzšinējās Komisijas iniciatīvas dzimumu līdztiesības jomā vērtē kā visai sekmīgas, tomēr lielākajā daļā politikas nozaru joprojām vērojami trūkumi dzimumu līdztiesības jomā. Arī savā birojā N. Krusa sola panākt “dzimumu līdzsvaru vai pat sieviešu pārsvaru”.

Komisāru apstiprināšana

Visiem komisāriem uzdots arī jautājums par to, vai komisāra kandidātam, kurš pēc Parlamenta uzklausīšanas saņēmis negatīvu vērtējumu, būtu jāatsauc sava kandidatūra. Komisāru kandidātu atbildēs uz šo jautājumu vērojama liela vienprātība. Visi topošie komisāri atzīst, ka iztaujāšana Eiropas Parlamentā ir izšķirošais brīdis komisāru apstiprināšanas procesā un pozitīvs Parlamenta balsojums ir galvenais nosacījums, veidojot turpmāko uzticību starp Komisiju un Parlamentu. Topošie komisāri pilnībā atzīst Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāta kompetenci šajā jautājumā. Proti, topošajam Komisijas prezidentam rūpīgi jāizvērtē uzklausīšanas rezultāti un jāizdara attiecīgie secinājumi. Ikviens komisāra kandidāts atzīst, ka gadījumā, ja Komisijas priekšsēdētājs prasīs viņa atkāpšanos, šis lēmums tiks pilnībā respektēts.

Kāda būs Komisijas politika

Paplašināšanās

Ievērojamāko publicitāti Eiropas plašsaziņas līdzekļos guvušas topošā paplašināšanās komisāra soma Olli Rēna rakstiskās atbildes, kurās viņš paredz lielas cerības vairākām topošajām ES dalībvalstīm. O.Rēns izteicies ļoti pozitīvi attiecībā uz Rumāniju un Bulgāriju, kuru uzņemšana ES paredzēta 2007.gada janvārī. Pozitīvi vērtēta arī Horvātijas iespējami drīza pievienošanās Savienībai, tajā pašā laikā sarunu gaita ar Horvātiju nekādā veidā neietekmēšot Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās brīdi. Kā zināms, iestāšanās sarunas ar Horvātiju paredzēts sākt nākamā gada sākumā.
O.Rēns arī atzinis, ka Rietumbalkānu valstis (Bosnija un Hercogovina, Serbija un Melnkalne, Maķedonija un Albānija) ir aicinātas kļūt par ES dalībvalstīm, neraugoties uz to, cik ilgā laikā tām izdosies izpildīt 1993. gadā Kopenhāgenā definētos atbilstības kritērijus. Integrācijas process noteikti tikai veicinās stabilitāti un demokrātiju Balkānu reģionā, uzskata O.Rēns.
Savukārt jautājums par Turcijas atbilstību dalībai Savienībā tiks izlemts, balstoties uz objektīvu izvērtējumu, un, kā rāda līdzšinējā prakse, Komisijas vērtējums par Turcijas sekmēm Kopenhāgenas kritēriju izpildē ticis novērtēts pozitīvi gan Briselē, gan Ankarā, norāda topošais paplašināšanās komisārs. Paredzams, ka jau 6. oktobrī tiks publicēts ziņojums par Turcijas gatavību sākt iestāšanās sarunas.

Nodokļu politika

Zināmu satraukumu radījušas Latvijas topošās komisāres Ingrīdas Ūdres rakstiskās atbildes uz jautājumiem par viņa kompetences jautājumiem. Proti, I. Ūdre savās atbildēs norāda, ka jautājumam par vienotas bāzes noteikšanu uzņēmuma nodoklim ir jākļūst par Eiropas Komisijas nodokļu politikas pirmo prioritāti. Topošā Latvijas komisāre norāda, ka pašreizējās lielās atšķirības 25 dalībvalstu nodokļu sistēmās ievērojami apgrūtina uzņēmumu darbību ES vienotā tirgus ietvaros. Lai atvieglotu uzņēmumu darbību un efektīvāk izmantotu vienotā tirgus priekšrocības, ir jāmazina dažādie ierobežojumi, kas šobrīd pastāv attiecībā uz vairākiem nodokļiem. Vairāki plašsaziņas līdzekļi jau norādījuši, ka I. Ūdres paustais viedoklis ir pretējs Latvijas valdības nostājai, kuru pauduši finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un premjerministrs Indulis Emsis.
Savās atbildēs I. Ūdre pauž atbalstu arī tā saucamās pastiprinātās sadarbības veidošanai starp dažām (vismaz astoņām) dalībvalstīm atsevišķos nodokļu politikas jautājumos, jo dalībvalstu nostāja vairākos jautājumos ir krasi atšķirīga. Vienlaikus I. Ūdre atzīst, kas pastiprināta sadarbība jāīsteno tikai gadījumā, kad visas citas iespējas panākt dalībvalstu vienošanos ir izsmeltas.

