1.septembris – Zinību diena

Paša kārtoti rudens ziedi manai skolotājai

Laikā, kad visi skoloties gribētāji gatavojas 1.septembrim, iepērk skolas piederumus, poš svētku apģērbu un piemeklē ziedus skolotājiem, Dobelē izvērsa akciju “Paša kārtoti rudens ziedi manai skolotājai”. Akcijas rīkotāju iecere – bērni kopīgi ar floristiem veidos ziedu pušķus, ko Zinību dienā dāvāt skolotājam.
Simboliska dāvana – milzu ziedu pušķis no svaigiem ziediem – tapis pilsētas laukumā īpaši uzstādītās dzirnavās. To kopīgi ar floristiem veidoja pašreizējie un bijušie skolēni, kā arī tie, kam skolas gaitas vēl priekšā. Pušķis būs vienota dāvana gan strādājošajiem, gan pelnītā atpūtā esošajiem skolotājiem.

“LV” informācija

Piešķirtas Ata Kronvalda prēmijas izcilākajiem pedagogiem

Septiņiem Latvijas skolotājiem un pedagogiem Rīgas pilī svinīgi pasniegtas Ata Kronvalda fonda prēmijas.
Turpinot iedibināto tradīciju, vakar, 31.augustā, diplomus laureātiem pasniedza Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet medaļas un stipendiju divu valstī noteikto minimālo algu apmērā – fonda priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis.
Svinīgais pasākums Latvijā notiek kopš 1989.gada. Pavisam godalgas saņēmuši 72 izcili izglītības darbinieki. Ata Kronvalda prēmija tiek piešķirta zinātniekiem, speciālistiem, pedagogiem, studentiem par ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā.
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga atzina, ka “pedagoga sūtībai ir dotas iespējas pielikt roku sabiedrības un tautas garīgai izaugsmei. Bez šī pamata mēs materiāli nekad un nekur nevarētu nokļūt”.

2003.gada Ata Kronvalda prēmijas laureāti:
Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas matemātikas skolotāja Dace Andžāne;
IZM Profesionālās izglītības centra vecākā eksperte Biruta Kampiņa;
Tukuma Raiņa ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Ludmila Reimate;
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas bioloģijas un veselības mācības skolotāja Daiga Martinsone;
Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas speciālo priekšmetu pasniedzējaAija Jurjāne;
Valmieras Viestura vidusskolas bioloģijas skolotāja un direktora vietniece mācību darbā Ilga Verovkina;
Puškina liceja vēstures pasniedzēja Tatjana Bartele.

“LV” informācija

Dārgās un smagās mācību grāmatas

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas lielāko pilsētu pašvaldības ir spējušas pamatskolām nodrošināt lielāko daļu mācību grāmatu, savukārt vidusskolām sarūpēta vien puse nepieciešamās mācību literatūras. Jāatgādina, ka šogad mācību grāmatas ir sadārdzinājušās, jo tām tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa 5% likme.
Rīgas skolu pirmajām klasēm ir iegādāti vidēji 67% nepieciešamo grāmatu. Vislabākā situācija ar mācību līdzekļiem ir otrajās klasēs. Šajā vecuma grupā mācību iestādes spējušas sagādāt 73% vajadzīgo grāmatu. Vecāku pārziņā atstāta lielākoties svešvalodu grāmatu un darba burtnīcu sarūpēšana.
Sliktāka situācija ir vidusskolās, jo daudziem mācību priekšmetiem grāmatu nav vispār vai tās ir ļoti dārgas. Vecākajās klašu grupās skolas spējušas iegādāties vidēji 50% vajadzīgo grāmatu.
Mācību grāmatu iegāde pilnībā uz pašvaldības pleciem gulstas Ventspils pilsētā un rajonā. Kā apgalvo amatpersonas, šeit vecāki skolēniem gādā vienīgi darbu burtnīcas.
Daugavpils Izglītības pārvalde atzīst, ka darbam klasē pašvaldība nodrošinot 90% mācību grāmatu. Līdzīgi kā Ventspilī un Rīgā vecākiem lielākoties jāpērk tikai darba burtnīcas. Pilsētā esot trūcis grāmatu mazākumtautību skolām. Problēmu risināt palīdzējusi Daugavpils pilsētas dome, mācību grāmatu iegādei piešķirot 7000 latus.
Jelgavā vecākiem, kuru bērni mācās pamatskolā, esot jāpērk vidēji divas grāmatas, viena no tām – svešvalodas apguvei. Savukārt vidusskolēniem pašiem jāpērk no divām līdz piecām grāmatām. Tas, cik grāmatu jāpērk vecākiem, atkarīgs no skolas mācību programmas.
Liepājā mācību grāmatu nodrošinājums dažādās skolās esot jūtami atšķirīgs. Vakarskolās skolēniem pašiem nav jāpērk grāmatas. Galvenokārt skolēniem jāpērk svešvalodu grāmatas, darba burtnīcas un ieteicamie mācību līdzekļi.
Smagāka situācija ir reģionos, piemēram, Latgalē. Lai arī iespēju robežās mācību literatūru cenšas gādāt gan pašvaldības, gan līdzekļus iedala valsts, 1.klases skolēnu vecākiem šiem nolūkiem jātērē apmēram 8 lati.
Preiļu rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis kā problēmu min ne tikai mācību grāmatu dārdzību, bet arī bērnu skolas somu smagumu. Tas joprojām aptuveni divreiz pārsniedzot normatīvos noteikto. Iemesls – izdevēji turpina izdot grāmatas cietos vākos, kas kalpo ilgāk, taču ir smagākas.

“LV” informācija