Teritorijas plānojums nav ierēdņu kaprīze

Par savas teritorijas nākotnes redzējumu, plānojot attīstību, rakstot un pilnveidojot attīstības programmas, izstrādājot teritorijas plānojumus un detālplānojumus, Latvijā runā jau desmit gadus. Pašvaldību kuplajā saimē šajā jomā ir gan teicamnieki, ir zelta vidusceļa piekritēji, kā arī nesekmīgi vieglprāši. Iemesli vienu centībai un citu vieglprātībai ir dažādi. Katrā ziņā nav pamata skaļi kliegt, ka valsts nesniedz atbalstu un padomus šā piņķerīgā darba veikšanai. Tiesa, ir jāstāv rindā, lai saņemtu mērķdotāciju teritorijas plānošanai. Valsts piešķirtās naudas, kā “LV” stāsta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Ilze Kukute, nepietiek, lai segtu visus pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādes izdevumus. Tādēļ nauda šiem mērķiem ir jāparedz arī no sava budžeta. Turklāt par valsts naudas tēriņiem ir jāatskaitās. Ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ilze Kjahjare norāda uz gadiem atbalstītu pieradumu. Proti, paš-valdības funkcijas – teritorijas plānošanas – īstenošana līdz šim tika veikta lielākoties tad, ja valsts piešķīra naudu. Tas ir aplami, valstij būtu jāsniedz vienīgi līdzfinansējums. Pārējā nauda pašvaldībai jāmaksā no savas kabatas.
Pirms pusotra mēneša RAPLM un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējo sarunu laikā ministrs Andrejs Radzevičs norādīja, ka pussimts pašvaldību līdz šim brīdim nav uzsākušas teritorijas plānojuma izstrādi. Ilze Kjahjare stāsta, ka divu mēnešu laikā plānošanu neuzsākušo pašvaldību skaits sarucis līdz divdesmit. Pieredze liecina – kāda pašvaldība ir pamanījusies par plānošanai piešķirto naudu veikt saimnieciskos tēriņus, piemēram, iepirkt ziemai malku. Ilze Kukute neslēpj, ka ministrijas mērķis ir līdz šā gada beigām panākt, lai visas pašvaldības būtu pieņēmušas lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes sākšanu. Izskatot pieteikumus, kas saņemti no pašvaldībām par mērķdotācijas pieprasījumu, ministrija vērtē un priekšroku naudas saņemšanai dod tām paš-valdībām, kas jau ir pieņēmušas lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu. Te jāpiebilst, ka jaunie mērķdotācijas piešķiršanas noteikumi paredzēs pašvaldības līdzfinansējumu 25% apmērā. Līdz šim pašvaldības teritorijas un attīstību plānoja ar 80% valsts atbalstu un ieguldot apmēram 20% savu līdzekļu.

Kāpēc negribam plānot?

Kādēļ pašvaldības kavējas sākt plānošanu, ja reiz nauda pamatdarbu izpildei tiek dota? Viens no iemesliem ir nenoteiktība ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Biežās valdību un arī valsts politikas maiņas īpaši nelielās pašvaldības ir nostādījušas ķīlnieku lomā. Mazie pagasti valsts nomalēs apzināti nedara neko. Attaisnojoties – kāda nozīme kaut ko darīt, ja mūs vienalga kādam pievienos un viss plānotais izrādīsies veltas pūles. Tā nav taisnība, pat ja plāni nākotnē būs jākoriģē. Teritorijas plānojuma neesamība neļauj pašvaldībai veikt nekādus nopietnus kapitālieguldījumus. Neviens ceļš, ūdens attīrīšanas iekārtas vai cits objekts netiks uzsākts būvēt, ja nebūs plāna. Ja plānojuma nav, nav vērts arī cerēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu naudu.
Otrs iemesls varētu būt neziņa. Ar ko praktiski sākt, kā pareizāk darīt, kam lūgt padomu? Ilze Kukute stāsta, ka ministrija ir ieinteresēta plānojumu izstrādē, tādēļ praktisku padomu un konsultāciju sniegšana nevienam netiks atteikta. Ilze Kjahjare norāda, ka pašvaldības pēdējā pusgada laikā labprāt meklē palīdzību RAPLM. Iespēju robežās to arī ministrijas darbinieki sniedz.
Kā trešais iemesls minama pašvaldību neizpratne, kāpēc vispār vajadzīgi šādi plānojumi. Tādu jautājumu gan pēdējā laikā vairs pašvaldības neuzdodot. Ir radusies izpratne, ka šī nav RAPLM kaprīze, bet gan pašu lietošanai nozīmīgs dokuments. Neapdomīga un netālredzīga plānošana gan liek stūrēt otrā grāvī. Pašvaldības ir ieinteresētas paplašināt apbūves teritorijas, jo tas nes nodokļu ieņēmumus, skaidro I.Kjahjare un piebilst, ka neizvērtēti riski draud pašai pašvaldībai. Piemēram, pavirši izstrādājot teritorijas plānojumu un neapzinot, vai attiecīgā teritorija nav pakļauta kādam dabas riskam (plūdiem, erozijai), un atļaujot būvniecību attiecīgajā teritorijā, atbildība par radītajiem zaudējumiem gulsies uz pašvaldību, jo teritorijas plānojumu apstiprina ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un tas ir saistošs ne tikai būvētgribētājiem, bet arī pašai pašvaldībai.

