1.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt juridiskās palīdzības sniegšanu trūcīgām personām, kā arī citām personām, kas pašas nevar nodrošināt nepieciešamo juridisko palīdzību, kā arī nodrošināt tiesas pieejamību pārrobežu strīdos.
2.pants. Šī likuma izpratnē pārrobežu strīds ir strīds civillietā, kurā puse, kas pieprasa juridisko palīdzību, nav dalībvalsts, kurā notiek tiesas sēde, pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs.

3.pants. (1) Personai, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir atzīta par trūcīgu, valsts apmaksā 90% apmērā šādus izdevumus par juridisko palīdzību civillietās, administratīvajās lietās, kā arī krimināllietās cietušajam un civilprasītājam:
1. advokāta pirmstiesas konsultācija un nepieciešamo dokumentu sagatavošana astoņu stundu apmērā;
2. advokāta pārstāvība pirmās instances tiesā, apelācijas un kasācijas instancē.
(2) Valsts neapmaksā juridisko palīdzību, ja no lietas būtības ir redzams, ka prasība ir nepārprotami nepamatota un par to pirmstiesas konsultācijās prasītājs ir informēts.
4.pants. (1) Šī likuma 3.pantā minētos izdevumus apmaksā:
1. Prasītājam:
1.1. prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;
1.2. prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;
1.3. prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;
1.4. prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.
2. Pieteikuma iesniedzējam:
2.1. lietās par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;
2.2. lietās par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;
3. Atbildētājam:
3.1. prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu;
3.2. prasībās par izlikšanu no dzīvokļa.
(2) Tiesa var pieņemt lēmumu nodrošināt daļēju vai pilnīgu valsts apmaksātu juridisko palīdzību lietās, kas saistītas ar labklājību, veselības aizsardzību un sociālo nodrošināšanu, kuras izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām, kā arī sarežģītās lietās, ja no personas iesniegtajiem dokumentiem un lietas materiāliem redzams, ka viņa pati nevar atļauties aizstāvēt savas tiesības.
5.pants. Latvijas pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, kurš daļēji vai pilnībā nespēj segt tiesāšanās izdevumus sava mantiskā stāvokļa dēļ un kurš iesaistīts pārrobežu strīdā, kas tiks izskatīts tiesā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, valsts apmaksā juridisko palīdzību civillietās, kas vajadzīga, lai segtu:
1) izdevumus, kas saistīti ar Latvijas advokāta palīdzību līdz juridiskās palīdzības pieprasījuma saņemšanai dalībvalstī, kurā notiks tiesas sēde;
2) juridiskās palīdzības pieprasījuma un tam nepieciešamo pievienojamo dokumentu tulkošanas izmaksas, ja pieprasījumu iesniedz Latvijā.
6.pants. Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī trešās valsts pilsonim, kas likumīgi dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstī, un ir iesaistīts pārrobežu strīdā, kas tiks izskatīts tiesā Latvijā, un kurš daļēji vai pilnībā nespēj segt tiesāšanās izdevumus sava mantiskā stāvokļa dēļ, valsts apmaksā juridisko palīdzību civillietās, kas vajadzīga, lai segtu 75% izdevumus par:
1) advokāta pirmstiesas konsultāciju, lai panāktu izlīgumu pirms tiesvedības ierosināšanas;
2) advokāta juridisko palīdzību nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un pārstāvību pirmās instances tiesā, apelācijas un kasācijas instancē;
3) tulka pakalpojumiem;
4) tādu tiesas vai kompetentas iestādes pieprasītu un palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkošanu, kas ir nepieciešami lietas izšķiršanai;
5) ceļa izdevumiem, kas jāsedz juridiskās palīdzības saņēmējam, ja personas, kura saistīta ar lietas izskatīšanu, fiziskā klātbūtne tiesā ir paredzēta likumā vai arī to pieprasa attiecīgās dalībvalsts tiesa, un tiesa nolemj, ka attiecīgās personas atbilstīgi tiesas prasībām nevar uzklausīt citādā veidā.
7.pants. (1) Personas mantisko stāvokli, juridiskās palīdzības saņemšanai pārrobežu strīdos, novērtē Labklājības ministrija Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
(2) Persona uzskatāma par nespējīgu segt tiesāšanās izdevumus arī tad, ja tā pierāda, ka nespēj samaksāt tiesāšanās izdevumus tādēļ, ka pastāv atšķirības starp dzīves dārdzību Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs viņš ir, un Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā notiek tiesas sēde.
8.pants. Šā likuma 3. un 4.pantā minētās personas atbrīvojamas arī no tiesas izdevumu samaksas, kā arī sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam.

