Kur Kurzemes spoguļi dzidrinās

Talsu pauguraines ezeri pētnieku mēģenēs

Ezeru piesārņojumu raksturo arī aizaugums ar lielajiem ūdensaugiem. Talsu pauguraines ezeru virsmas aizaugums ar ūdensaugiem ir no 3 līdz 55%.
Dūņainās gruntis ir bagātas ar organiskajām vielām, kas veidojas, sadaloties dzīvo organismu atliekām. Organisko vielu saturs apsekotajos ezeros ir no 27,4 % (Lejaslabiņu ezerā) līdz 56% (Kalnezerā) no kopējās sausās sedimentu masas. Organiskās vielas ezeros nonāk gan dabīgā ceļā (atmirstot ūdens augiem, koku lapām, aļģēm, ūdens organismiem), gan arī ar notekūdeņiem. Ezera nogulumos esošo organisko vielu daudzums ietekmē slāpekļa un fosfora savienojumu apriti, smago metālu un citu bīstamo ķīmisko vielu toksiskumu vidē.

Arī smagie metāli

Smagie metāli dūņās nonāk cilvēku darbības (galvenokārt ar neattīrītiem notekūdeņiem) un dabas procesu rezultātā. Pie smagajiem metāliem pieder dzelzs, varš, niķelis, kadmijs, cinks, svins, kobalts, mangāns u.c. Dažādi metāli ūdenstilpēs parasti sastopami nelielā koncentrācijā, taču zivīm tie var būt kaitīgi pat ļoti niecīgā daudzumā. Smago metālu sāļu klātbūtne ūdenī zivīm pastiprina elpošanas intensitāti, kā arī gāzu apmaiņu. Smago metālu sāļi spēj uzkrāties ūdens organismos un tādējādi izraisīt piesārņojumu. Metālu koncentrācija ir atkarīga no ūdenstilpju sateces baseinu ģeoloģiskajiem apstākļiem, augšņu tipiem, ūdens pH un organiskās vielas satura.
Varu satur dažādi mājsaimniecībā izmantojamie līdzekļi.
Svinu lieto dažādu tipu akumulatoros un baterijās, izmanto munīcijas ražošanai, kā arī lieto kā piedevu degvielai, lai nodrošinātu tās stabilitāti. Dabas ūdeņos svins parasti ir saistīts pie dažādiem joniem, kuri slikti šķīst ūdenī, tomēr pH izmaiņu rezultātā, tam kādā virzienā mainoties, svins var tikt atbrīvots.
Niķelis dabas ūdeņos sastopams maz, tā galvenie avoti ir izskalošanās no augsnes, kā arī niķeļa – kadmija baterijas, degvielas sadegšana. Tāpat kā svina, niķeļa aktivitāte un līdz ar to arī daudzums vidē ir atkarīgs no vides pH. Ja vides reakcija ir skāba, niķelis slikti mijiedarbojas ar dažādiem vidē sastopamiem joniem, tādēļ šādos apstākļos palielinās niķeļa koncentrācija.
Smago metālu koncentrācija Talsu pauguraines pētīto ezeru nogulumos – dūņās – ir uzskatāma par ļoti zemu līdz vidējai.
Tā kā Latvijā nav atbilstošu normatīvo aktu, kas regulētu smago metālu koncentrāciju Latvijas ūdenstilpju dūņās, piesārņojuma novērtēšanai izmantoja Zviedrijas Vides aģentūras noteiktās smago metālu robežvērtības dūņās.

Lai ezerus atveseļotu

Lai palēninātu eitrofikācijas procesu jeb atveseļotu ezeru, praksē lieto dažādas metodes, piemēram:
• zemes lietošanas veida, kas ir eitrofikācijas cēlonis, nomaiņa;
• buferdīķu ierīkošana ezerā novadītā virszemes noteces samazināšanai no ieplūstošā fosfora daudzuma;
• selektīvā ūdeņu novadīšana;
• dziļūdens aerācija;
• bioloģisko metožu lietošana – augāju izpļaušana un izvākšana, sugu sastāva maiņa, intensīvāka nozveja;
• ezeru padziļināšana, dūņu aizvākšana. Metode ir efektīva, taču apjomīga un dārga.
Līdztekus ezeru pētniecībai projekta mērķis bija pievērst vietējo sabiedrību un it īpaši skolu jaunatni, kā arī ezeru īpašniekus saldūdens aizsardzības problēmai un padziļināt zināšanas par šo jomu. Projekta ietvaros sabiedriskā organizācija rīkoja trīs seminārus.
Izpētīto ezeru īpašniekiem tika dota iespēja iepazīties ar ezeru stāvokli, piesārņojuma pakāpi un salīdzināt ar citiem ezeriem. Projekta rezultāti sniedz iespēju pieņemt pareizākos risinājumu veidus, lai uzlabotu ezeru stāvokli un attīstītu videi draudzīgu uzņēmējdarbību. Savukārt sabiedriskajai organizācijai “Talsu pauguraines dabas parka atbalsts” sešu ezeru, kas izvietoti dabas parka teritorijas atšķirīgās vietās, pētniecība ļauj vispārināt informāciju par pārējo ezeru stāvokli, pieņemt lēmumus par turpmākajiem pētījumiem kritiskāko ezeru eitrofikācijas procesa palēnināšanā.
Projekta izstrāde paplašināja pašvaldību informāciju par dabas parka ezeru stāvokli un deva iespēju redzēt kopainu. Tas rosina pašvaldības iespēju robežās rīkoties, lai novērstu negatīvo ietekmi uz ezeriem un vidi, mazinātu atkritumu un notekūdeņu nonākšanu ezeros, izglītotu savus darbiniekus, iedzīvotājus un meklētu risinājumus vides apziņas celšanai, kā arī rosinātu jaunu uzņēmējdarbības veidu attīstību, kas sekmētu videi draudzīgu attieksmi, piesaistot dažādu fondu finansējumu.
Kā uzsver Lībagu pagasta padome, tā kā pētītie ezeri ir nozīmīga dabas parka sastāvdaļa un veic mitrāju funkciju nodrošināšanu, izpēte ir jāturpina. Tas ļautu izstrādāt atveseļošanas monitoringa pasākumu plānu, veikt kvalitātes izmaiņu novērojumus un noteikt ezeru izmantošanas iespējas piesārņotākajiem ezeriem. Tādējādi dabas parka teritorijā izdotos ilglaicīgi saglabāt vides un ainavu daudzveidību, kā arī nodrošināt aizsardzības pasākumus.
Projekts “Savdabīgāko Talsu pauguraines ezeru izpēte ilgtspējīgas funkcionēšanas nodrošināšanai” veidoja sistēmu, kurā veiksmīgi iekļāvās trīs dažādas interešu grupas, saskatot sava ieguldījuma lietderību dabas aizsardzības problēmu risināšanā. Turpmāk nepieciešamajos pētījumos un risinājumos dabas aizsardzības izglītošanā un videi draudzīgas uzņēmējdarbības attīstībā būtu lietderīgi vēl vairāk aktivizēt vietējo sabiedrību.

Dr. oec. Rita Oškalne,
sabiedriskās organizācijas “Talsu pauguraines dabas parka atbalsts” projekta vadītāja

Sirdsezers katrā apgaismojumā ir citāds, bet savu sirdi atklāj reti kam Autores foto

Uzziņai

Zooplanktons ir svarīga zivju barība. No zooplanktona pārtiek visu zivju mazuļi, kā arī atsevišķu sugu pieaugušās zivis: ezeru salakas, vīķes un repši. Zooplanktonam ir svarīga loma arī vielu aprites procesos, īpaši brūnūdens ezeros, kur zooplanktons pārtiek no grūti noārdāmām organiskajām vielām. Šādi ražo neorganiskās vielas, ko tālāk izmanto fitoplanktons.
Visos ezeros zooplanktona cenozes veido eitrofiem ūdeņiem raksturīgas sugas. 2003. gada veģetācijas sezonā Talsu pauguraines ezeros zooplanktona skaits svārstās no 565 eks./100 l Lejaslabiņu ezerā līdz 8500 eks./100 l Kalnezerā.