V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Mums liels prieks par to, ka šodien Saeima pirmajā lasījumā pieņēma speciālu likumu par valsts un pašvaldību bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām personām. Līdz šim Tautas saskaņas partijas iniciatīvas Saeimas vairākums ir noraidījis. Tai skaitā arī 8.Saeimas laikā. Tiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem un sniedzot viņiem bezmaksas juridiskās konsultācijas, esmu nonācis pie secinājuma, ka juridiskā palīdzība nav pieejama plašam iedzīvotāju lokam, ņemot vērā, ka valstī ir liels sociāli maznodrošināto un mazaizsargāto cilvēku skaits, kā arī juridisko pakalpojumu dārdzību. Spēkā esošais tiesiskais regulējums garantē bezmaksas aizstāvību tikai kriminālprocesā, bet, piemēram, 80 līdz 90 procentu prasītāju un atbildētāju civilprocesā un administratīvā procesa pirmās instances tiesā neizmanto advokātu palīdzību šo pakalpojumu dārdzības dēļ. Juridisko pakalpojumu augstās cenas un likumu komplicētība liedz iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 89.pantu. Valsts aizsargā cilvēka pamattiesības, un šī likuma pieņemšana varētu atvieglot iedzīvotājiem aizstāvēt savas Satversmes 92.pantā garantētās tiesības civiltiesiskajā un administratīvi tiesiskajā jomā.
Runājot par likuma būtību, man gribētos teikt, ka likums nosaka kārtību valsts un pašvaldību tiesiskās palīdzības sniegšanai Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem viņu materiālais stāvoklis apgrūtina aizstāvēt jeb aizsargāt savas likumīgās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Juridiskā palīdzība tiks sniegta maznodrošinātiem cilvēkiem, izmantojot valsts apmaksātu zvērinātu advokātu pakalpojumus. Un mums ir liels prieks par to.

A.Latkovskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

“Jaunais laiks” nevaid miris. Pierādījums tam ir šodien Saeimā nobalsotais “Jaunā laika” izstrādātais likumprojekts “Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības likums”. Savā būtībā tas ir vērsts uz tiesu pieejamības nodrošināšanu personām, kuras nevar atļauties samaksāt tiesu izdevumus un algot kvalificētus juristus. Diemžēl Latvijā šādu cilvēku grupa ir ļoti liela, tajā skaitā pensionāri. Pašreizējā pastāvošā juridiskās palīdzības sistēma nespēj pilnībā nodrošināt tiesu pieejamību, kā arī ne vienmēr tiesvedības rezultāts tieši trūcīgajām personām ir labvēlīgs. Bieži tas ir saistīts ar personas nespēju juridiski precīzi izklāstīt argumentus. Šādos gadījumos personai būtu nepieciešama kvalificēta speciālista, tas ir, zvērināta advokāta, palīdzība.
Likumprojektā, ko iesniedza “Jaunais laiks”, ir paredzēts 90 procentu apmērā apmaksāt zvērinātu advokātu pakalpojumus personām, kuras ir atzītas par trūcīgām, kā arī piešķirt tiesības tiesai pieņemt lēmumu nodrošināt daļēju vai pilnīgu valsts apmaksātu juridisko palīdzību, ja no personas iesniegtajiem dokumentiem un lietas materiāliem redzams, ka viņa pati nevar atļauties aizstāvēt savas tiesības.
Koncepcija par valsts apmaksātas juridiskās palīdzības sniegšanu, uz kuru pamatojas Jaunā laika izstrādātais likumprojekts, īstenībā jau tika izstrādāta Repšes vadītās valdības laikā, bet diemžēl šis likumprojekts kaut kā tieši Emša valdības laikā iestrēga birokrātijas kabinetos. Tāpēc tiešām ir liels prieks, ka, esot opozīcijā, mēs spējām panākt to, ka šis likumprojekts ir iesācis savu ceļu Saeimā, un cerams, ka tas palīdzēs daudziem Latvijas iedzīvotājiem aizstāvēt savas tiesības un savu taisnību tiesā.

