
Pārskats par KNAB konstatētajiem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem
2004.gada pirmajā pusgadā
I. Izdarīto administratīvo pārkāpumu apraksts
Par laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30.
jūnijam sakarā ar likumu valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu neievērošanu pie
administratīvās atbildības sauktas 35 valsts amatpersonas, no tām 6 valsts
amatpersonas lēmumus pārsūdzējušas. KNAB lēmumi par administratīvo sodīšanu ar
naudas sodu stājušies spēkā 29 valsts amatpersonām kopumā par Ls 1745,00. Pēc KNAB
rīcībā esošās informācijas, naudas sodu apmaksājušas 28 valsts amatpersonas,
kopumā valsts budžetā ieskaitot Ls 1685,00.
Lēmumu pieņemšana un valsts amatpersonas pienākumu veikšana interešu konflikta
situācijā:
• 10 pašvaldību deputāti (no tiem 1 pagasta priekšsēdētājs) sodīti par to, ka
piešķīruši paši sev prēmijas; 1 civildienesta ierēdnis pieņēmis lēmumu par
prēmijas piešķiršanu savam laulātajam.
• 3 gadījumos valsts amatpersonas ir veikušas kontroles vai uzraudzības funkcijas
jautājumos, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir
personiski vai mantiski ieinteresēti. Piemēram, viena valsts amatpersona pieņēmusi
darbā radinieku, kas atrodas tās tiešā pakļautībā; cita valsts amatpersona veikusi
pārbaudi uzņēmumā, kurā atbildīgā amatā strādā tās radinieks, vēl viena
amatpersona veikusi kontroli pār līgumu izpildi, kas noslēgti ar radiniekam piederošu
uzņēmumu.
• 1 pašvaldības vadītājs pieņēmis lēmumu par amatu savienošanas atļaujas
piešķiršanu sev, no kura guvis sev ienākumus.
Amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu neievērošana:
• 6 gadījumos konstatēts, ka valsts un pašvaldību amatpersonas nav ievērojušas
likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7. pantā
noteiktos speciālos valsts amatpersonu amata savienošanas ierobežojumus un līdz ar to
9. pantā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus.
• 5 gadījumos konstatēts, ka valsts amatpersonas ir savienojušas amatus valsts vai
pašvaldību institūcijās ar citiem amatiem valsts vai privātajā sektorā,
neinformējot par to institūcijas vadību un nesaņemot likumā noteiktajā kārtībā
amatu savienošanas atļaujas.
• 3 gadījumos pašvaldību institūciju vadītāji ir sodīti par to, ka pieļāvuši
viņu padotībā esošo darbinieku atrašanos interešu konflikta situācijā.
• 1 gadījumā pašvaldības valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli,
mēģinājusi ietekmēt citu valsts amatpersonu, kad tā veikusi kontroles funkcijas
attiecībā uz šīs amatpersonas radinieku.
Komercdarbības ierobežojumu neievērošana:
• 1 gadījumā pašvaldību valsts amatpersona sodīta par komercdarbības ierobežojumu
neievērošanu, jo guvusi materiālu labumu no komercsabiedrības, kas saņēmusi valsts
pasūtījumu.
II. KNAB administratīvi sodīto valsts amatpersonu ieņemamie amati
Laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. jūnijam
pie atbildības sauktas valsts amatpersonas, kas ieņem šādus amatus:
Pašvaldību valsts amatpersonas:
pilsētu domes priekšsēdētājs |
1 |
pagasta padomes
|
5 |
pagastu padomes deputāti |
11 |
rajona padomes |
1 |
pašvaldības
aģentūras |
1 |
pašvaldības iestādes vadītājs |
1 |
pašvaldības
uzņēmuma |
1 |
Kopā |
21 |
Citas valsts amatpersonas:
Valstij nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
Saskaņā ar likuma 30. pantu valsts amatpersonām nelikumīgi gūtie
ienākumi, kurus tās saņēmušas, pārkāpjot likumā noteiktos amatu savienošanas un
ienākumu gūšanas ierobežojumus, neievērojot komercdarbības ierobežojumus vai
atrodoties interešu konfliktā, ir jāatmaksā valsts kasē kā valstij radītie
zaudējumi.
16 valsts amatpersonām uzlikts par pienākumu atlīdzināt valstij nodarītos
zaudējumus, 3 valsts amatpersonas šos lēmumus pārsūdzējušas (divos pārsūdzētajos
lēmumos zaudējumu atlīdzība pārsniedz 3000 latu, vienā lēmumā – 900 latu),
tātad KNAB lēmumi par valstij nodarītajiem zaudējumiem ir spēkā 13 gadījumos par
kopējo summu Ls 3824,38 apmērā. Pēc KNAB rīcībā esošās informācijas, 8 valsts
amatpersonas apmaksājušas naudas sodu, kopumā valsts budžetā ieskaitot Ls 882,80.
No konstatētajiem pārkāpumiem secināms, ka valsts vai pašvaldību institūciju
vadītāji neveic pietiekami stingri uzraudzību, lai to vadītajā institūcijā
strādājošās valsts amatpersonas nenonāktu interešu konflikta situācijā un šādā
situācijā neīstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras.
Pēc KNAB informācijas