9.pants. Juridisko palīdzību šajā likumā noteiktos gadījumos sniedz advokāti, kam ir tiesības praktizēt Latvijā un kas ar Tieslietu ministriju noslēguši līgumu par valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sniegšanu. Līgumu ir tiesības slēgt katram advokātam, un to skaits nav ierobežots.
10.pants. Līgumā advokāts uzņemas šādas saistības:
1) sniegt juridisko palīdzību katrai personai, kas iesniedz tiesas vai Tieslietu ministrijas izdotu dokumentu, kas apliecina, ka personai konkrētā lietā ir tiesības saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību tajā norādītajā apjomā;
2) sniegt atskaiti par veikto darbu Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
11. pants. Tieslietu ministrija informē tiesas par advokātiem, kuri noslēguši līgumu par valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sniegšanu.
12.pants. Advokāta darbu apmaksā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai taksei. Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

13.pants. (1) Persona, kas vēlas saņemt bezmaksas juridisko palīdzību saskaņā ar šā likuma 3. un 4.pantu, iesniedz pieprasījumu un nepieciešamos dokumentus, kas apliecina personas trūcīgumu un paskaidro lietas būtību, jebkurā Latvijas rajona tiesā vai apgabaltiesā.
(2) Lēmumu par valsts apmaksātas juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņem tiesas priekšsēdētāja norīkota persona.
(3) Šī panta otrajā daļā norādīto lēmumu adresātam ir tiesības apstrīdēt Tiesu administrācijā.
14.pants. (1) Ja personai atbilstošajā lietā ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, tiesas priekšsēdētāja norīkota persona izsniedz personai norīkojumu advokātam sniegt bezmaksas juridisko palīdzību, kā arī advokātu sarakstu, kuri noslēguši līgumu ar Tieslietu ministriju.
(2) Tiesa uzskaita izsniegtos norīkojumus un sniedz informāciju Tieslietu ministrijai Ministru kabineta noteiktā kārtībā.
15.pants. (1) Persona izvēlas advokātu no to advokātu saraksta, kuri noslēguši līgumu ar Tieslietu ministriju un iesniedz viņam norīkojumu.
(2) Pirmstiesas konsultāciju laikā advokāts konsultē prasītāju par iespējamajiem tiesvedības rezultātiem un palīdz tam sastādīt prasības pieteikumu.
(3) Ja advokāts uzskata, ka prasījums nav pamatots, viņš informē par to pieprasītāju un līdz ar prasības pieteikumu tiesai iesniedz pavadvēstuli, kurā ir norādīts advokāta viedoklis.
16.pants. Tiesas priekšsēdētāja norīkota persona atsaka juridisko palīdzību, ja pēc prasības pieteikuma saņemšanas ir redzams, ka prasība ir nepārprotami nepamatota.