J.Dalbiņš
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeimā tika pieņemts ļoti svarīgs ārpolitisks un iekšpolitisks lēmums “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā”. Līdz ar to Latvija demonstrēja savu apņēmību atbalstīt cīņu pret terorismu un savu vēlmi veicināt vispārējo drošību. Līdz ar to Nacionālo bruņoto spēku vienību dalība starptautiskās koalīcijas operācijās, lai nodrošinātu atbalstu Irākas jaunās valdības izveidošanai, var turpināties.
Jāsaka, ka debates bija diezgan karstas, un jānorāda uz to, ka tie, kuri bija pret mūsu mandāta pagarināšanu šajā misijā, uzsvēra, ka tā nav Latvijas atbildība un Latvija tur atrodas kā okupantu spēks. Tas neatbilst patiesībai. Pašreizējā situācijā Apvienoto Nāciju Organizācija ir izvērtējusi un uzskata, ka ir nepieciešams atbalsts, lai Irākā varētu izveidoties pašu ievēlēta demokrātiska valdība, un tiklīdz Irākas valdība uzskatīs par nepieciešamu pieprasīt, lai bruņotās vienības atstāj viņas teritoriju, tas arī nekavējoties tiks darīts. Šis termiņš varētu būt 2005.gada jūnijs. Līdz ar to mums bija nepieciešamība pagarināt savu misiju šajā reģionā un apliecināt starptautiskajai sabiedrībai, ka mēs atbalstām cīņu pret terorismu, drošības nodrošināšanu un stabilas vides, drošības vides radīšanu pasaulē. Tas ir mūsu pienākums, un mēs to esam izpildījuši.

O.Kastēns
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Es pilnīgi piekrītu iepriekšējam runātājam par to, ka šodien svarīgākais jautājums, kas tika aplūkots Saeimā, bija mandāta pagarināšana mūsu karavīriem viņu misijai, viņu dalībai daudznacionālajos spēkos Irākā. Tas, ka par šo mandāta pagarināšanu nobalsoja trīs ceturtdaļas no visiem Saeimas deputātiem, rāda, ka ir diezgan liela vienprātība par to, ka mūsu kareivjiem tur jābūt. Kā jau daudzkārt agrāk uzsvērts, Latvijai tagad jau kā NATO dalībvalstij ir jābūt ne tikai drošības saņēmējai, bet arī drošības devējai. Tiem, kas runā par okupācijas spēku, kā arī par to, ka mūsu karavīri ir okupanti Irākā, es gribu atgādināt, ka patiesībā Latvijas vienības Irākā ir ANO daudznacionālo spēku sastāvā. Un, ja pati Irāka lūdz ANO palīdzību, tad mums nav morālu tiesību atteikt viņiem šajā palīdzībā.

“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodienas Saeimas darba kārtība bija praktiski tukša un neinteresanta, izņemot pirmo un pēdējo jautājumu.
Par pirmo. Saeimas vairākums atbalstīja likumprojektu “Valsts apmaksātās juridiskās palīdzības likums”, par kuru jūs jau dzirdējāt. Praktiski no “Jaunā laika” puses tas ir pilnīgs plaģiāts, jo šis likumprojekts tika izstrādāts vēl pērn, kad PCTVL frakcija bija pilnā sastāvā. Mēs, protams, balsojām “par”. Paldies Dievam, ka šis likumprojekts tika pieņemts.
Pēdējais jautājums bija par mūsu karavīru mandāta pagarināšanu Irākā. Latvijas tauta izrādījusies gudrāka nekā tās vadoņi. Tauta bija un ir pret šo karu, pret Latvijas piedalīšanos tajā. Tas ir rets gadījums, ka to, ko pastrādājusi valdība, vienādi nepieņem gan latvieši, gan mazākumtautību pārstāvji. Ir skaidri saredzams arī dezintegrējošais faktors – valdība, kura rīkojas pretēji sabiedrības interesēm. Diemžēl pret mūsu līdzdalību Irākas okupācijā šodien balsoja tikai krievu izcelsmes deputāti, kuriem ir brīvas rokas un kuri negrib kalpot aizokeāna onkuļiem.
