Otrdien, 14.septembrī, EP prezidents Josē Borels iepazīstināja deputātus ar savām darbības prioritātēm Eiropas Parlamentā (EP).
Runas sākumā Josē Borels norādīja, ka viņš ir lepns vadīt lielāko demokrātiski vēlēto parlamentu pasaulē, kas kopā ar Eiropas Ministru padomi pieņem ES likumaktus. Prezidents atzīmēja, ka Eiropas Parlaments ir unikāla iestāde, kas vieno parlamentāriešus no 25 valstīm un strādā 20 oficiālajās ES valodās.
Runājot par drošību Eiropā, Josē Borels Eiropas Parlamenta vārdā asi nosodīja jebkuru terora izpausmi un izteica patiesu līdzjūtību upuru ģimenēm. EP prezidents ir aicinājis 25 dalībvalstu vadītājus 14.septembrī plkst.12 pēc Briseles laika valstu skolās rīkot piemiņas brīdi Beslanas traģēdijā cietušajiem. “Tas ir brīdis, kad mēs pieminēsim visus terora upurus pasaulē, bet jo īpaši bērnus,” atzīmēja J.Borels. Prezidents teica, ka, veidojot drošības telpu Eiropā, ir jāvēršas pret iemesliem, kas baro fanātismu, jo terorismu “nav iespējams izskaust ar brutālu spēku vien, ar varu pret varu”.
Eiropas Parlamentam ir arī jāseko vienotas ekonomiskās zonas attīstībai, īpaši pievēršoties uzņēmumu un ražotņu migrācijai no vienas valsts uz otru – šis jautājums tieši skar ES ekonomiski aktīvos iedzīvotājus. J.Borels uzsvēra, ka uzņēmumu konkurētspēja jāskata vienoti ar ekonomisko kohēziju, kā to paredz arī Lisabonas stratēģija.
Josē Borels strādās, lai paplašinātais EP darbotos gludi un efektīvi. Īslaicīgā skatījumā EP prezidenta prioritātes būs vienoto EP deputātu statūtu jautājuma risināšana un veiksmīga daudzvalodības režīma darbības nodrošināšana. Attiecībā uz pēdējo prezidents atzīmēja, ka dažu jauno dalībvalstu valodās EP arvien nepietiek tulku un tulkotāju. Prezidents minēja iespēju izveidot parlamentāro darba grupu Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās veicināšanai.
Parlamentam būs aktīvi jāpiedalās Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesā, kas varētu ilgt divus gadus un beigties ne agrāk kā 2006.gada novembrī. Līdz šī gada beigām EP plāno sagatavot ziņojumu par Konstitucionālo līgumu, un darba gaitā Parlamentā, bet jo īpaši Konstitucionālo lietu komitejā, gaidāmas karstas debates. J.Borels aicināja deputātus veidot paneiropejisku konstitūcijas skaidrošanas kampaņu, neatkārtojot pēdējo EP vēlēšanu praksi, kurās dominēja nacionalās prioritātes.
Runājot par gaidāmo komisāra amata kandidātu uzklausīšanu EP, Josē Borels atzīmēja, ka katrs kandidāts būs jāvērtē individuāli. Viņš arī uzstāja uz to, ka Komisijas priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu vajadzētu regulāri tikties ar EP politisko grupu vadītājiem, tas pats attiecināms arī uz Havjeru Solanu.
Josē Borels mudināja deputātus domāt par stratēģisku attiecību veidošanu ar islāma pasauli. Gadījumā, ja oktobrī gaidāmais Eiropas Komisijas ziņojums ieteiktu uzsākt iestāšanās sarunas ar Turciju, būtu jāizvērtē šāda lēmuma sekas, ja tas tiktu īstenots.
2007.-2013.gada budžeta vadlīniju (finanšu perspektīvu) izstrādei Eiropas Parlaments plāno izveidot pagaidu komiteju, kas formulētu EP politiskās prioritātes. Vairāk nekā 50 budžeta jautājumi ir pakļauti koplēmuma procedūrai, respektīvi, Eiropas Parlaments un Eiropas Ministru padome tos pieņem kopīgi.
Runājot par citām Kopienas politikām, prezidents ierosināja izvērtēt Lisabonas stratēģijas mērķus un to, kas varētu kavēt izvirzīto mērķu īstenošanu līdz 2010.gadam. Josē Borrels arī izvirzīja jautājumu par EP kā nobriedušu diplomātisko partneri transatlantiskajās attiecībās.
Noslēgumā J.Borels atzīmēja, ka jāveido daudzveidīgāka Eiropa, kas būtu toleranta pret imigrantiem un citu ticību pārstāvjiem. Neviena valsts atsevišķi nevar risināt globālās vides, nabadzības vai, piemēram, migrācijas problēmas. Prezidents aicināja deputātus vērīgāk uzklausīt ES pilsoņu viedokli, lai “sapnis par Eiropu piepildītos jaunā kvalitātē”.