17.pants. (1) Šī likuma 5.pantā minētā persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību valstī, kurā notiks tiesas sēde, pieprasījumu un tā pamatotību apliecinošos dokumentus iesniedz:
1) Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai vai
2) atbilstošās valsts kompetentai institūcijai.
(2) Ja pieprasījumu iesniedz Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai, tā:
1) palīdz sagatavot nepieciešamos dokumentus, par kuriem tai ir zināms, ka tie vajadzīgi, lai pieprasījumu izskatītu;
2) palīdz nodrošināt šo dokumentu tulkojumus;
3) 15 dienās pēc tam, kad saņemts pieprasījums saņēmējas valsts valodā vai vienā no valodām, kas atbilst kādai no Eiropas Savienības iestādēs lietotajām valodām, vai citā valodā, kuru dalībvalsts norādījusi par sev pieņemamu, pārsūta pieprasījumu kompetentai iestādei Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā notiks tiesas sēde. Pieprasījuma pārsūtīšanai izmanto standarta veidlapas.
(3) Ja Tieslietu ministrija uzskata par nepieciešamu Latvijas advokāta palīdzību līdz juridiskās palīdzības pieprasījuma saņemšanai dalībvalstī, kurā notiks tiesas sēde, tā izsniedz personai norīkojumu advokātam sniegt bezmaksas juridisko palīdzību, kā arī advokātu sarakstu, kuri noslēguši līgumu ar Tieslietu ministriju.
(4) Tieslietu ministrija atsaka pieprasījuma pārsūtīšanu, ja tas nepārprotami ir nepamatots vai ārpus šī likuma piemērošanas jomas.
(5) Šī panta otrā daļā minētos pakalpojumus sniedz bez maksas.
18.pants. (1) Šī likuma 6.pantā minētā persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību Latvijā, iesniedz Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā pieprasījumu un tā pamatotību apliecinošos dokumentus, kas pārtulkoti Latvijas valsts valodā vai vienā no valodām, kas atbilst kādai no ES iestādēs lietotajām valodām.
(2) Lēmumu par valsts apmaksātas juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņem Tieslietu ministrijas amatpersona.
(3) Ja personai atbilstošajā lietā ir tiesības saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, Tieslietu ministrija izsniedz personai norīkojumu advokātam sniegt bezmaksas juridisko palīdzību, kā arī advokātu sarakstu, kuri noslēguši līgumu ar Tieslietu ministriju.
19.pants. Tieslietu ministrija noraida juridiskās palīdzības pieprasījumu:
1) ja tā uzskata prasījumu par nepārprotami nepamatotu;
2) ja pieprasītājs prasa atlīdzināt morālo kaitējumu, bet nav cietis materiālus vai finansiālus zaudējumus;
3) ja pieprasījums attiecas uz prasījumu, kas tieši saistīts ar pieprasītāja komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību.

20.pants. Ja juridiskās palīdzības saņēmēja prasība apmierināta, kā arī ja pretējās puses prasība noraidīta, juridiskās palīdzības izdevumi piespriežami no zaudētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātai (noraidītai) prasījuma daļai.
21.pants. Ja juridiskās palīdzības saņēmēja finansiālais stāvoklis ir būtiski uzlabojies vai lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu pieņemts, pamatojoties uz saņēmēja sniegtu maldinošu informāciju, Tieslietu ministrija lemj par juridiskās palīdzības izdevumu pilnu vai daļēju atmaksu.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2004.gada 30. novembrī.
2. Šā likuma 6.panta 1.punkts stājas spēkā ar 2006.gada 30.maiju.
3. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.novembrim izstrādā 7.panta pirmajā daļā, 11. un 13.pantā minētos noteikumus.
4. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.novembrim apstiprina juridiskās palīdzības pieprasījumu, kā arī pieprasījumu pārsūtīšanai izmantojamo veidlapu paraugus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no PADOMES 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2002/8/EK.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas Republikas Satversme paredz, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Tomēr praksē šīs garantijas netiek pilnībā realizētas, it sevišķi civiltiesību jomā, kur šobrīd nepastāv valsts uzturēta juridiskās palīdzības sistēma. Situācija, ka cilvēka zemais labklājības līmenis var reāli liegt efektīvi aizstāvēt savas intereses tiesā, nonāk pretrunā arī ar citām Satversmē ietvertajām tiesībām, konkrēti, vienlīdzību likuma un tiesas priekšā un cilvēktiesību aizsardzības garantijām.
Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 09.03.2004. rīkojumu Nr.156 Tieslietu ministrijai tika uzdots izstrādāt un līdz 2004.gada 1.jūnijam iesniegt likumprojektu par juridisko palīdzību. Līdz šim brīdim Tieslietu ministrija nav izstrādājusi un nav iesniegusi šo likumprojektu Ministru kabinetā. Nepieciešamību izveidot valsts finansētu juridiskās palīdzības sistēmu civillietās nosaka ne vien minētās Satversmes un starptautisko Konvenciju normas, bet arī Direktīvas 2002/8/EK ieviešana. Direktīva piešķir personām, kam nav pietiekamu resursu, tiesības uz juridisko palīdzību pārrobežu strīdos (gan Eiropas Savienības pilsoņiem, gan trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi dzīvo dalībvalstī). Saskaņā ar to personām ir tiesības saņemt palīdzību visās tiesu instancēs, kurās lieta tiek skatīta. Direktīva ir jāievieš līdz 2004. gada novembrim.
Likumprojekts paredz, ka valsts apmaksā juridisko palīdzību personām, kuras saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir atzītas par trūcīgām, 90 % apmērā civillietās un administratīvajās lietās. Ja persona tomēr nav atzīstama par trūcīgu saskaņā ar Ministru kabineta 25.02.2003. noteikumiem Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” tomēr no viņas iesniegtajiem dokumentiem un lietas materiāliem redzams, ka viņa nevar atļauties aizstāvēt savas tiesības citādi, kā saņemot juridisko palīdzību, Tieslietu ministrija var lemt piešķirt daļēju juridisko palīdzību.
Likumprojektā ir paredzēta arī juridiskās palīdzības sniegšana Latvijas Republikas pilsoņiem, ja strīds tiek izskatīts citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un Eiropas Savienības pilsoņiem, ja strīds tiek izskatīts Latvijas Republikā.
Juridiskā palīdzība tiks sniegta, izmantojot valsts apmaksātu zvērinātu advokātu pakalpojumus.

2. Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekta pieņemšana veicinās tiesu pieejamību un dos nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izpratnē par tiesiskumu kopumā.

3. Kāda var būt ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem kopumā?

Pašvaldību budžeti netiks ietekmēti.
Valsts budžetā būs nepieciešams paredzēt līdzekļus zvērinātu advokātu algošanai un administratīvajām iestādēm (pēc aptuveniem aprēķiniem 170 000 LVL gadā kompensācijām un 20 000 LVL valsts pārvaldes iestādēm).

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā Ministru kabinetam būs nepieciešams noteikt kārtību, kādā tiek piešķirta juridiskā palīdzība, kā arī apstiprināt juridiskās palīdzības pieprasījumu veidlapu paraugus un noteikt kārtību, kādā Labklājības ministrijai ir jāizvērtē personas tiesības saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību pārrobežu strīdos.
Būtu nepieciešams izvērtēt Civilprocesa likuma normu atbilstību šī likuma mērķim.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst Padomes Direktīvai 2002/8/EK (2003.gada 27.janvāris) par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un uz to balstītā Cilvēktiesību tiesas prakse satur procesuālās garantijas juridiskās palīdzības jomā. Tiesa jau 1979.gadā lietā “Eirija pret Īriju” norādīja, ka Konvencijas 6.panta 1.daļa uzliek valstij pienākumu nodrošināt juridisko palīdzību gadījumos, kad tā ir nepieciešama, lai efektīvi nodrošinātu pieeju tiesai. Tas var būt gadījumos, kad juridiskā palīdzība ir noteikta obligāta, vai ņemot vērā procesa sarežģītību.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas izstrādāto Koncepciju valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sistēmas izveidei Latvijā, kurā ir apskatīti vairāki pasaulē pastāvoši juridiskās palīdzības sniegšanas modeļi. Lai sagatavotu koncepciju, ANO Attīstības programmas un Tieslietu ministrijas projektā “Atbalsts tiesu sistēmai” tika veikts apjomīgs pētījums par bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmām ārvalstīs. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, Tieslietu ministrija un darba grupa ieteica izvēlēties likumprojektā piedāvāto juridiskās palīdzības sniegšanas modeli.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?