Festivālu festivāls – rīdziniekiem par prieku

Svētdien kinoteātrī “Rīga” tika atklāts VIII starptautiskais kinoaktieru festivāls “Baltijas pērle”. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz ciemos nav aicināti pasaulslaveni aktieri, toties filmu bagātība ir daudz lielāka. Parasti skatītāji redzēja 20 līdz 30 kinodarbus, bet šoreiz programmā ir gandrīz 60 filmas un paredzēti 120 seansi. Kā kodolīgi pateica šo populāro kinosvētku iecerētāja un rīkotāja Marina Lipčenko, tas ir īsts festivālu festivāls – tiek rādītas labākās filmas, kas šajā vai pagājušajā gadā godalgotas Kannu, Berlīnes un Venēcijas festivālā.
Atklāšanas sarīkojumu ievadīja ekranizēts atskats uz “Baltijas pērles” pirmajiem desmit gadiem, ko komentēja Ināra Slucka un Gundars Āboliņš, un tikko no Kannām saņemtā īsfilma ar šā slavenā festivāla zvaigžņu parādi no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām. Kannu festivāla direkcija to atsūtījusi līdz ar sirsnīgu apsveikumu. Tāds saņemts arī no Berlīnes festivāla rīkotājiem.
Filmu skati atklāja Venēcijas kinofestivālā godalgotais dramatiskais kinostāsts “Rožu iela” (“Rosenstrasse”) – par ebreju likteņiem Otrā pasaules kara laikā. Tās autore ir baltvācu ģimenes atvase Margarēta fon Trota, kas Turaidā atpazina līdz tam tikai fotogrāfijās redzēto savu senču pili un tāpēc par filmēšanas vietu izvēlējās arī Latviju. No Venēcijas festivāla programmā iekļautas arī itāļu klasiķa Marko Bellokio drāma “Sveika, nakts!” un portugāļu vecmeistara Manuela de Oliveiras “Runājošā filma”, ko veido dialogu sērija.
No Kannām uz Rīgu atceļojušas vairākas filmas: spāņu režisora Pedro Almadovara “Sliktā izglītība”, kanādieša Denī Arkāna “Barbaru invāzija”, irāņu režisora Mohsena Makhmalbafa meitas Samiras uzņemtā lente “Piecos pēcpusdienā” un Džafara Panahi “Tumši sarkanais zelts”.
Berlīnes kinofestivālu pārstāv Patrisa Šero psiholoģiskā drāma “Viņa brālis”, korejiešu režisora Kima Kiduka “Samariete” un Patrisa Lekonta jaunākais kinodarbs “Pārāk intīmas atzīšanās”.
Tā sauktā franču jaunā viļņa 45 gadu jubileju “Baltijas pērle” atzīmē ar plašu programmu “20.gadsimta kino revolucionāri. Trakais un laimīgais franču kino laikmets”.