Diemžēl mūsu neatkarība, mūsu nepakļautība etnoteroriskam režīmam īpašā cieņā ir mūsu specdienestiem. Vakar es nodemonstrēju Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai sarunu noklausīšanās ierīci, kura 2.septembrī tika atrasta tajās telpās, kurās pieņem vēlētājus daži PCTVL dažāda līmeņa deputāti – Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, es, Saeimas deputāts Juris Sokolovskis un Rīgas domnieki. Šajā telpā atrodas ne tikai Krievu skolu aizstāvības štābs, bet arī denacionalizēto namu īrnieku atbalsta grupa. Saskaņā ar to mēs uzskatām, ka notiekošo var droši nosaukt par Latvijas Votergeitu, pēc kuras ASV prezidents bija spiests atkāpties no amata.
Kā nākošās vietas, kurās varētu ievietot sarunu noklausīšanās ierīces, varu droši minēt partijas “Jaunais laiks” vai TB/LNNK biroja telpas, jo šīs partijas, līdzīgi PCTVL, atrodas opozīcijā Emša valdībai.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeimas sēde šodien tiešām bija samērā īsa, diskusiju maz. Tajā pašā laikā, protams, ir lietas, kam mēs vēlamies pievērst uzmanību. Mūsu frakcija ir satraukta vismaz par trijiem jautājumiem.
Pirmais, ka Juridiskās komisijas vadība joprojām kavē jautājumu par Valsts prezidentes Saeimai atkārtotai izskatīšanai atdotā likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par Valsts drošības komitejas materiālu izmantošanas un uzglabāšanas kārtību”” izskatīšanu. Jūnijā, laika trūkuma dēļ un nespējot panākt saprātīgu risinājumu tā saucamo “čekas maisu” publicēšanai, komisija diemžēl apstājās pusceļā. Šis jautājums, mūsuprāt, ir jāatsāk no jauna un jāatrod pietiekami korekts variants, kā šo problēmu tālāk risināt, jo risinājumi bija, tikai vajadzēja saprātīgi vienoties.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija diemžēl noteica pārāk ilgu iepriekšējās apspriešanas laiku likumam par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tā kā līdz pašvaldību vēlēšanām ir palicis tikai pusgads, uzskatu, ka tās labās iestrādes, kas ir likumā par partiju finansēšanu, kas liedz naudīgām partijām mētāties ar naudu, tomēr jānostiprina ar dažām citām normām, kas savukārt pavērs lielākas iespējas valstij finansēt diskusijas sabiedriskajā radio un sabiedriskajā televīzijā. Mūsuprāt, tas būtu lietderīgāk nekā tikai reklāmas, kas apdullina vēlētāju apziņu. Pat ja nespēj pārāk daudz iedziļināties problēmās, tas parādītu, kurām partijām ir profesionāla kandidatūra un kurām ir tikai skaļi vārdi, bet kandidātu nav. Es domāju, ka visas saprātīgās partijas no tā būtu tikai ieguvējas.
Trešais jautājums par saistību ar izglītības reformu. Redzams, ka solītais protesta vilnis tomēr ir noplacis un saprātīgākā mazākumtautību jauniešu daļa tā vai citādi šajā izglītības reformā iekļausies. Izglītības valsts inspekcijas vadītāja paziņojums par it kā moratoriju šā likuma piemērošanā, mūsuprāt, ir neskaidra lieta. Vai šis likums ir vai nav spēkā, mēs redzam, kas ir spēkā un kas tās ir par atkāpēm. Vai tās ir atkāpes, ko diktē opozīcija valdošajai koalīcijai, vai tās ir atkāpes, ko pati koalīcija pieļauj? Jautājums ir kādā līmenī – Ministru prezidenta līmenī, izglītības ministra līmenī vai kādā zemākā. Es domāju, ka mēs tuvākajā laikā uzstādīsim attiecīgus jautājumus premjeram un izglītības ministram, lai šajā būtiskajā jautājumā ieviestu skaidrību un likums tiktu pildīts.
Kas attiecas uz neuzticību, ko rosina Tautas saskaņas partija, tad redzam, ka pastāvošajā kreiso spēku balstītajā koalīcijā ir radušās zināmas neskaidrības droši vien kāda nepildīta solījuma dēļ. Iespējams, ka kāds no koalīcijas partneriem, kurš, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, vēlas izskatīties vairāk nacionāls. Tomēr lūdzu Tautas saskaņas partiju mazlietiņ paiet malā, lai radītu tādu kā vēsu attīrošu dušu, lai valdība varētu atmazgāties no šīs pusgadu ilgās sadarbības ar kreisajiem spēkiem.
Taču mūsu partijai galvenais jautājums ir, vai pēc šādas valdības krīzes neatkārtosies tas pats, kas februārī, un neveidosies tāda pati koalīcija? Līdz ar to mēs pašlaik neredzam pamatu atbalstīt šādus soļus, kuru rezultātā Emša koalīcijas vietā būs tā pati koalīcija, tikai Emša uzvārda vietā būs kāds cits uzvārds.
Mūsu frakcija uzmanīgi sekos līdzi notikumiem. Ja būs konstruktīvs risinājums starp “Jauno laiku” un Tautas partiju, protams, ka savu pozīciju mēs varam arī mainīt.

S.Fjodorovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien frakcija “Jaunais laiks” iesniedza likumprojektu “Valsts apmaksātās juridiskās palīdzības likums”, kas paredz, ka līdz 90 procentiem juridiskās palīdzības, tajā skaitā advokātu pakalpojumus maznodrošināto cilvēku slānim jeb grupai, apmaksā valsts. Tas ir ļoti patīkami. Mēs esam par šo likumprojektu, bet man gribas vēlreiz atgādināt tādu niansi, ka līdzīgu likumprojektu iesniedzām mēs – kreisā opozīcija no PCTVL bijušās frakcijas. Tad “Jaunais laiks” balsoja pret pieņemšanu. Tas izskatās ļoti dīvaini, tas ir, kā teica kolēģis Buzajevs, pilnīgs plaģiāts.
Mūsu frakcija šodien atkārtoti iesniedza likumprojektu “Par pārstrādāto Eiropas sociālo hartu un paskaidrojošo pielikumu”. Atkal balsojums parādīja, ka valdošā koalīcija nav gatava saviem pilsoņiem piedāvāt sociālās garantijas un tiesības. Balsošanas rezultāti bija ļoti vienkārši, kā vienmēr – 22 par un 63 pret.
Pirmajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””, kas paredz, ka par ārvalstu karaspēka līdz 500 cilvēkiem tranzītu lēmumu pieņem aizsardzības ministrs, bet virs 500 cilvēkiem– Ministru kabinets. Šī norma neatbilst likumam par starptautiskajiem līgumiem. Tas nosaka, ka par ārvalstu karaspēka atrašanos Latvijas teritorijā lēmumu pieņem Latvijas Republikas Saeima. Mūsuprāt, tā ir liela juridiska kļūda.
