ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.2004., Nr. 147 https://www.vestnesis.lv/ta/id/93704
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par ES Vispārējo lietu un ārējo
attiecību padomes sanāksmi
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris
Riekstiņš pirmdien, 13.septembrī, piedalījās ES Vispārējo lietu un ārējo
attiecību padomes sanāksmē. Padomē ES ārlietu ministri diskutēja par ES daudzgadu
budžetu jeb Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam un situāciju Baltkrievijā, Irākā
un Sudānā.
Ministri pirmdien apsprieda Nīderlandes prezidentūras piedāvāto metodoloģiju tālākajām diskusijām par ES Finanšu perspektīvu. Prezidentūra rosināja dalībvalstis mazāk uzmanības veltīt diskusijām par kopējiem izdevumu griestiem un vairāk koncentrēties uz individuālo ES politiku saturu un tām nepieciešamo finansējumu. Valstis piekrita, ka Eiropas Komisijas šovasar izsludinātie priekšlikumi par ES Finanšu perspektīvu ir pamatā tālākajām dalībvalstu diskusijām, taču atzina: lai sarunās sasniegtu taustāmu rezultātu, jāveic detalizētāka ES politiku un prioritāšu analīze, kā to piedāvājusi prezidentūra.
Diskusijā par Baltkrieviju ministri apsprieda politisko situāciju Baltkrievijā un it īpaši – Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vēlmi 17.oktobrī vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām rīkot referendumu par izmaiņām konstitūcijā, kas ļautu viņam palikt amatā bez termiņa ierobežojumiem. Padome pauda nopietnas bažas par to, vai Baltkrievijā ir iespējams sarīkot brīvu un neatkarīgu referendumu. Tā arī atzina par satraucošu demokrātijas un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, ko apliecina neatkarīgo mediju slēgšana un opozīcijas apspiešana.
Ministri arī diskutēja par ES atbalstu ANO plānotajai misijai 2005. gada vēlēšanu organizēšanā Irākā, kā arī situāciju Darfūras reģionā Sudānā.
Ministri pirmdien apsprieda Nīderlandes prezidentūras piedāvāto metodoloģiju tālākajām diskusijām par ES Finanšu perspektīvu. Prezidentūra rosināja dalībvalstis mazāk uzmanības veltīt diskusijām par kopējiem izdevumu griestiem un vairāk koncentrēties uz individuālo ES politiku saturu un tām nepieciešamo finansējumu. Valstis piekrita, ka Eiropas Komisijas šovasar izsludinātie priekšlikumi par ES Finanšu perspektīvu ir pamatā tālākajām dalībvalstu diskusijām, taču atzina: lai sarunās sasniegtu taustāmu rezultātu, jāveic detalizētāka ES politiku un prioritāšu analīze, kā to piedāvājusi prezidentūra.
Diskusijā par Baltkrieviju ministri apsprieda politisko situāciju Baltkrievijā un it īpaši – Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko vēlmi 17.oktobrī vienlaikus ar parlamenta vēlēšanām rīkot referendumu par izmaiņām konstitūcijā, kas ļautu viņam palikt amatā bez termiņa ierobežojumiem. Padome pauda nopietnas bažas par to, vai Baltkrievijā ir iespējams sarīkot brīvu un neatkarīgu referendumu. Tā arī atzina par satraucošu demokrātijas un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, ko apliecina neatkarīgo mediju slēgšana un opozīcijas apspiešana.
Ministri arī diskutēja par ES atbalstu ANO plānotajai misijai 2005. gada vēlēšanu organizēšanā Irākā, kā arī situāciju Darfūras reģionā Sudānā.
Ārlietu ministrijas preses centrs