Godam nopelnītā zvaigznīte uz zīmotnēm

Jaunie leitnanti, 27. augustā, kopā ar aizsardzības ministru, NBS komandieri un viesiem Foto: Andris Kļaviņš

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunu papildinājumu virsnieku korpusam. Saskaņā ar iedibināto tradīciju naktī uz piektdienu, 27.augustu, 23 komandējošā sastāva virsnieku pamatkursa jaunie leitnanti devās uz Brāļu kapiem, lai pie Mātes Latvijas tēla zvērētu uzticību tautai, valstij un tās bruņotajiem spēkiem. Kad augusta saule jau bija krietni pakāpusies pāri tuvējiem “Rīgas siltuma” dūmeņiem, Nacionālās aizsardzības akadēmijā (NAA) svinīgā ierindā jaunie komandieri saņēma diplomus, sekmīga dienesta vēlējumus un ziedus no tuviniekiem, kuri kuplā pulkā bija ieradušies svinībās.
Diplomus un apbalvojumus par labām sekmēm mācībās un dienestā pasniedza aizsardzības ministrs Atis Slakteris un NBS štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns. Komandējošā sastāva virsnieku pamatkursā saskaņā ar 2000.gadā pieņemto militārās izglītības koncepciju mācījās kadeti, kuri līdz iestāšanās NAA bija ieguvuši augstāko izglītību. Mācību ilgums bija viens gads.
1996.gadā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Malkolms Rifkins, viesojoties mūsu nesen dibinātajā virsnieku mācību iestādē, uzdāvināja Goda zobenu, uz kura pamatnes iegravēt katra izlaiduma labākā kadeta vārdu. Šo goda zobenu 2004. gada izlaiduma labākajam kadetam Uldim Kramam pasniedza aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Savā apsveikuma runā ministrs aicināja aplaudēt skolotājiem, kuri pratuši iedvesmot un tikt uz priekšu tad, kad tas šķiet neiespējami. Aplausus saņēma arī nesenie mācekļi, kuri tagad paši kļuvuši par skolotājiem. Brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns, sveicot leitnantus, aicināja viņus neapstāties pie sasniegtā, bet turpināt izglītību, sasniegt jaunas virsotnes virsnieku karjerā un aizsniegties pēc visaugstākajām militārajām pakāpēm. Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Tālivaldis Bērziņš, pārstāvot vispieredzējušāko virsnieku paaudzi, jaunos amata brāļus sveica ar vārdiem:
“Latvijas jaunie sargi un goda nesēji! Jums šodien liela diena. Latvijas laikā katrs Karaskolas izlaidums bija visas tautas svētki. Jūs ar savu jauno pakāpi uzņematies jaunus pienākumus – aizstāvēt Latvijas godu, aizstāvēt latviešu tautu un gādāt par mieru un drošību mūsu valstī. Lai tēvzemes mīlestība un valsts pienākuma apziņa kļūtu par visstiprāko ieroci jūsu cīņā! Bet personīgi es gribu jums novēlēt, lai tad, kad sasniegsiet manus gadus, jums nebūtu zudusi degsme un vēlme joprojām kalpot Latvijai!”

Komandējošā sastāva virsnieku pamatkursa labākais kadets leitnants Uldis Krams intervijā “Latvijas Vēstnesim”.

– Biju ļoti pārsteigts, uzzinot, ka esmu atzīts par labāko. Nekad nebiju domājis par to cīnīties, tas nebija pašmērķis. Varbūt esmu pārāk paškritisks, bet uzskatu, ka vismaz pāris kadetu vairāk par mani bija pelnījuši saņemt zobenu.

– Spriežot pēc uzvārda, droši vien nākat no dzimtas ar spēcīgiem raksturiem. Vai senčos arī bija karavīri?

– Nāku no Igaunijas pierobežas, no Valkas rajona Ērģemes pagasta. Varbūt mēs ar brāli būsim virsnieku dinastijas aizsācēji Kramu dzimtā. Esam trīs brāļi. Vidējais ir robežsargs, jaunākais mācās par mehāniķi. Es jau pamatskolā zināju, ka būšu virsnieks.

– Tas bija laika jautājums. Iestājos Vidzemes Augstskolā Biznesa vadības fakultātē, kur mācījos personāla vadību, kas ir tieši saistīta ar manis izvēlēto virsnieka profesiju. Pēc augstskolas aizgāju obligātajā militārajā dienestā, jo uzskatīju, ka man kā nākamajam virsniekam šis ceļš ejams, nevis tūlīt uz akadēmiju. Obligātais militārais dienests bija zināmā veidā pārbaudījums, vai mana izvēle bijusi pareiza.

– Vai jūs arī nonācāt pie kādām durvīm, uz kurām, kā ministrs tēlaini sacīja, bija uzraksts – “nav iespējams”?

– Man tādu durvju nebija, jo armijas dzīvi un grūtības iemācījos izturēt obligātajā dienestā. Pirmajos mēnešos, kā jau lielā kolektīvā tas gadās, bija dažas sadzīviskas nesaskaņas. Bija brīži, kad bijām ļoti labi draugi, bet dažreiz – ne tik labi draugi.

– Daži teic, ka obligātais militārais dienests ir zaudēts gads. Ja skaita kopā, iznāk, ka es akadēmiju pabeidzu divos gados. Domāju, ka, iestājoties akadēmijā bez militārās pieredzes, viens mācību gads ir par īsu virsnieka sagatavošanai. Tā gan ir tikai mana pārliecība.

– No mūsu kursa veselības dēļ atskaitīja vienu kadetu. Visas sešas meitenes izturēja. Atbalstu sievieti armijā pareizā vietā un pareizā laikā.

– Dienēšu Sauszemes spēku 1.kājnieku bataljonā. Kas attiecas uz jautājuma otro pusi, atbilde ir īsa: ja izvēlies virsnieka profesiju, tu esi karavīrs. Karavīrs saņem pavēli un dodas to izpildīt.