Pēdējās dienās un pēdējās nedēļās mēs dzīvojam zem terora un terorisma zīmes. Šodien tika izskatīts lēmuma projekts par Latvijas karaspēka atrašanos Irākā. Pagājušā gada 11.decembrī tika pieņemts lēmums, ka termiņš tiek ierobežots līdz 2004.gada 16.oktobrim, bet tagad termiņš pagarināts līdz 2005.gada 8.jūnijam. Mēs vienmēr bijām pret iejaukšanos citas valsts iekšējās problēmās un politikā un uzskatām, ka cīņā pret terorismu neko nedod. Otrādi, tā var izsaukt terora aktus Latvijas teritorijā. Dievs dod, lai tā nebūtu, bet arī balsojums bija ļoti vienkāršs – 75 par, 20 pret.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien bija īsa Saeimas sēde, bet tajā pašā laikā tika izskatīti vairāki svarīgi likumprojekti trešajā lasījumā. Es gribētu pievērst uzmanību grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ievērojami palīdzēs glābt mūsu dabu, veicināt dabas aizsardzību, neatļaut koku nociršanu, neatļaut iejaukšanos mežos, risināt tauvas joslas problēmu, kas pašreiz ir ļoti aktuāla sabiedrībā, kā arī attīrīšanas ietaišu darbību, transporta piesārņojumu, atkritumu piesārņojumu un azbesta izplatīšanos dabā. Arī biotopu saglabāšanai, kā arī svarīga aizsardzība medībām, makšķerēšanai, zvejniecībai, arī būvniecības noteikumu ievērošanai, kas diemžēl bieži vien netiek ievēroti un rada nopietnas problēmas. Tiek ievērojami paaugstināti sodi par šiem pārkāpumiem – līdz pat 500 latiem. Tāpēc tas visus varētu ieinteresēt, kā arī mobilizētu tam, lai tādi, varētu teikt negodīgi mūsu sabiedrības locekļi, nenodarītu pāri mūsu dabai.
Tālāk, kas varētu interesēt mūsu lauksaimniekus, pirmajā lasījumā tika skatīts likums par grozījumiem Ciltsdarba likumā. Turpmāk, kad likums tiks pieņemts, varēs izmantot ciltsdarbā tikai sertificētus vaisliniekus.
Uzsākts ir arī ļoti svarīgs likums pirmajā lasījumā par personas speciālo aizsardzību, lai pasargātu lieciniekus un arī likuma pārkāpējus, lai tie nebaidītos sniegt liecības tiesā.
Vissvarīgākais jautājums bija par mūsu ārvalstu bruņoto spēku statusu gan Latvijas Republikā, gan arī mūsu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību miera nodrošināšanas operācijā Irākā Apvienoto Nāciju Organizācijas daudznacionālo spēku sastāvā. Nupat es biju Vašingtonā, kur mēs iepazināmies ar visiem drošības jautājumiem, kuri tiešām Vidējos Austrumos un Tuvajos Austrumos ir ļoti nopietni un apdraud visas apkārtējās valstis un pasauli kopumā. Tāpēc es domāju, ka mums ir svēts pienākums palīdzēt jaundibinātai Irākas valdībai, lai viņi varētu veidot nacionālo saskaņu dažādo grupējumu starpā, kā arī nonākt līdz nacionālām demokrātiskām vēlēšanām līdz 2004.gada 31.decembrim. Kad Irāka pati sāktu pārvaldīt savu valsti, tad arī nebūtu vajadzība pēc citu valstu bruņoto spēku palīdzības. Es domāju, ka mēs izšķīrāmies pareizi un tas ir ļoti svarīgs politisks jautājums, kā arī mums tas ir pienākums, jo mēs diemžēl dzīvojam tādā zonā, kur apkārt vienmēr ir bijusi drošības bīstamība.
Es šodien noklausījos tādus nepatīkamus apvainojumus no deputāta Buzajeva puses, kurš nepārtraukti nievā mūs par nacionālo etnokrātiju, lai gan būtībā te ir princips, ka zaglis bļauj, ķeriet zagli! Tie, kas nodarbojas ar nacionālo šķelšanu, divu kopienu veidošanu, pašreiz dara visu, lai mūsu daudzās tautas šeit sanaidotu. Es domāju, ka ar to, ka ir veiksmīgi beidzies 1.septembris, arī tiks daudz kas izdarīts reformas labā. Es domāju, ka viņiem neizdosies mūs šķelt un traucēt mūsu sabiedrības attīstībai.

Saeimas preses dienests