Budžeta disciplīna

Viena no pēdējā laika karstākajām aktualitātēm ES ir jautājums par iespējamām izmaiņām tā sauktajā Stabilitātes un attīstības paktā, kas definē budžeta stabilitātes nosacījumus eirozonā ietilpstošajām valstīm. Septembra sākumā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt un, iespējams, mīkstināt stabilitātes paktā definētos nosacījumus attiecībā uz budžeta deficīta limitu, kuru atsevišķas dalībvalstis jau vairākus gadus pēc kārtas nav spējušas ievērot.
Lai gan Komisijas piedāvājums vairākās dalībvalstīs tika uztverts ļoti kritiski, pašreizējais un arī nākamais ekonomisko un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija no Spānijas savās atbildēs uzturējis Komisijas nostāju par nepieciešamību pārskatīt Stabilitātes un attīstības pakta noteikumus. H. Almunija uzsver, ka diskusija par izmaiņām paktā jāveic iespējami atklāti un caurskatāmi un nozīmīga loma šajā diskusijā būt jāuzņemas arī Eiropas Parlamentam.

Cīņa ar korupciju

Bijušais Igaunijas premjerministrs Sīms Kallass, kuram jaunajā Komisijā uzticēts rūpēties par administratīvajiem jautājumiem, auditu un cīņu pret korupciju, savās atbildēs Eiroparlamentam atzinis, ka viņš rūpēsies par to, lai OLAF (Eiropas pretkorupcijas birojs) varētu strādāt pēc iespējas efektīvāk, vienlaikus saglabājot neatkarību no Eiropas Komisijas struktūrām.
S.Kallass atbalsta Eiropas prokurora institūcijas izveidi, kas nostiprināta arī Eiropas konstitucionālajā līgumā.

Konstitucionālais līgums

Pašreizējā vides komisāre Margota Vallstrema, kurai nākamajā Komisijas sastāvā būs jāatbild par institucionālajiem jautājumiem un komunikācijas stratēģiju, atzīst, ka viņa veicinās sadarbību starp Komisiju, citām ES institūcijām un dalībvalstīm, lai sniegtu iedzīvotājiem iespējami objektīvu informāciju par jaunā konstitucionālā līguma saturu un būtību. Vienlaikus M.Vallstrema uzsver, ka konstitucionālā līguma ratifikācijas procesa sekmīgā noslēgšana ir dalībvalstu valdību galvenā rūpe. “Komisijas kompetencē nav izvērst kampaņu par atbalstu līguma ratifikācijai, šādām darbībām nav ne juridiskā pamatojuma, ne arī finanšu līdzekļu,” norāda M.Vallstrema.

Galīgais lēmums būs oktobra beigās

Katra topošā komisāra iztaujāšana jeb noklausīšanās ilgs aptuveni trīs stundas. Neraugoties uz procedūru, kuras ietvaros komisāru kandidāti jau iepriekš saņēmuši Eiroparlamenta deputātu jautājumu sarakstus un sagatavojuši rakstiskas atbildes, prakse liecina, ka topošajiem komisāriem tiek vaicāts arī kas tāds, kas nav iesniegts iepriekš sagatavotajos rakstiskajos jautājumos.
Komisāru kandidātu iztaujāšana notiks laikā no 27. septembra līdz 8. oktobrim. Latvijas komisāra kandidātes I. Ūdres iztaujāšana paredzēta 7. oktobra pēcpusdienā. Šobrīd zināms, ka I. Ūdres iztaujāšanā iesaistīsies Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas un Iekšējā tirgus komitejas deputāti.
Balsojums par jauno Komisijas sastāvu notiks no 25. līdz 28. oktobrim.

Gatis Vītols