ATSAUCĒ IETVERT:
Ar runāšanu vien nekas nav panākams. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2004., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91931
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Ar runāšanu vien nekas nav panākams
Turpinām lasītāju diskusiju par ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem un to novēršanas iespējām.
Pats ar automašīnu kā
amatieris braucu no 1970.gada. Pašreiz, manuprāt, gan uz ceļiem, gan ielām notiek
neapvaldīta pat-vaļa. Piemēram, ja kāds brauc ar normālu ātrumu, tādu braucēju
nekaunīgi apdzen. Turklāt jebkurā situācijā, vai tas ir krustojums vai ceļa līkums.
Ja pie mums Valmierā pavēro braucējus, tad droši var apgalvot, ka liela daļa vadītāju ielu krustojumos nerāda pagrieziena signālu. Tāds iespaids, ka braukšana notiek pa kādu pļavu vai tīrumu. Var secināt, ka autovadītāju kursos netiek iemācīts viss nepieciešamais. Satiksmes noteikumus visbiežāk ignorē jaunieši vai arī daļa tā saukto biezo, kas var maksāt soda naudas un turpināt pārkāpt likumu.
 Ikdiena 9.jūlijs, Rīga. Avārija, kurā bija
iesaistītas automašīnas “Audi” un “Opel”, notika īsi pirms pulksten septiņiem
vakarā K.Valdemāra un Elizabetes ielas stūrī. Viena mašīna pēc sadursmes
ietriekusies Aizsardzības ministrijas ēkā. Negadījumā cietis viens cilvēks |
Kamēr par pārkāpumiem netiks piemēroti stingri sodi, nekas
nemainīsies. Ar runāšanu un vaimanām te nekas nav panākams. Vispirms jāsāk ar
tiesību atņemšanu uz laiku no pusgada līdz pat vairākiem gadiem. Par atkārtotu
transporta līdzekļu vadīšanu dzērumā vai narkotisko vielu lietošanas gadījumā
jākonfiscē mašīna vai motocikls.
Citas izejas nav. Jo, ja bojā ietu tikai noteikumu pārkāpēji, tā būtu viņu pašu
izvēle, bet tiek apdraudēti citi cilvēki.
Esmu lasījis, ka vairākās citās valstīs, piemēram, Bangladešā, ja autovadītājs
tiek pieķerts alkohola reibumā pie stūres, viņš tiek sodīts ar brīvības
atņemšanu, sākot no viena gada un vairāk.
Gribu uzsvērt – cilvēks par savu pārkāpumu neizjūt bailes, ja zina, ka bargs sods
viņam nedraud. Pārkāpējs arī turpmāk rīkosies tāpat. Tāpēc, lai šo
visatļautību satiksmes noteikumu ignorēšanā kaut cik iegrožotu, ir jāsāk ar
bargāku sodu piemērošanu. Vēl viens būtisks risinājums – skolās jāmāca
satiksmes noteikumi un jārunā par attieksmi pret tiem, kā arī par to, kādas ir sekas
to neievērošanas gadījumā.
Uz ceļiem ne vienmēr ir uzstādītas atbilstošas ceļa zīmes. Arī šī joma
jāsakārto.
A.Miglenieks Valmierā