Spriež, kā stiprināt pilsonisku sabiedrību

Arvien biežāk Latvijā cilvēki saprot, ka politikas veidošana nav tikai politiķu uzdevums. Arī sabiedrībai ir iespēja piedalīties lēmumu apspriešanā un politikas veidošanā. Ar šādu mērķi darbojas arī daudzas nevalstiskās organizācijas. Turklāt aktīva sabiedrības līdzdalība politikā ir vēlama, jo tas liecina par nobriedušu demokrātiju un to, ka cilvēki apzinās – ikviens spēj ietekmēt valstī notiekošo.
Arī Latvijā tiek domāts par to, kā sekmēt pilsoniskas sabiedrības attīstību – tiek izstrādāta valsts programma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana 2005. – 2009. gads”. Pilsoniskās sabiedrības politikas mērķis ir panākt tādu pilsoniskās sabiedrības attīstību, kurā iedzīvotājiem nav šķēršļu sadarboties savu un sabiedrības vajadzību risināšanā.
Piektdien, 30. jūlijā, notika kārtējā sabiedriskā apspriede par minētās valsts programmas projektu. Tajā bija pulcējušies daudzi sabiedrisko organizāciju pārstāvji, un viņiem tā bija vēl viena iespēja diskutēt par programmā iekļauto, kā arī norādīt, kas vēl programmā būtu iekļaujams.
Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere diskusijas atklāšanas uzrunā sacīja: “Programmas apspriešanas jau ir sasniegušas savu mērķi, jo sabiedrisko organizāciju pārstāvjus vairs nedzird runājam, ka sanākšanas neko nedod, jo ieteikumi netiek ņemti vērā.”
Lielākās diskusijas apspriešanā izvērtās par izglītības un skolas lomas palielināšanu pilsoniskas sabiedrības attīstīšanā. “Pilsoniskās sabiedrības Latvijā” projekta direktore Māra Sīmane uzsvēra, ka “par izglītības jautājumiem noticis daudz sarunu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Bet jāsaprot, ka jebkādas izmaiņas prasa finansējumu. Mēs esam pārliecināti, ka svarīgākais pilsoniskas sabiedrības audzināšanā būtu palīdzēt klašu audzinātājiem, kā arī tiem pedagogiem, kas pasniedz sociālās zinības”. Sabiedrisko organizāciju pārstāvji ierosināja mācīt to, kā iespējams ietekmēt politiku ne tikai pamatskolā, bet arī vidusskolā. Tika norādīts, ka pamatskolā un vidusskolā būtu vēlams mācīt arī dzimtenes mīlestību.
Līdz ar programmas pieņemšanu un apstiprināšanu valdībā plānotas arī vairākas izmaiņas likumdošanā. Paredzēts, ka tiks grozīti vairāki likumi, piemēram, lai pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm būtu tiesības piedāvāt sabiedriskā labuma organizācijām telpas, iekārtas un transportu ar atvieglotiem noteikumiem. “Citādi ir tā, ka, piemēram, pašvaldībai jāizsludina izsole, ka konkrētas telpas tiks iznomātas par konkrētu summu. Ja kāds cits interesents sola maksāt vairāk, tad telpas iznomājamas tam, nevis sabiedriskajai organizācijai. Bet visiem ir skaidri zināms, ka nevalstisko organizāciju rocība nav tik liela kā komersantiem,” nepieciešamās izmaiņas likumdošanā skaidro M.Sīmane.
Sabiedriskajā apspriešanā tika diskutēts arī par cilvēku ieinteresēšanu savu problēmu risināšanā, ziedošanas veicināšanu, kā arī par to, kā sekmēt nevalstisko organizāciju ilgtspēju un citiem svarīgiem jautājumiem.