Sīkumi, kas jāatceras

Teritorijas plānojums ir dokuments, kurā grafiski un rakstveidā attēlo teritorijas pašreizējo izmantošanu un nosaka teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu un izmantošanas ierobežojumus. Tas tiek apstiprināts ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Izstrādāts teritorijas plānojums nozīmē ne tikai plānoto teritorijas izmantošanu. Kur būs apbūve, kur rūpnieciskais sektors, kur stadions, atpūtas zona utt. Plānojums ir pašvaldības apņemšanās sakārtot infrastruktūru, lai plānojumu īstenotu. Tātad vienlaikus jāplāno līdzekļi komunikāciju ierīkošanai. Šo pamatlikumu diemžēl pašvaldības nereti piemirst, piebilst I.Kukute.
Pašvaldībām derētu paturēt prātā, ka teritorijas plānojums nav līdz ar deputātu sasaukuma maiņu atceļams lēmums. Plānošana ir ilgtermiņa darbība, 10 līdz 15 gadiem. Protams, politiskajai varai ir tiesības plānojumā veikt korekcijas. Tomēr plānoto nedrīkst ignorēt. Plānotais ir jāīsteno.
Nereti teritorijas plānojuma izstrādei pašvaldības nolīgst pēc reklāmās lasītā – profesionālus izpildītājus. Tās ir firmas, kam jābūt iepriekšējai pieredzei līdzīgu plānošanas dokumentu izstrādē. RAPLM, vērtējot darba rezultātu, nereti nākas atzīt, ka pašvaldības teritoriālais plānojums ir zemas kvalitātes. Kartei trūkst izstrādātāja rekvizītu – nosaukuma, zīmoga, parakstu. Par visu tiek maksāta nauda, tādēļ pasūtītājam būtu jāseko, cik kvalitatīvi darbs tiek padarīts. Šādu plānojumu RAPLM Mērķdotāciju piešķiršanas komisija neakceptē, uzdodot novērst trūkumus. Paš-valdībām nopietni jāseko, kā firma ievēro plānojuma izstrādes procedūru. Visvairāk tas attiecas uz sabiedrisko apspriešanu un priekšlikumu izvērtēšanu. Atbildība par plānojuma redakciju gulstas nevis uz izstrādātājfirmas, bet gan pašvaldības pleciem.
I.Kjahjare neslēpj, ka daudz pārdomātāki un kvalitatīvāki ir to pašvaldību teritoriju plānojumi, kas tos veikušas pašu spēkiem, iesaistot savus speciālistus un iedzīvotājus. Katrā pašvaldībā jābūt savam plānošanas speciālistam, cerīgi piebilst RAPLM Telpiskās plānošanas departamenta direktore, vienlaikus apzinoties, ka tā ir tuvākajai nākotnei nereāla iecere.

Līdz pilnībai sistēmā – pāris gadu