Lielo pašvaldību vārdiem liels svars

Aizvadītajā piektdienā valdības vadītājs Indulis Emsis tikās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvjiem. Minis-tru prezidenta, finanšu ministra Oskara Spurdziņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu minis-tra Andreja Radzeviča un astoņu Latvijas lielāko pilsētu vadītāju saruna ilga divas stundas. Kā pēc sarunas preses pārstāvjiem atzina I.Emsis, visos pārrunātajos jautājumos panākta vienošanās, fiksēti darbu veicēji un izpildes termiņi.
Tikšanās laikā pārrunāti seši pašvaldību darbā pašlaik un turpmāk nozīmīgi jautājumi. Finanšu blokā runāts par šā gada valsts budžeta finansējuma apjomu pašvaldībām, pašvaldību aizņēmumu limita palielināšanas iespējām un pieejas nodrošināšanu nacionālajam kapitāla tirgum. Likumdošanas blokā spriests par likuma “Par pašvaldībām” grozījumiem, kas tuvākajā laikā otrajā lasījumā tiks izskatīti Saeimā, kā arī par iespējām trīs līdz piecus gadus tomēr saglabāt īres griestus. Skarts arī joprojām bez konsekvences diskutētais Latvijas reģionu jautājums. Rasts risinājums iespējamajām apkures sezonas sākuma problēmām starp a/s “Latvijas gāze” un lielajām pilsētām.

Cerīgas prognozes pašvaldību budžetiem

Valdības sagatavotie šā gada valsts budžeta grozījumi, pēc finanšu ministra O.Spurdziņa stāstītā, ir labvēlīgi arī pašvaldībām. Valdība grozījumos paredzējusi papildus trīs miljonus latu pašvaldību aizņēmumu limita palielināšanai. LLPA pašreizējais prezidents Ventspils mērs Aivars Lembergs kā pozitīvu novērtēja valdības priekšlikumu papildus 11,4 miljonus latu, ko paredzēts iekasēt kā maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, novirzīt pašvaldību investīciju projektiem. Pēc pašvaldību vadītāju ierosinājuma I.Emsis sola turpmāk, lemjot par nodokļu jautājumiem, vienlaikus izskatīt mehānismus, kas pašvaldībām kompensēs plānotās izmaiņas. Piemēram, lemjot par nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu, kas vienlaikus mazinātu pašvaldību ieņēmumus. Līdzīgi valdības iecere no nākamā gada palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu var atstāt negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, tālab valdība to apņemas kompensēt.
Pašvaldību vadītāji tikšanās laikā norādīja, ka pašlaik Latvija ir vienīgā Viduseiropas un Austrumeiropas valsts, kas nav ratificējusi Eiropas pašvaldību hartas 9.panta astoto daļu.

Piesardzību un mērenību likumu pieņemšanā

Par pašvaldību likumdošanas aktualitātēm sarunas laikā atzītas divas – grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un atkārtota likuma “Par dzīvojamo telpu īri” pārskatīšana. Latvijas lielās pilsētas aicina valdību atkārtoti iesniegt Saeimā iepriekš sagatavotos priekšlikumus likuma “Par dzīvojamo telpu īri” grozījumiem, tādējādi paredzot īres griestu saglabāšanu vēl trīs līdz piecus gadus. Lielo pašvaldību vadītāji iestājas par to, lai īres griesti tiktu palielināti pakāpeniski, pieradinot īrniekus pie maksas brīvlaišanas. “Jābūt sociāli atbildīgai politikai, un šoka terapija īres griestu jautājumā nebūtu pieļaujama,” uzsvēra Aivars Lembergs. Ministru prezidents, atbalstot lielo pilsētu pašvaldību vadītājus, norādīja, ka īres griestu jautājums valdībā tiks skatīts atkārtoti.
Savukārt pašvaldību darba jumta likuma “Par pašvaldībām” grozījumu priekšlikumu izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā dara bažīgus pašvaldību pārstāvjus. Pavisam Saeimā ir iesniegts pāri par 80 priekšlikumiem, kurus vajadzētu nesasteigti un pamatīgi izvērtēt. Pēc LLPA pārstāvju teiktā, atsevišķi priekšlikumi var izjaukt līdzsvaru, kas ar tik lielām pūlēm panākts likumprojekta izstrādes gaitā.
Vienīgais jautājums, kas starp sarunas dalībniekiem palika bez konkrētām nostādnēm, bija reģionālās politikas liktenis. Būt pieciem vai deviņiem reģioniem – tas arī šoreiz palika kā jautājums. Lai arī LLPA iestājas par deviņu reģionu izveidi, kas vēlāk pārņemtu apriņķu funkcijas, pārējo pašvaldību viedoklis šajā jautājumā atšķiras.

Premjers kā tilts

Drīzumā var rasties sarežģījumi jaunās apkures sezonas sākšanā. Tie skar atsevišķu pašvaldību un “Latvijas gāzes” sadarbību un ir saistīti ar atmaksas kārtību un termiņiem. Par tiem tikšanās laikā valdības pārstāvjiem vēstīja pašvaldību vadītāji.
Pēc premjera ierosinājuma Jelgavas, Liepājas un Daugavpils domei jāsagatavo konkrēti priekšlikumi, kā uzlabot sadarbību ar akciju sabiedrību “Latvijas gāze”. “Esmu gatavs būt par tiltu, kad priekšlikumus apspriedīsim,” teica I.Emsis.

Lappusi sagatavoja
Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv