Ārzemju presē

Vācu “Frankfurter Rund-schau”: “Pirmajā skolas dienā Latvijā spēkā stāsies skolu reforma, kas izraisījusi krievvalodīgās minoritātes sašutumu. Reforma paredz minoritāšu skolās nostiprināt latviešu valodas pozīcijas. Jau sen krievu organizācijas aicina krievvalodīgos iedzīvotājus vērsties pret viņu valodas izspiešanu, taču trešdien ir ieplānotas līdz šim lielākās demonstrācijas. Radikālais Krievu skolu aizstāvības štābs sagaida, ka demonstrācijā Rīgā piedalīsies līdz pat 40 000 cilvēku un brīdina no iespējamiem nemieriem. Taču valdība ir droša, ka konfrontācija izpaliks.”

•

Krievijas “Sovetskaja Rossija” tiesības mācīties krievu valodā saista ar nepilsoņu tiesībām Latvijā. Pēc “Sovetskaja Rossija” autores domām, “Krievijas pilsoņiem ir jāsaprot tas pats, ko jau ir izpratuši Rīgas pusaudži, respektīvi, cīņa par savām tiesībām ir vitāli svarīga”.

•

Vācu “Süddeutsche Zeitung” autors domā, ka “Vidusaustrumeiropas valstu iedzīvotājus ietekmējušas ilgā pasaules kara cirstās brūces un traumas, kas līdzi nesa masveida vajāšanu, padzīšanu un iznīcināšanu. Nevienā citā Eiropas reģionā abu totalitāro sistēmu noziedznieku cirstās brūces nav tik dažādas un tomēr tik tuvas viena otrai kā Baltijā. Tās ignorēt un izvairīties upuru atcerei piešķirt pienācīgu vietu Eiropas atmiņā nozīmē saasināt atsevišķu upuru grupu konkurenci. Tad brūču sadziedēšana tiks atstāta vecā pasaules uzskata piekritēju ziņā, un sekas būs jauni vēstures revidētāji, kas noliegs un mazinās ebreju genocīda nozīmi.”

•

Angļu “Financial Times”: “Žožē Manuels Barrozu ir guvis plašu atzinību par augstākā līmeņa komisāru amatiem izvēlētajiem kandidātiem. Tai pašā laikā mazsvarīgāku amatu piešķiršana Vācijai un Francijai var izsaukt pretēju reakciju.”

Poļu “Gazeta Wyborcza”: “Pirms gada, kad tika ievēlēts prokrieviskais Čečenijas prezidents Kadirovs, iedzīvotāji saprata, ka tā ir tikai formalitāte, tomēr saglabāja kaut kādas cerību atliekas. Tagad situācija ir vēl saspringtāka, bet Kremlis rīkojas pēc vecā scenārija. Čečenija arvien vairāk sāk atgādināt Irāku. Ja Maskava neaptver, ka ar vēlēšanu spēli vien nepietiks, lai šo konfliktu izbeigtu, tad tai blakus izveidosies nabadzības, naida, korupcijas un terorisma perēklis. Cik daudz vēl atentātu un nogalinātu prezidentu būs nepieciešams, lai to saprastu?”

•

Poļu “Rzeczpospolita”: “Neraugoties uz to, ka Francija ir konsekventa pretiniece koalīcijas rīcībai Irākā, teroristi ir nolaupījuši divus žurnālistus, izvirzot prasības, kas skar Francijas iekšpolitiku. Islāma teroristu prasību eskalācija pierāda, kur noved samiernieciska politika.”

•

ASV “New York Times”: “Intervijā ar Dž. Bušu tiek runāts par dažādiem jautājumiem – gan par ieslodzīto spīdzināšanas skandālu, gan senatoru Dž. Keriju, gan Ziemeļkoreju un Irānu, kā arī citiem tematiem, taču būtiskākais ir saruna par Irāku, kurā Dž. Bušs atzīst, ka, iespējams, dažkārt ASV realizētās darbības nav bijušas situācijai atbilstošākās un ka ASV ir pieļāvusi kļūdas prognozēs.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Lappusi sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv