Savu vietu un viesi meklējot

Ogres novadā mīt apmēram 28 600 iedzīvotāju, pilsētā – 26 000. Pēc pašvaldības aģentūras “Mālkalne” sniegtās informācijas kopš 2003.gada 1.jūlija uz dzīvi Ogrē ir apmetušies vairāk nekā 1600 cilvēki, 370 no tiem – rīdzinieki. Apmēram pussimt rīdzinieku te iegādājušies mājas.
Ar ko skaidrojama pilsētas pievilcība?
Kādā ceļvedī lasām, ka Ogre ir viena no zaļākajām Latvijā: vairāk par pusi pilsētas teritorijas klāj meži. Rajona centrs atrodas tā zemākajā daļā, tāpēc, salīdzinot ar pārējo apkaimi, klimats te ir siltāks un sausāks. Šie faktori, kā arī dzelzceļš un Rīgas tuvums savulaik veidojuši kūrvietu, ko simbolizē arī 1938.gadā pieņemtais ģerbonis.
Ogres tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Aivita Orupa domā, ka ikvienai pilsētai ir kaut kas tikai tai raksturīgs: Kuldīgai – senatne, Cēsīm – viduslaiki, Ventspilij – rītdiena, bet Ogres pilsētas odziņa ir tāda pagājušā gadsimta 20.–30.gadu arhitektūra, kādas nav nekur citur Latvijā. Izcilākie objekti ir Kūrmāja, Upes ielas pusmuižiņa, tagadējā Hansabankas ēka, “Auseklis”, daudzas koka vasarnīcas.

Pārsvarā vietējais tūrisms

Pēc “Lauku ceļotāja” datiem, vietējā tūrisma daļa Latvijā ir četras piektdaļas. Ogrē šis rādītājs ir 97 procenti. Tas gan esot normāli, ņemot vērā pilsētas ģeogrāfisko stāvokli.
Un tomēr – vai tūrisma attīstības koncepcijā būtu pieļauta kļūda?
Nav taču noslēpums, ka kopš padomju laikiem Ogres pilsētu apņem daudzstāvu māju puduri, bet pēdējā desmitgadē izcīnīta ne viena vien cīņa par arvien jaunu veikalu, garāžu kompleksu, autostāvvietu, apbūves rajonu un atpūtas vietu izveidi. Vai ik mēnesi tiek sludināts jauns Ogres novada domes aicinājums sabiedriski apspriest pilsētas zaļās zonas samazināšanu! Izskan viedokļi, ka pilsēta ir izvēlējusies jaunu attīstības virzienu.
Reiz tagadējais Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs rakstīja: “Pilsēta un daba te mēģinājusi radīt jaunu harmoniju, un šodienas iedzīvotājiem visiem spēkiem ir jāpalīdz to saglabāt un pilnveidot.” Tagad viņš savu domu precizē: “Sanatoriju darbinieki gan joprojām stāv un krīt par to, ka Ogre ir un paliek kūrvieta, taču ar to pilsēta nekad vairs neieinteresēs tūristus. Te vienmēr būs pievilcīga vieta dzīvošanai, apmeklētājiem un viesiem tā ir normāla pilsēta, kas var saistīt ar dabas tuvumu un savdabību.”
Aivita Orupa uzskata, ka noteicošā loma Ogres pārveidē bijusi sešdesmito gadu nogalē dibinātajai Padomju Savienībā lielākajai trikotāžas ražotnei. Kombināts uz Ogri atveda vairāk nekā divdesmit tūkstošus cilvēku. Un viņu klātbūtne pārveido pilsētu.
Tomēr, analizējot Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, nākas secināt, ka ārvalstu tūristu pieplūdums saudzē arī citas Latvijas pilsētas. Šā gada pirmajā pusē apstiprināto ielūgumu un izsaukumu skaits ārzemniekiem Latvijā būtiski neatšķiras no 2003.gada 1.pusgada rezultātiem. Salīdzinot ar 2002.gadu, izsniegto uzturēšanās atļauju skaits Latvijā palielinājies tikai par kādiem trim simtiem. Tātad arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nav pastiprinātas ārvalstu tūristu intereses par Latviju.
Kā tad tā?
Aivita Orupa domā, ka Latvija nav Itālija un tāds tūristu pieplūdums, kāds ir Itālijā, Francijā un ASV, te nekad nebūs. “Ogre, kaut gan viena no pievilcīgākajām Latvijas pilsētām, tomēr nav Florence,” piebilst Aivita Orupa. “Arī daudzas mūsu leģendas – par Ausekli, vienīgo Latvijā sadedzināto raganu un citām lietām – ir aktuālas tikai vietējā mērogā.”

Cer uz Zilo kalnu parku

Pilsētas tūrisma nākotni Aivita Orupa saskata galvenokārt lielos izklaides un sporta sarīkojumos. Vairākas dienas pirms masu pasākumiem Ogrē, tādiem kā šā gada Jāņu svinības, Ogres TIC saņem neskaitāmus zvanus no visas Latvijas, arī Liepājas, Ventspils, Ludzas. “Cilvēki interesējas par naktsmītnēm, iespējām uzstādīt teltis, biļetēm un daudz ko citu. Līdz ar šo tendenci palielinās pieprasījums arī pēc ēdināšanas vietām, atpūtas parkiem. Tiesa gan, Ogrē joprojām trūkst attiecīga līmeņa viesnīcas, pilnībā neizmantotas ir gan Daugava, gan Ogres upe un citas ūdenskrātuves.”
Viena no visvairāk vērā ņemamām iecerēm tūrisma attīstībā ir Ogres Zilo kalnu parks, tā izveidei jau izdarīti pirmie slēdzieni un izpēte. “Rīgas mežiem”, Ikšķilei un Ogrei, kuru teritorijās plānota parka izveide, vēl jāvienojas par vienotu koncepciju aizsākto darbu turpināšanai.
“Šādi projekti, protams, prasa salīdzinoši daudz naudas, tādēļ mēs pretendējam uz papildu finansējumu no programmas “Natūra 2000”. Nākamajos desmit gados Zilo kalnu parks varētu veidoties par ievērojamu dabas objektu Latvijas mērogā,” stāsta Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.
Vai patiešām Ogrei ir jāsamierinās ar atpazīstamību tikai Latvijas ietvaros? Atbildi sniegs laiks. Nav šaubu, ka vismaz tuvākajā laikā Ogres viesu vidū savus tautiešus redzēsim biežāk nekā ārzemniekus.